Lāčplēša Kara ordenis (LKO) bija Latvijas augstākais militārais apbalvojums laikā no 1920. līdz 1940. gadam. LKO piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas un bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri bija devuši lielu ieguldījumu Latvijas brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu. LKO devīze ir «Par Latviju», un tam ir trīs šķiras. Pirmo šķiru pasniedz tikai augstiem valstsvīriem un ģenerāļiem.
Aizvadītajās brīvdienās Mūrmuižas Tautas universitātē (MTU) norisinājās 31. mācību gada 2. nodarbība, kurā piedalījās Vidzemes Augstskolas (ViA) rektors un vadošais pētnieks Dr.hist. Gatis Krūmiņš ar sarunu tēmu «Kritiskā (analītiskā) domāšana pagātnē un mūsdienās (mēs un mūsu izpratne par notikumiem)», kam sekoja diskusijas ar interesentiem un iespēja noskatīties režisora Dāvja Sīmaņa spēlfilmu «Tēvs Nakts», kuras pamatā ir patiess stāsts par rīdzinieku Žani Lipki. Gatis Krūmiņš šo filmu redzējis jau divas reizes – gan kad bija salikta pirmā versija un rektors sniedza savu komentāru par redzēto, gan otrreiz intereses pēc, lai zinātu, kāds iznācis galarezultāts. ««Tēvs Nakts» ir tiešām izcila filma par ļoti sarežģītiem vēstures notikumiem,» minēja Gatis Krūmiņš.
Kā liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika, tikai apmēram 33% potenciālo auto pircēju, plānojot lietota auto iegādi, galveno uzmanību pievērš iekārotā transporta līdzekļa iepriekšējai dzīvei. Ņemot vērā, ka lielākajai daļai Latvijas mājsaimniecību pieder automobiļi, kas ir vecāki par pieciem gadiem, kā arī to, ka daļa, īpaši no Vācijas un Francijas tirgotāju ievestie lietotie auto, ir pēc nopietniem ceļu satiksmes negadījumiem, ir pamats nopietnām bažām, ka šādi spēkrati var sagādāt nepatīkamus pārsteigumus saviem jaunajiem īpašniekiem.
Ciniski rezumējot, tā var apzīmēt vienu lielu daļu no pēdējā laikā Latvijā notikušajiem ceļu satiksmes negadījumiem ar letālām sekām. Diemžēl tādu traģisku avāriju, kurās galvenais cēlonis uzmanības novēršanai no ceļa ir mobilā izmantošana, atrodoties pie stūres un normālā ātrumā vadot automašīnu, kļūst arvien vairāk.
Interesantas apstākļu sakritības dēļ vakar – dienā, kad uz pirmo sēdi pulcējās jaunā sasaukuma, 13. Saeima, apritēja tieši tūkstotis dienu kopš joprojām pie varas esošās Māra Kučinska (ZZS) valdības izveidošanas. Valdība sāka strādāt 2016. gada 11. februārī, bet šobrīd turpina darbu pagaidu režīmā.
Sestdien bija iegadījies novembrim neraksturīgi mīlīgs laiks, tāpēc tradicionālajā Mārtiņdienas Ar Gardu Muti tirdziņā Valmiermuižas parkā viss notika uz to labāko! Bija tuvāki un tālāki – pat no leišiem un jau ierasti arī no igauņiem – tirdzinieki ar pavisam gaisīgām krāšņumlietiņām un smagām akmens/metāla Mārtiņu zosīm, ar kraukšķīgām piparkūkām un rūgtenu alutiņu, ar smeķīgiem žāvējumiem un gardu maizīti, ar zeltaini sārtiem āboliem un veselīgām tumšsarkanām dzērvenēm, ar adītām zeķītēm un meistarstiķiem no Latvijas koka. Mārtiņdienai pieskaņotos ritmos muzicēja četras brašas sievas no folkmūzikas grupas Jāņoga, uz izķeršanu mazajiem jātniekiem bija Valmiermuižas staļļa lielie un mazie zirdziņi. Lielajā grāpī vārījās īsta gaiļa zupīte, visiem pa vidu maisījās autentisks Budēlis. Vienubrīd cauri kņadai pāris minūtes skanēja bungu ritmi, šos baltu mūzikas instrumentus Limbažu puses meistari no Viļķenes pagasta Dzirnupēm gan darināja uz vietas, gan smalki izstāstīja katram interesentam, kā un no kādiem materiāliem celma bungas top.
Valmieras Jaunatnes centra «Vinda» šūšanas un modelēšanas studijas «Fantāzija» skolotāja Zinta Irbe kopā ar pulciņa dalībniecēm nolēmušas uzšūt simt iepirkumu maisiņus par godu Latvijas simtgades svinībām. Patlaban tapuši vairāk nekā 20 maisiņu, tomēr mērķis ir paspēt līdz 18. novembrim sasniegt nosprausto mērķi.
Pagājušajā piektdienā Valmieras muzeja Velvju zālē tika atklāta ekspozīcija Prezidentu spēles, kas veltīta Latvijas simtgadei un būs skatāma turpmākos divus gadus. «Mūsu izstādes nosaukums ir Prezidentu spēles, bet prezidenti kā vēsturiskas figūras šajā mūsu vēsturiskās spēles laukumā veidos tikai fonu, iezīmējot laika līniju, jo šis stāsts ir par pašu tuvāko – Valmieras pilsētu, tās teritoriālo robežu pārmaiņām, interesantiem vēstures notikumiem. Izstādes mērķis ir atcerēties šos vēstures stāstus un ne tikai pārdomāt, bet arī celt tos saulītē un ļaut uzzināt citiem, tāpēc aicinām jebkuru esošo vai bijušo valmierieti šos stāstus uzrakstīt – vēstulē vai elektroniski – un atsūtīt muzejam,» atklājot pasākumu, klātesošos uzrunāja muzeja direktore Iveta Blūma.
Latvijas Pasts sāk pasta tīkla vērienīgākā tehnoloģiskās modernizācijas projekta īstenošanu, visās pasta nodaļās ieviešot mūsdienīgas kases sistēmas, jaunus maksājumu karšu termināļus un ierīces, kas nodrošinās klientu elektronisku parakstīšanos par reģistrēto sūtījumu saņemšanu. Jauno sistēmu ieviešanas rezultātā kopējais pakalpojumu sniegšanas un datu apstrādes ātrums pasta nodaļās paātrināsies vairākkārt, vienlaikus nodrošinot to augstāku aizsardzību pret ārējiem riskiem. Kopējās investīcijas šajā modernizācijas projektā pārsniedz 2 miljonus eiro.
Aizvadītajā nedēļā notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Valmieras starpnovadu arodbiedrības organizācijas Padomes sēde, kur tika pārrunāts paveiktais un iecerētais nākamajā mācību gadā. Sēdē piedalījās Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks un Kocēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Olmanis, kā arī pārstāvji no izglītības iestādēm. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga sapulces laikā uzsvēra, cik būtiska ir iestāžu sadarbība ceļā uz mērķa sasniegšanu, lai panāktu labākus risinājumus un nodrošinātu piemērotus apstākļus skolotājiem un skolēniem zināšanu ieguves procesā.