Nedēļas sākumā Valmieras Jauniešu mājā pulcējās interesenti, lai neformālā gaisotnē uzzinātu un diskutētu par iespējām iepazīt Eiropu, izmantojot Erasmus+ programmas piedāvāto. Ar savu pieredzi dalījās vietējie jaunieši, gan arī brīvprātīgie no Čehijas un Vācijas, kuri darbojas Valmieras novada fondā un Jauniešu mājā «Ceplis». «Mūsdienās mēs esam ne tikai Latvijas, bet arī pasaules iedzīvotāji. It īpaši laikā, kad valstu robežas ir vaļā. Mums, jauniešiem, tas būtu jāizmanto,» uzsvēra Samanta Berga, kas aktīvi darbojas Valmieras novada fondā un iesaistās dažādos projektos.

Pašvaldība ir informēta, ka interesentu grupa vāc parakstus par veloceliņa izbūvi autoceļu posmos Valmiera-Brenguļi 5.3 km garumā (no Valmieras robežas līdz tiltam pār Abulu, Valmiera-Bikseja), Valmiera-Mūrmuiža un atbalsta šo procesu. Pašvaldība ir izstrādājusi šiem veloceliņu posmiem projektu, bet dažādu apstākļu un finansējuma nepietiekmības dēļ būvniecība nav uzsākta.

Burtnieka ezera svētkos, kuri norisināsies 25. augustā Burtniekos, būs iespējams gūt ieskatu krāšņajā, atraktīvajā un modernajā izrādē «Bubblelandia» (ārvalstīs «B» — The underwater bubble show). Tā ir izrāde par ļaušanos sapņiem un fantāzijai, ko bieži ikdienā aizmirstam darīt. Izrādē uzstājas iluzionisti un ziepju burbuļu meistari Enriko un Dace Pecolli (Pezzoli), kā arī talantīgi cirka žanra pārstāvji.

Ar draisku un rotaļīgu dziesmu stāstu 30. gadu kabarē stilā «Draugs, nejautā. Alfrēds Vinters» jauno koncertsezonu uzsāk Producentu grupa 7. Koncertuzvedums būs veltīts leģendārajam latviešu mūziķim, dzejniekam un komponistam Alfrēdam Vinteram, kuram šoruden apritēs 110 gadu.

Ar jauno sezonu Latvijas un Igaunijas spēcīgākās basketbola komandas sacentīsies kopīgā čempionātā, kurā Valmieras godu pārstāvēs «Valmiera Glass/Vidzemes Augstskolas» basketbola komanda. Galvenā trenera Roberta Zeiles vadībā sezonai gatavojas pērnā gada vienības kodols.

11.-12. augustā Bauskā norisinājās Latvijas un Baltijas valstu atklātais čempionāts vieglatlētikā veterāniem. Sporta karalienes disciplīnās sacentās atlēti no Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas, Turcijas, Rumānijas un Latvijas. Valmierieši no čempionāta visi atgriezās ar medaļām.

Pirms 27 gadiem – 1991. gada 19. augustā Padomju Savienībā notika valsts apvērsuma mēģinājums. Televīzijā skanēja simfoniskā mūzika, kas tālaika cilvēkiem saistījās ar kārtējā partijas līdera aiziešanu aizsaulē. Ziņās rādīja armijas kolonnas, kas ieiet Maskavā, nedaudz vēlāk tika paziņots, ka tā laika Padomju Savienības Komunistiskās partijas ģenerālsekretārs M. Gorbačovs ir smagi slims un nespēj vadīt valsti. Viņa slimības laikā valsti pārvaldīšot Valsts ārkārtējā stāvokļa komiteja. Tālaika cilvēks bija gatavs noticēt Gorbačova slimībai, bet tas, ka tāpēc galvaspilsētā jāieved karaspēks, bija par traku pat oficiālās informācijas piekritējiem.

Es nebrīnīšos,  ja pašlaik kādā mājā vai lauku sētā mazs pirmsskolas vecuma bērns pārbīlī saviem vecākiem tieši tā vaicās: «Vai sācies karš?» Piekrītu, ka medijos un sociālajos tīklos ir pietiekami daudz informācijas par bruņoto spēku mācībām «Namejs 2018», kuras no 20. augusta līdz 2. septembrim notiek ne tikai militārajos poligonos, bet arī vairākās Latvijas pilsētās, tostarp  Valmierā, pagastu centros, pašvaldību teritorijās un pat saskaņotajos privātīpašumos. Mācībām plānots tāds vēriens un tik kupls dalībnieku (apmēram 10 000!) skaits, ka šo pasākumu pat ir nodēvējuši par bruņoto spēku «Dziesmu un deju svētkiem». Mērķis cēls un vajadzīgs, jo «Namejs» nu pārbaudīs mūsu valsts bruņoto spēku gatavību, fizisko un tehnisko spēju aizstāvēt Latviju un tās iedzīvotājus no visa  veida (arī modernākajiem!) apdraudējumiem.

Jau rakstījām par Toma Treimaņa un Valmieras novada fonda rīkotās akcijas Ziedotāju aplis vienu no trim atbalstītajiem projektiem — grāmatu apmaiņas mājiņām Kocēnu novadā un Valmierā. Nu daļa no tām ir uzstādītas un dzīvo savu dzīvi.

Pirms desmit gadiem Eiropas Parlamentā tika oficiāli pieņemta un izsludināta deklarācija «Par 23. augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu», aicinot arī nacionālos parlamentus pasludināt 23. augustu, dienu, kad tika noslēgts Molotova-Ribentropa pakts, par staļinisma un nacisma noziegumu upuru piemiņas dienu. Šādas piemiņas dienas mērķis ir paturēt atmiņā masu deportāciju un iznīcināšanas upurus, lai tādējādi nepieļautu staļinisma un nacisma noziegumu atkārtošanās iespējamību, vienlaikus nostiprinot demokrātiju, mieru un stabilitāti kontinentā.