Valmieras teātris 2014. gadu beidza ar pagājušās sezonas labāko un veiksmīgāko mākslinieku sumināšanu, pateicību saviem atbalstītājiem un iestudējumu «Balle būs» — izrādi, kurā apliecinājums latvietībai, vēsturei un pilsoniskajai nostājai ar jauna cilvēka — patriota un izcila mākslinieka Reiņa Suhanova — acīm izrādās vajadzīgs mums pašiem. Kā ilgas, sapratne vai noliegums par to, ko mēs saprotam ar vārdu — Latvija. Cik precīzu vai romantisku mēs to redzam, domājam par to un kādu atbildību pret to jūtam. Un kā galu galā mēs saprotam jēdzienu — atbildība un kopīgā vēsture. Katra personīgā un kopējā. Izrāde ir uzruna mūsu uzticamajiem skatītājiem, kuri vienmēr ir ticējuši, ka uz šiem dēļiem var tapt izrādes, kurās teātris spēj iedvesmot — gan tos, kuriem šajā stāstā ir atdzīvojies teātra gars no 1988. gada «Daugavas» laikiem, gan tiem, kas pirmoreiz piedzīvo vai piedzīvos to, ko nozīmē sadoties rokās kopīgas vēstures, kopīgas nākotnes un sapņu dēļ.

23. janvārī Valmieras teātra LMT Mansards zālē gaidāma pirmizrāde Augusta Strindberga kaislību drāmai «Nāves deja» Elmāra Seņkova režijā. Šī ir E. Seņkova otrā izrāde Valmierā, bet jau ar pirmo iestudējumu, R. Blaumaņa «Raudupieti», režisors ieguva aktieru uzticību, pierādot, ka spēj saliedēt dažādu paaudžu māksliniekus vienotā ansamblī.  Strindberga lugas iestudējumā spēlē Ieva Puķe, Aigars Apinis un Ivo Martinsons, radošajā komandā — arī scenogrāfs Andris Freibergs, komponists Edgars Mākens, kostīmu māksliniece un scenogrāfa asistente Evija Pintāne.

Aizejošā gada izskaņā Valmieras muzejs vienmēr iecer gaišas,  uz pārdomām un dvēselisku mieru vedinošas darbu skates, kas turpinās ik janvārī. Šo gadu mijā — eņģeļu kā Ziemassvētku simbola izstāde no kolekcionāru krājumiem Izstāžu nama 2. stāvā, savukārt 1. stāvā ielūdz BIRUTAS JANSONES un LAILAS STRADAS tekstiliju izstāde «Laimes zeme», kas tās atvēršanā sapulcināja ļoti daudz interesentu — bijušos un tagadējos audzēkņus Mazsalacas Mūzikas un mākslas skolā (sveicienā dziedāja arī valstī titulētā, daudzbalsīgi skanīgā meiteņu grupa «Ēra»), kolēģus māksliniekus, mazsalaciešus, mākslinieču ģimenes, mākslas interesentus.

Laimīgu Jauno gadu, mani uzticamie Rūcamlapas fani, lai jums visiem tehniskā kārtībā un ziemas apstākļiem gatavi auto un arī allaž izbraucami ceļi!

Pagājušo svētdien Valmieras HK aizvadīja kalendārā gada pirmo spēli, Vidzemes OC ledus arēnā tiekoties ar HK Liepāja Juniors hokejistiem. Kopš 27. un 28. decembra spēlēm Liepājā, kurās mūsējie attiecīgi zaudēja ar 2:5 un uzvarēja ar 6:4, valmieriešu sastāvā būtisku pārmaiņu nebija, bet vārtus sargāja abi komandas vārtsargi — Jānis Leitis un Dāvis Dakša.

Viens no jautājumiem, kas neapšaubāmi uztrauc arī lielu daļu Latvijas iedzīvotāju, ir par starptautisko politiku jaunajā, 2015. gadā. Kas notiks Ukrainā, kādas būs Krievijas un Eiropas ekonomiskās un politiskās attiecības, vai sāksies jauns aukstais karš, vai Eiropai beidzot izdosies pārvarēt ekonomisko krīzi, utt.? No atbildēm lielā mērā ir atkarīgi daudzu cilvēku nākotnes plāni, labklājība un stabilitāte, taču jāatzīst, ka pašmāju politiskā elite izvairās objektīvi atspoguļot situāciju.

Katrs sākums liek domāt par to, kā jauno iespēju izmantosim. Un katrs jauns gads un arī katra jauna diena ir sākums. Brīnišķīga laika bankas piešķirta iespēja, kuru tērējot nav jāmaksā procenti, laiks mums tiek dots avansā, nevis kredītā, taču, kādu pievienoto vērtību dodam nodzīvotajam laikam, tas gan atkarīgs no katra paša.

Ziemassvētki ir ikgadēji svētki, kad tiek atzīmēti ziemas saulgrieži un Jēzus Kristus dzimšana. Tos svin no 24. līdz 26. decembrim. 24. decembrī ir Ziemassvētku vakars, 25. decembrī — Pirmie Ziemassvētki, bet 26. decembrī — Otrie Ziemassvētki. Kristietībā pieņemts, ka Jēzus Kristus dzimis 25. decembrī, tomēr Latvijā ap 400000 pareizticīgo un vecticībnieku šo datumu aprēķina pēc Jūlija kalendāra, tāpēc vairums pareizticīgo Ziemassvētkus svin janvāra sākumā.

Tradicionāli gada nogalē, lai pateiktos saviem klientiem un iepriecinātu arī citus klātesošos, priekšnesumus ar saviem zirgiem sniedza Kocēnu pagasta «Zirgaudzētavas Kocēni» jātnieki. Priekšnesumi bija jo īpaši par godu aizvadītajam Koka zirga gadam.

INGUNA VALDMANE, šķirnes trušu audzētavas saimniece Dikļu pagasta «Mežiņos»: