Vai starp jums ir tādi, kam lasīšana nepatīk, pat riebjas? Valmieras integrētās bibliotēkas bērnu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilze Karsa jautā ciemiņiem astotklasniekiem, un kāda trešdaļa rokas paceļ gan. (Nu labi, vismaz godīgi.) Tādā pasaulē dzīvojam, — taču bibliotēka ir vieta, kur situāciju var mainīt, vēlāk dzirdu bērnu nodaļā. Bibliotēkā kārtējie ciemiņi, šoreiz no Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas, ieklausās lasīšanas vēstnešos — jauniešos, kuri vienaudžiem stāsta par iespējām lasīt grāmatas planšetē jebkurā laikā un vietā, izmantojot Fastr Books mobilo aplikāciju. Fastr šeit ir viens no jaunumiem, kas turpināsies arī šogad.

Vidzemes slimnīcas dzemdību nodaļas 2015. gada jaundzimušo sarakstu 1. janvārī divas stundas pēc pusnakts atklāja dvīņu brāļi Roberts un Edgars.

Patīkama ir sajūta, ka izdevies ne tikai labi paveikt darbu, bet arī  piedzīvot brīdi, kad Valmieras un Viestura vidusskolas vārds noskan Eiropā.

Trīspadsmit skolēnu darbu fragmenti no 16 Latvijas izglītības iestādēm konkursa žūrijas un interneta balsojumā izraudzīti  izglītības uzņēmuma «Lielvārds» un UNESCO Latvija Nacionālās komisijas (šogad sadarbībā ar datu vizualizācijas uzņēmumu Infogr.am un Latvijas Nacionālo bibliotēku) kalendāram «Darini kalendāru». 2015. gada kalendārs ir jau trešais šajā sērijā, un šogad tas veltīts latviešu dzejas dižgaru Raiņa un Aspazijas 150. gadadienai.

Kā ierasts, stāvot uz gadu mijas sliekšņa, mēdzam atskatīties uz pagājušo un izvērtēt, kas tajā bijis svarīgs un nozīmīgs, kas pilnīgi negaidīts vai pat traģisks un kas smieklīgi uzjautrinošs. Lai arī katram šie notikumi sarindoti atbilstoši paša pieredzei un dzīves filozofijai, tomēr riskēšu uzbāzties Liesmas lasītājiem ar savām pārdomām, kuras lasīt līdz galam noteikti nav obligāti.

Latvijā vieni viņu sauc par altruistisku intelektuāli, otri joprojām sajūsminās, redzot viņu kādā TV humoram līdzīgā šovā Valstī viss ir kārtībā, vēl trešie, arī es, atceras to ņipro Valmieras Viestura vidusskolas absolventu un Elmāra Volkoviča jauno futbolistu komandas ne to sliktāko bumbotāju, kurš, pošoties lielajai dzīvei, uz mirkli no mūžības bija piestājis Liesmas redakcijā, šad un tad savus nestandarta tekstus parakstot ar pseidonīmu Vilibalc. Viņš tagad ir ZUARGUSS alias VIESTURS DŪLE, un man ir liels prieks satikt kādreizējo kolēģi, kurš, noklausījies šo preambulu par sevi, uzslavē, ka man joprojām labi rakstoties.

Ir gandrīz jau pagājis 2014. gads. Tas nav bijis vienkāršs tiem ļaudīm, kuri gādā par valsts galveno funkciju — no budžeta dažādos veidos rūpēties par saviem iedzīvotājiem. Atkārtošu aksiomu: vispirms ir uzņēmējs ar savu biznesu — ražošanu, tirgošanu vai pakalpojumu sniegšanu, tikai pēc tam nāk tās lietas, kurām tiek tērēta uzņēmēju sapelnītā un pēc tam dažādos nodokļos valstij samaksātā nauda. Var strīdēties par to, cik godprātīgi katrs maksā nodokļus Latvijā, taču tas nemaina šo lietu kārtību — vispirms nopelnīt, tikai pēc tam tērēt.

17. decembrī Rubenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā tika parakstīts četrpusējs sadarbības nodomu protokols, kas ir nozīmīgs gan Kocēnu novadam, gan visai Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai. Iesaistoties pilotprojektā, sadarbības partneru — novada pašvaldības, Rubenes evaņģēliski luteriskās draudzes, Vidzemes Augstskolas un Lutera akadēmijas — mērķis ir, apvienojot spēkus un zināšanas, attīstīt Rubenes kultūrvēsturisko centru.

Brīnišķīga mācību gada pirmā semestra noslēguma tradīcija iedibināta Kocēnu pamatskolā — Ziemassvētku uzvedumu, kas tiek izrādīts Kocēnu Kultūras centrā, veido visa skola, un tajā sevi izteic visi audzēkņi, kuri kopā ar saviem skolotājiem iecer un gādā, lai svētku sarīkojums būtu krāšņs, mīļš un arī gudrs.

Ar dāsnu balvu birumu Valmieras teātrī 28. decembrī tika noslēgta 2013./2014. gada sezonas bilance. Pēc izrādes Balle būs notika Valmieras Drāmas teātra Gada balvas pasniegšanas ceremonija. To ievadīja nominācija par debiju uz teātra skatuves, kurai direktore Evita Sniedze izvirzīja… pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāju Jāni Baiku. Ciešas kaimiņattiecības ar domi ir laba tradīcija, tāpēc savas debijas laikā J. Baiks ne tikai visnotaļ asprātīgi raksturoja visa gada izrādes un pasniedza balvu par mūža ieguldījumu teātrī, bet arī solīja uz šīs skatuves atgriezties ne reizi vien. Tas nebūs viegli, jo, kā zināms no vēstures, iepriekšējais pilsētas galva Inesis Boķis uz šiem dēļiem ir pat dejojis. Pārējo nomināciju uzvarētāji nāca no teātra vides.