Tradicionālais Baltijas ceļa atceres pasākums 23. augusta pievakarē Ķoņu pagasta Unguriņos – kādreizējā robežpunktā starp Igauniju un Latviju, kur 1989. gada 23. augustā bija tikai viena no unikālā 600 kilometru garā Baltijas tautu vienotības ceļa vietām–, arī šoreiz kuplā skaitā pulcēja abu kaimiņvalstu iedzīvotājus. Ne viens no toreizējās, vēsturei un Baltijai tik nozīmīgās miermīlīgās protesta akcijas dalībniekiem šoreiz līdzi bija ņēmis savus mazbērnus, lai viņi redzētu, kur ome un opis kopā ar savu vienaudžu tūkstošiem toreiz vienoti un strikti pieprasīja: brīvību Baltijai!

Vēstules no pierobežas

Pēc vairāku satikto cilvēku norādēm par pirmspēdējo māju pirms robežas Sniegu ģimenes mājās Jaunotēs ierodamies pēc pusdienlaika. No lieveņa var redzēt Igaunijas robežstabiņu. Tobrīd pagalmā satiktā Una SNIEGA, viņas dēls Matīss un Matīsa meitiņa mūs laipni uzņem un pacienā ar kafiju skaistajā nojumē ar skatu uz pļavām un pār tām tuvojošos negaisu, kas mūs pasaudzē un piemeklē tikai vakarā.

Vēstules no pierobežas

Dodoties pa ceļu, kas ved uz Teringi purva taku, ko sarunās Latvijas pusē pieminēja Liene Zemzare un Laila Lūse, pat neiedomājamies, ka nejauši satiksim Alli LĀNDI – cilvēku, bez kura nav iedomājama Lilli kultūras dzīve pēc neatkarības atjaunošanas, tostarp Baltijas ceļa ikgadējo pasākumu rīkošana no Igaunijas puses. Viņa arī ļoti ieguldījusies, lai saglabātu un popularizētu vietējo Mulgi dialektu – sarakstījusi vairākas grāmatas un rīkojusi valodas vasaras nometnes savā lauku sētā «Ūe-Sūga», kurā nupat esam iebraukuši.

Vēstules no pierobežas

Izstāde par pierobežas cilvēkiem un kaimiņu būšanu Baltijas ceļa kontekstā nebūtu iedomājama bez MARUTAS KRASTIŅAS, Ķoņu tautas nama un bibliotēkas vadītājas, kultūras dzīves organizētājas. Viņas vārds un paveiktais ieskanas teju visās pārējās pierobežas ekspedīcijas sarunās, un ne velti, jo tieši Maruta cauri dažādiem laikiem ir iznesusi ideju par Baltijas ceļa gadadienām veltītiem sarīkojumiem un pārrobežu draudzības saišu stiprināšanu. Lai gan Marutu, tāpat kā visus pārējos, par savu ierašanos neesam informējuši, pēc īsas telefonsarunas viņa mūs jau gaida Unguriņu robežpunktā, lai gan viņas mājas «Apškalni» ir deviņus kilometrus nostāk. Sarunas gaitā staigājam pa robežpunktu, un tā arī mūsu sarunas tēmas ieveļas te vienā, te otrā robežas pusē.

Vēstules no pierobežas

Pie HILLES MUSKAS mūs mudina doties pirmā satiktā igauniete Marge, tāpēc sekojam viņas norādēm – dzeltena māja «Luha» labajā pusē pirms Lilli ciema.

21. augustā Valmieras muzeja Izstāžu namā atklāja Vācijas mākslinieku Franka Šmita (Frank Schmidts) un Rozes Lihtenbergeres (Rose Lichtenberger) personālizstādes. Izstādes kuratore Dr. Silvana Kreijere (Silvana Kreyer).

Biedrība «Kristīgais žēlsirdības centrs» kopš jūlija beigām mainījusi nosaukumu un ir kļuvusi par biedrību «Mūsu pavards».

Budžeta veidošanas un nodokļu reformēšanas gaita šonedēļ piedzīvo pamatīgu izbīli, finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV) kļūstot par «papīra tīģeri».

Atnākusi no darba, mamma, pirms steigties aptecēt mājas soli, savu pasi bija nolikusi bufetē aiz bīdāmā stikla, neaiztaisot to ciet līdz galam. Bufetē stāvēja tādas svarīgas lietas kā maza karafīte ar vēderainām, zeltītas krāsas svītrotām glāzītēm, daži dāvāti suvenīri un citi nieki, kurus vairs neatceros, bet dokumenti tik redzamā vietā gan nekad.

15. augustā īsi pirms jaunā mācību gada sākuma norisinājās ikgadējais SIA ZAAO vēstnieku iedvesmas forums vides izglītībā, piedalījās 53 ZAAO vēstnieki –  izglītības iestāžu pārstāvji. Pasākuma dalībnieki tika iepazīstināti ar ZAAO vides izglītības piedāvājumu jaunajam 2024./2025. mācību gadam, kā arī guva vērtīgu pieredzi un iedvesmu vides izglītības darbā jaunajai sezonai no citiem jomas ekspertiem.