Klāt laiks, kad skolēni parāda — esmu gatavs doties tālāk, lai apgūtu jaunas zināšanas un iemaņas, pierādītu savus talantus, prasmes un spējas, kā arī lai iemācītos izdzīvot vidē, kas ir krasi atšķirīga no ierastā skolas sola. Kādam tā ir profesionālā vidusskola, kādam — universitāte vai koledža, savukārt cits dod priekšroku darba tirgum. Tomēr visus saista kas kopīgs — pareizas izvēles izdarīšana un atbildes meklēšana uz jautājumu «Ko es vēlos darīt?». Domājot par šo atbildīgo mirkli skolēnu dzīvē, savas domas izsaka Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents un mākslas doktors OJĀRS SPĀRĪTIS.

Sestdien Rūjienas kultūras namu pieskandināja XVII tautas mūzikas svētki — piecos pēcpusdienā foajē andeli sāka amatnieku tirdziņš, bet divas stundas vēlāk sākās koncerts, par kura tapšanu lai stāsta pasākuma dvēsele, Rūjienas mūzikas skolas direktors un kapelas Rūvenas aure vadītājs VALDIS MEIJERS:

Šovakar Valmieras Drāmas teātris beidz savu 91. sezonu ar Harolda Pintera lugu Siltumnīca jaunā režisora Jāņa Znotiņa uzvedumā. Šis Jānim ir trešais iestudējums Valmierā un arī profesionālā teātrī, jo tikai pirms gada viņš beidzis režijas studijas Latvijas Kultūras akadēmijā pie valmieriešiem labi zināmiem māksliniekiem — Mihaila Gruzdova un Indras Rogas. Tomēr ne par kādu profiņu viņš vēl sevi neuzskata — režija neesot tas darbs, ko var iemācīties skolā, un Jānis labi apzinās, ka vēl nāksies krietni aplauzties. Un kādreiz varbūt izdosies pārvarēt arī bailes.

Ar šādu lozungu Vidzemes Augstskola pulcēja maģistrantūras studiju programmu interesentus, kuriem atvērto durvju dienā bija iespēja uzklausīt piecu maģistrantūras programmu pārstāvju prezentācijas par studiju iespējām, izmaksām, kā arī par karjeras iespējām pēc programmas absolvēšanas.

Spītējot liktenim, Valmieras Rotari kluba biedri savai ikgadējai prezidentu maiņas reizei bija izvēlējušies tieši piektdienu, 13. jūniju. Jāteic, ka laika apstākļi uz Rūjienas pusi devušos rotariešus īpaši nelutināja — gadījās piedzīvot gan īslaicīgus nokrišņus, gan pērkondārdus.

Savas astoņdesmitās jubilejas rītā 13. jūnijā viesus sagaidīja ilggadējais kādreizējā Ļeņina kolhoza priekšsēdētājs ALFRĒDS VINTERS.

Kad iepriekšējā nedēļā iesniegumu par aiziešanu no  «Vienotības»  uzrakstīja  Inguna Rībena, pēc viņas, tajā pašā dienā —  Janīna Kursīte-Pakule,  bet pāris dienas vēlāk — arī Andris Buiķis, prātā vispirms ieskrēja populārais teiciens par žurkām, kas pirmās bēg no grimstoša kuģa. Taču šoreiz, vismaz pagaidām, tas vēl nav īsti vietā: «Vienotības» līnijkuģis, pat mainoties kapteiņiem, turpina  taisnvirziena, citur pasaulē pat augstu vērtētu kursu, kas it kā  rāda ekonomikas stabilitāti.

Sākšu ar kādu savulaik Valmierā uzņēmēju aprindās pazīstamu dāmu, kas tagad, dzīvojot pašas izvēlētajā mītnes zemē Holandē, joprojām aktīva biznesa apritē. Ar visai interesantu uzņēmējdarbību — pavisam vienkāršām, antikvariātā vai pat primitīvā utenī par lētu naudu iegādātām lietām, sadzīves priekšmetiem apsviedīgā valmieriete, nepažēlojot kādu  interneta bibliotēkā jeb Mātes Googles valstībā pavadītu stundu, piebūvē klāt nelielu stāstiņu.

Pasaules attīstību noteic divi galvenie ekonomikas modeļi — biznesa ekonomika ar neierobežotas izaugsmes ideoloģiju, kas peļņas vārdā no sava ceļa noslauka dabas, cilvēku, tautu un valstu tiesības uz netraucētu un harmonisku attīstību, un stacionārā stāvokļa ekonomika, kuras ideoloģija pamatojas bezgalīgas attīstības iespējā, dabas saudzēšanā, cilvēku, tautu un valstu tiesībās uz pašnoteikšanos un pašizteikšanos. Kurš modelis ir perspektīvāks latviešu tautai un Latvijas valstij?

Mācību gads beidzies. Absolventi gaida centralizēto eksāmenu rezultātus, un gaisā sāk virmot doma par obligāto eksāmenu fizikā.