Kā jau katru gadu, arī šoreiz Burtnieka foto acs mēģinājusi būt klāt  galvenajos novada notikumos. Protams, pieturas punktu izvēle ir pavisam subjektīva, varbūt kāds notikums vai, vēl trakāk, persona jutīsies nepelnīti aiz kadra palikuši, varbūt kāds nemaz nav gribējis rampas ugunīs trāpīt... Katrā ziņā aizejošais 2014. gads Burtnieku novadā bijis raibs visādā ziņā, un tas jau nemaz nav slikti, jo cilvēkiem interesanti tādā vietā dzīvot. Sirsnīgus Ziemassvētkus un saticīgu, veselīgu Jauno 2015. gadu!

Kad Ziemassvētku vecītis, kurš dzīvojot ziemeļos, ar ragavās jūgtiem ziemeļbriežiem ved dāvanas lieliem un maziem, bieži fotogrāfijās vai filmās aizmugurē blāzmo ziemeļblāzma.

Valmieras muzeja kolektīvs, iecerot gadu mijas izstādi, cenšas saviem apmeklētājiem sagādāt ko īpašu, mīļu, dvēselisku. Muzeja direktore Iveta Blūma norāda: decembrī ļoti piedomājam par izstādēm, kas runā par labo mūsos pašos un citos cilvēkos, par Dieva un Kosmosa esamību. Šoreiz — par eņģeli sevī, par to, kā viņš mūs sargā, iedvesmo, nomierina. Tāpēc šī izstāde ir arī par ticību un ceļu uz gaismu, cerību, ka viss būs labi, jo kādā brīdī esam sajutuši sava sargeņģeļa pieskārienu.

Uz palodzes istabā vai virtuvē, darbavietās daudz plašākā interjerā svētku laikā  uzzied viena, piecas, desmit puansetijas, priecējot katru ar savu neatkārtojamību. Svešzemju košums piestāv mūsu klusajam, sirdī baltajam svētku laikam. Taču ir vieta, kur vienuviet vēl decembra sākumā varēja ieraudzīt ap 3000 sarkanu, rozā un baltu zvaigžņu. Cēsīs, zemnieku saimniecības «Kliģēni» siltumnīcās, bija saziedējis viss šis skaistums.

... pārfrāzējot Veidenbaumu, viss tajā pa vecam. Naivi, protams, ir gaidīt revolucionāru uzrāvienu no jaunievēlētas Saeimas. Tās vairākuma mērķis ir vienkārši vēl kādu brīdi, kamēr vien vēl ir iespējams, saglabāt sabiedrībā iespaidu, ka tiek turpināts Valda Dombrovska valdības pēckrīzes politiskais kurss.

Diennakts tumšajā laikā, vērojot gājējus uz neapgaismotiem ceļiem un ielām, var redzēt, ka dažiem cilvēkiem ir tādi maziņi atstarotāji pie somām, kas galīgi nav redzami. Ir labi piemēri ar velosipēdistiem atsevišķos gadījumos, kad viņi tiešām valkā gan atstarojošās vestes, gan aplīmējuši savus apģērbus ar atstarojošām lentēm. Ir labi piemēri, kad vecāki ir iegādājušies saviem bērniem apģērbu, kuram jau standartā iestrādāti atstarojoši elementi. Tomēr tas kopumā varētu būt tikai kādi 10 — 15% no visa reidos redzētā. Diemžēl tas ir ļoti traģiski. Tāpēc CSDD sadarbībā ar ceļu policiju joprojām veic šos reidus visā valsts teritorijā, dāvinot visiem tiem, kurus sastopam bez atstarojošām vestēm vai atstarojošiem elementiem pie apģērba vai somām, šīs vestes. Cilvēki mums pateicas, kad ir šīs atstarojošās vestes saņēmuši. Nav tā, ka cilvēks, kurš saņēmis no reida dalībniekiem vesti, uzreiz liek somiņā, lai tāpat vien nestu uz mājām.  Nē, viņš velk vesti uzreiz mugurā un iet pa tumsu tālāk droši uz savām mājām. Un mēs zinām, ka viņš šo ceļu patiešām paveiks!

Pirms pāris mēnešiem Inese sēdēja uz ceļasomām, lai atgrieztos mājās — Latvijā un Valmierā. Pēc astoņiem Vācijā, Minsterlandē, pavadītiem gadiem dzimtajā pilsētā atgriezās arī Ineses bērni Guntis un Rolands. Ģimene atgriešanos mājās sauc par gada lielo notikumu, kas līdzi nesis laimes sajūtu par to, ka atgūts tas, ko, Vācijā dzīvojot, baidījušies pazaudēt — savu patību.

Pirmssvētku laikā Valsts asinsdonoru centrs (VADC) organizēja izbraukumu uz Valmieru un aicināja veselus labas gribas cilvēkus ziedot asinis.

Jau ierasts, ka vairākas reizes gadā fonds Nāc līdzās! organizē dažādas aktivitātes bērniem ar īpašām vajadzībām. Šajā reizē no 15. oktobra visā Latvijā notika ziedojumu kampaņa sadarbībā ar uzņēmumu Narvesen, kura tirdzniecības vietās izvietotajās ziedojumu kastītēs ikviens varēja atbalstīt fonda mērķi. Tika rīkots arī konkurss, kurā piedalījās bērni ar īpašām vajadzībām un bērni no trūcīgām ģimenēm. Uzdevums bija uzzīmēt Ziemassvētku kartītes, un labākās tika iespiestas Jelgavas tipogrāfijā. Pašlaik tās ikviens var iegādāties «Jāņa Rozes» grāmatnīcā. Iegūtie līdzekļi nonāks bērniem ar īpašām vajadzībām un bērniem no trūcīgām ģimenēm.

Valmieras Mākslas vidusskolas mākslas galerijā «K-2» atklāta Gitas Šmites gleznu izstāde. Gleznotāja Gita Šmite ir pārliecināta reālistiskas glezniecības tradīciju kopēja mākslā. Māksliniece uzsver — gleznot vajag to, ko pazīsti. Tāpēc, kā saka gleznotāja, «viens no iedvesmas avotiem jau daudzu gadu garumā ir ģimenes lauku mājas senajā lībiešu ciemā Vaidē. Var teikt, ka kontakts ar dabu, ar bērniem un draugiem ir kļuvis par veidu, kā apjaust savu patieso sūtību mūsdienās brīžiem trakajā pasaulē. Ziema ar zvēru pēdu skaitīšanu un slēpošanu caur smagi piesnigušu mežu vai vēja neticamās formās izpūstu jūras klajumu.