Otro uzvaru pēc kārtas šajā gadā izcīnīja Valmieras hokejisti, kuri viesos ar rezultātu 4:1 pārspēja Daugavpils komandu. Noraidījumu un asumu piesātinātā spēlē valmierieši tika galā ar latgaliešiem. Šī bija otrā uzvara četrās spēlēs pret Daugavpils/LDZ CARGO. Vārtus Valmieras komandas labā guva Guntis Džeriņš, Mikus Ozols (2) un Pauls Krūmiņš.
Gads ir iesācies vētraini — turklāt vistiešākajā nozīmē. Pūķošanas sporta (jeb, «latviskāk» izsakoties, kaitborda) entuziasta noslīkšana pie Kolkas raga diemžēl uzskatāmi parāda, cik absurda Latvijā ir attieksme pret cilvēka dzīvību: no sabiedrības un valsts tiek agresīvi paģērēts darīt neiespējamo, lai to censtos izglābt, — kaut pašam dzīvības «īpašniekam» tā bijusi nieka vērtē.
Vairāki valmierieši redakcijai pauda savu neapmierinātību ar pasta darbu gada nogales svētku brīvdienās.
Ar atklāšanas koncertu, kurā piedalījās Valmieras Mūzikas skolas audzēkņi, absolventi un pedagogi, Valmieras 5. vidusskolas zālē vakar savu divdesmit ceturto skanējumu uzsāka gadskārtējais Ziemas (sākotnēji Senās) mūzikas festivāls, kura ietvaros šīs nedēļas nogalē paredzēti pavisam septiņi koncerti dažādām muzikālajām gaumēm. Jāatzīmē, ka par vēl vienu jauku tradīciju kļuvusi ilggadējā sadarbība ar Valmieras Mākslas vidusskolu, kuras audzēkņu izstāde Sasalušais dzīvais festivāla dienās būs skatāma Valmieras 5. vidusskolā.
«Esmu valmierietis MĀRIS BEMERS Roberta dēls» — tā sasveicinoties saka lodes grūšanas meistars, kuru daudzi sporta draugi joprojām atceras kā Māri Petraško. Izejot sarežģītus tiesvedības procesus, Māris ir atguvis jau sen gribēto sava tēva uzvārdu. Sakārtojis personīgo dzīvi, strādā kā individuālais komersants un ir atgriezies aktīvajā sportā — vecmeistaru rindās. Mārim pieder Latvijas rekords lodes grūšanā telpās profesionāļiem. Tas sasniegts 1989. gadā Viļņā un ir 21 metrs 25 centimetri. Tieši tāds rezultāts kā Jānim Bojāram, kurš to ieguva Maskavā 1984. gadā. Māris 2014. gadā, atsākot sportot vecmeistaros un atkal startējot Viļņā, laboja 24 gadus iesūnojušo Latvijas rekordu savā vecuma grupā V50+ ar rezultātu 15 metri un 49 centimetri.
No 2015. gada ir spēkā virkne pārmaiņu sociālajā jomā, kas saistītas ar to, ka vairs netiks noteikti griesti dažādiem pabalstiem. Ģimeņu ar bērniem materiālo situāciju uzlabos lielāks ikmēneša pabalsts par katru nākamo bērnu. Atcelti ierobežojumi sociālā nodrošinājuma pabalstiem, kas būs izdevīgi lielākas algas saņēmējiem, jo pabalstus izmaksās atbilstoši veiktajām sociālajām iemaksām. Daudziem vismaz neliels atspaids būs arī minimālās algas paaugstināšana.
Jau vairākus gadus Valmierā iedibināta jauka tradīcija — kristīgo draudžu kopīgi rīkotais koncerts gada nogalē Sv. Sīmaņa dievnamā.
Statistika noteikti apliecinās aksiomu — starp makšķerniekiem dāmas ir izteiktā mazākumā. Toties tās, kuras ķer zivis, to dara pavisam nopietni. Arī KRISTĪNE RADZIŠEVSKA. Gan jau kāds viņu būs saticis pie ūdeņiem tepat Latvijā, savukārt tie, kas regulāri bauda krievu valodā raidošā izklaides TV kanāla Ohota i ribalka aizraujošos copes ekspedīciju sižetus, būs šarmanto tumšmati, kura krieviski runā ar latvisku akcentu, pamanījuši spiningojam vienā laivā ar daudzu raidījumu veidotāju Staņislavu Radziševski. Tāda internacionāla copmaņu ģimenīte, kas reizumis dzīvo katrs savā valstī, tomēr biežāk laikam tomēr Kristīnes dzimtajā Latvijā. Kad sastopu savu novadnieci Vecates laivu bāzē, īsti ziemīgā oktobra pēcpusdienā braucam krastā ar tikai vienu mēra līdaciņu laivā, skaidrs, ka viņai no nelielas sarunas izsprukt neizdosies!
Čaklā rokdarbniece no Burtniekiem SKAIDRA MIZA ar saviem lieliskajiem izšuvumiem Liesmas lasītājiem gluži sveša nav. Sirmā kundze ar savām rokām un izdomu prot radīt mazus brīnumus no pavisam vienkāršiem izejmateriāliem, pat tādiem, kuri dažam labam jau šķituši pavisam nevērtīgi esam. Arī šis mazais pastāstiņš — vēl no tikšanās reizes ar darbīgo burtniecieti pērnajā septembrī redakcijā — par to, kā Skaidras kundze atrod, izdomā un izdara.
Vaidavieši un viņu viesi bieži — daudz komplimentu izskanēja arī aizgājušā gada izskaņā — priecājušies un izteikuši atzinību par pagasta kultūras un amatniecības centra noformējumu, kas jau kļuvis par tādu kā Vaidavas vizītkarti.