Valmieras teātra aktieris TĀLIVALDIS LASMANIS ir Ogres puses puika, kurš savas dzīves lielāko daļu pavadījis tepat Valmierā. Teātra pamatus ieguvis pie režisora Zigurda Ķestera Valmieras Viestura vidusskolas Tautas teātrī Sprīdītis. Pēc armijā pavadītajiem gadiem sācis strādāt Valmieras teātrī par skatuves strādnieku, paralēli iegūstot zināšanas aktiera profesijai no Pētera Lūča un to visu apvienojot ar mācībām Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē.

SANDRA VILNE. Rūjieniete. Uzņēmēja. Mājražotāja. Pārtikas preču zīmola «Sandriņas ievārījumi» produkcijas un gardā suvenīra «Rūjienas ievārījums» gatavotāja. Trīs pieaugušu bērnu māte. Dalībniece tirdziņos, kur viņu nevar nepamanīt, jo galds vienmēr neskaitāmu burciņu pilns. Sezonā ar 60 dažādībām viņa piepilda ap 1000 trauku. Katrā — prece ar lielu pievienoto vērtību. Sandras konservu cehs jau strādā, tādēļ braucām lūkot, kas tur pašlaik ir darba kārtībā.

Valmierieti GATI KAMPERNOVU vislabāk zina tie, kas devušies ceļojumos ar vienu no lielākajām Latvijas tūrisma firmām Impro, viņa draugi un jaunieši, kas viņa un domubiedru vadībā tikuši tuvāk ģeogrāfijai. Gatis vedis cilvēkus pa Āfrikas džungļiem, instruējis snorkelēšanā Vjetnamā, hiēnu barošanā Etiopijā, čūsku asins degustācijā Āzijā, un tā varētu turpināt. Mājās Valmierā viņš mēdz būt reti, tāpēc laiku intervijai nebija viegli atrast.

Sestdien Valmieras teātra Apaļajā zālē notiks pirmizrāde Sudraba gaisma. Ar šo izrādi pēc ilgāka pārtraukuma Valmieras teātrī atgriežas režisors MIHAILS GRUZDOVS.

Pagājušajā nedēļā Valmieras Kultūras centrā notika Valmieras Mūzikas skolas absolventu izlaidums. Šogad skolu beidza 30 jaunie mūziķi.

Šī doma caurvij ikdienu, un tā tiek iezīmēts katras Starptautiskās bērnu aizsardzības dienas saturs. Par bērnu labklājību 1. jūnijā pastiprināti runā jau 90 gadus. To dara Latvijā un daudzās citās pasaules valstīs. Tajā pašā laikā katrā no šīm valstīm lielākā vai mazākā mērā bērni tiek sāpināti. Vardarbība pret bērnu pēc būtības ir nesavienojami jēdzieni, bet krīžu centru speciālisti stāsta, ka gadu no gada Latvijā pieaug to bērnu skaits, kas cieš no fiziskas, seksuālas vardarbības, no emocionāliem pāridarījumiem, un, kas ir pats briesmīgākais šajā statistikā: visbiežāk bērni cieš no savu tuvo vidus.

Sekojot prezidenta Bērziņa aicinājumam un Saeimas deputātu piemēram, arī es nolēmu iekopt savu ekoloģiski tīro zemeņu dobi, kāpostu vagu, lecekti ar gurķiem, salātiem, dillītēm un tādā garā. Radagabals zemkopis bija tik laipns, ka uzara, nokultivēja un sadzina vagas nelielajā zemes pleķītī, atlika tikai dēstīt augsnē stādus un kaisīt sēklas, lai rudenī ievāktu pirmo ražu.

Parasti visi runā par motivāciju. Kāpēc jaunieši nemotivēti, kāpēc neko negrib... Es vēlētos salikt motivāciju kopā ar darbu. Motivācija un darbs! Jo mēs mazāk liksim mazam bērnam darbu darīt, bet aizsūtīsim viņu uz smilšu kasti spēlēties, jo mazāk bērns sajutīs darba prieku, arī prieku par to, ka viņš mācās, prieku par to, ka viņš var izrēķināt matemātikas uzdevumu vai vēl kaut ko izdarīt. Jo bērns vairs nesapratīs, kas ir darba prieks! Tāpēc man patiesībā žēl, ka mēs domājam, ka visu var atrisināt ar iPadiem, moderniem datoriem utt. Visu cieņu modernajām tehnoloģijām, taču tas ir tikai pakārtots jautājums, ja mēs blakus (jaunietim) piespēlējam arī šo iespēju. Viņam ir jāstrādā, viņam ir stundās jādomā, viņš nevar tikai salikt krustiņus, aizpildīt, uzkrāsot gatavu bildi. Jo bērnos pilnīgi ir pazudusi radošā doma. Jo viņam noliek uz galda priekšā krāsainu spēļu lācīti, uzliek datorā multenīti vai ar austiņām liek klausīties pasaciņu... Ar to viņam pazūd jebkāda radošā doma un prieks pašam kaut ko izdarīt.

Otrdien Valmierā tika atzīmēta pilsētas atbrīvošanas 96. gadadiena, atceroties un godinot 1919. gada Cēsu pulka Skolnieku rotas karavīrus ar gājienu un piemiņas brīžiem.

Piektdien Valmieras novada fonds (VNF) deva zaļo gaismu 16 projektu idejām Valmierā un apkārtējos novados, noslēdzot līgumus ar to īstenotājiem. Deviņas iniciatīvas atbalstītas fonda projektu konkursā «Sev, tev, novadam», septiņas — Jauniešu ideju laboratorijas (VNF JIL) konkursā «Jaunieši dod iespēju jauniešiem 2015». Projekti kopsummā atbalstīti par vairāk nekā 5000 eiro.