Dāvanu papīri izčaukstējuši, svētku mielasti apēsti. Kādu pēcgaršu atstājis rosīgais svētku laiks mūsu sirdīs? Tukšumu, nogurumu, gandarījumu, prieku?

Lai gan vēl turpinājās skolēnu brīvlaiks, jau nākamajās dienās pēc gadu mijas Latvijas junioru izlases dalībnieks vieglatlētikā PĒTERIS KRAUJA bija sastopams Jāņa Daliņa stadiona manēžā, kur cītīgi trenējās Raita Ravinska lietpratīgajā uzraudzībā:

JANĪNA MEISTERE ir vēl viena no mazsalaciešiem, kurus noteikti mazpilsētā pazīst gan liels, gan mazs. Janīna 56 gadus rūpējusies galvenokārt par Mazsalacas un novada bērnu veselību, strādājot par māsiņu pediatres, vēlāk ģimenes ārstes Ritas Mednes praksē un vakcināciju kabinetā.

Latvijas Ūdens motosporta federācijas Goda zālē pērnā gada novembrī ierakstīts mazsalacieša JĀŅA VALENTINOVIČA vārds, sakot paldies par Jāņa ieguldījumu šī sporta veida attīstībā.

Sāra, Melānija, Daniels, kurus «Liesma» satika vēl pērnā gada nogalē, ir tikai trīs no 24 bērniem, kas 2014. gadā dzimuši Mazsalacas novada jaunajās ģimenēs.

Katrai kaziņai savs raksturs

Jaunā gada pirmā avīzes numura titullapā biju iecerējusi Kazas gadam atbilstošu foto, taču izrādījās, ka mūspusē reģistrēta viena vienīga saimniecība, kurā tiek audzētas kaziņas, un tā atrodas Brenguļu pagasta «Cempu» mājās.

Aizvadītajā gadā arvien jūtamākas mūsu reģionā bija Vidzemes Augstskolas (ViA) aktivitātes, veidojot sadarbību ar uzņēmējiem un pašvaldībām, lai izzinātu reģiona vajadzības un attiecīgi veidotu savas studiju programmas, veiktu lietišķos pētījumus, kā arī veicinātu studentu iesaisti praktiskajā darbībā. Viens no šādiem aizsākumiem ir arī gada nogalē Vidzemes Augstskolas rektora Gata Krūmiņa un SIA «ZAAO» reģionālā atkritumu apsaimniekošanas centra «Daibe» vadītāja Ģirta Kuplā  parakstītais līgums par augstskolas un ZAAO sadarbību sabiedrības izglītošanā vides jautājumos.

Gadu aizsākot, Dabas muzejs un dažādas dabas draugu biedrības mēdz noteikt savā aprūpē esošus, kaut kādu apsvērumu dēļ lielāku vērību prasošus dabas simbolus. Kamēr citi vēl ir aizņemti ar dažkārt diezgan garām, pat vairāku kārtu balsošanas procedūrām, Dendrologu biedrības biedri jau decembrī par «Gada koku — 2015» nosaukuši krūmu čužu (Pentaphylloides fruticosa). Tas ir ļoti rets, vēl no pēcledus laikmeta līdz mūsdienām izdzīvojis augs. Bet nu Baltijā šis rožu dzimtas krūms izzūd. Tādēļ krūmu čuža iekļauta gan Baltijas reģiona, gan Latvijas Sarkanajā grāmatā 1. kategorijā, kā arī LR MK noteikumos Nr. 396 «Par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantoja­mo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu».

Šonakt pie manis ciemos bija Zvaigzne. Laikam tāpēc, ka klāt  Zvaigžņu diena, bet varbūt tāpēc, ka aizvadītā gada nogalē, kad Valmieras 5. vidusskola svinēja savu 75. dzimšanas dienu, sapratu — lielākie svētki ir būt šajā pasaulē un šajā dzīvē. «Lai zvaigzne, kas reiz atplaiksnījusi cilvēka acīs, neizzustu,» tiku solījusi izlasīt skolotāju atmiņas par skolu, kurā viņi mācījušies un ir tai uzticīgi.

Vai starp jums ir tādi, kam lasīšana nepatīk, pat riebjas? Valmieras integrētās bibliotēkas bērnu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilze Karsa jautā ciemiņiem astotklasniekiem, un kāda trešdaļa rokas paceļ gan. (Nu labi, vismaz godīgi.) Tādā pasaulē dzīvojam, — taču bibliotēka ir vieta, kur situāciju var mainīt, vēlāk dzirdu bērnu nodaļā. Bibliotēkā kārtējie ciemiņi, šoreiz no Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas, ieklausās lasīšanas vēstnešos — jauniešos, kuri vienaudžiem stāsta par iespējām lasīt grāmatas planšetē jebkurā laikā un vietā, izmantojot Fastr Books mobilo aplikāciju. Fastr šeit ir viens no jaunumiem, kas turpināsies arī šogad.