Lasi un vērtē!
Lasīšanas veicināšanas programmā Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2014, kurā piedalās arī Valmieras bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļa, notiek aizraujošais grāmatu vērtēšanas posms.
Lasīšanas veicināšanas programmā Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2014, kurā piedalās arī Valmieras bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļa, notiek aizraujošais grāmatu vērtēšanas posms.
Lai veicinātu Valmieras un tās apkārtnes jauniešu iespējas politiskajā līdzdalībā, aicinām pilsētas jauniešus un pašvaldības lēmumu pieņēmējus piedalīties strukturētā dialoga (SD) diskusijā «Kafija ar politiķiem» 26. janvārī pilsētas domē no pl. 14 līdz 17.
Latvijas jauno lauksaimnieku konkursa «Senču aicinājums» 2014. gada finālists 24 gadus vecais ROBERTS LOČMELIS ir stingri pārliecināts, ka Kocēnu pagasta zemnieku saimniecība «Mazdzērvītes», kurā viņš saimnieko kopā ar vecākiem — mūspusē labi pazīstamajiem lopkopjiem Jāni un Aismu Ločmeļiem, — kā arī brāļiem (26 gadus veco Jāni, ārpus skolas laika piepalīdzot arī četrpadsmitgadīgajam Rūdolfam), viņa dzīvē ir īstā vieta: «Tagad nevaru iedomāties, ko citu varētu darīt. Tā stabilākā un patīkamākā sajūta, manuprāt, ir strādāt kopā ar ģimeni. Viss, kas te tiek darīts, ir zem vārda mēs,» saka Roberts.
Nosaucot tikai SIA «AB Rotas», būs skopa informācija, vien noprotams, ka šī uzņēmējdarbība saistīta ar skaistumu. Vairāk nozīmē, ka «AB Rotas» ir divas uzņēmīgas dāmas, bērzainietes — Aija Bille un Baiba Stjade. Abām pieder mazs veikaliņš, ja tā var nosaukt nelielu vitrīnu ar rotaslietām tirdzniecības centrā Valleta.
Vakar Latvijas dienu «Taste Latvia» ietvaros Helsinkos, Somijā, atklāja pop-up veikala ekspozīciju, kas izvietota Helsinkos populārā konceptveikalā «Urban Story». Ekspozīcijā ar keramikas izstrādājumiem piedalās arī Kocēnu novada uzņēmums «Vaidava Ceramics».
Šie dzejnieka, filozofa, reliģiju pētnieka Roberta Mūka vārdi aicināja Latvijas skolu audzēkņus no 2. līdz 12. klasei piedalīties radošo darbu konkursā. Riebiņu novada dome, Galēnu kultūrvēstures biedrība un Galēnu pamatskola devīto reizi bija konkursa rīkotāji un vērtētāji četrās vecuma grupās, arī Rēzeknes augstskolas studenti.
Iespējams, šodienas Rūcamlapas galvenā tēma interesē tikai šauru autovadītāju loku, taču šī problēma noteikti sabiedrībā pastāv. Varbūt ikdienā satiksmē visai reti redzam automašīnas, kuras vada cilvēki ar invaliditāti, iespējams, potenciālo autovadītāju šajā sabiedrības daļā ir krietni vairāk, taču autovadītāja tiesību iegūšana invalīdam nav vienkārša un patlaban Latvijā realizējama tikai vienā vietā.
Kad no Latvijas autoceļiem un klusām Rīgas ieliņām padzina vitroniķus, kas savu monopolu fotoradaru ierīkošanā izmantoja vairāk banāli merkantilos, ne valstiskos nolūkos, likumpaklausīgie autovadītāji nopriecājās, ka tagad viss process sanāks krietni vien loģiskāks, jo fotoradaru ieviešana uzticēta Ceļu satiksmes drošības direkcijai — solīdai un valsts likumdošanai pakļautai iestādei. Taču arī CSDD ar ātrumpārkāpēju pieķeršanas iekārtām nesokas tik raiti, kā sākotnēji tika cerēts un solīts. Lūk, ko par fotoradariem stāsta CSDD Valmieras nodaļas priekšnieks VALDIS STIĢIS:
Pēdējā laikā plašu rezonansi izraisījušas diskusijas par Eiropas vienota televīzijas kanāla krievu valodā veidošanu, lai pretdarbotos Kremļa propagandai. Pastāv gan nianse — šādu kanālu jau netrūkst kā televīzijā, tā internetā, vienīgi to reitingi jeb skatāmība un apmeklētība ir daudzkārt zemāka nekā Maskavai pietuvinātajām televīzijām, interneta portāliem un cita veida presei. Iemesls zemajai popularitātei ir vienkāršs — informācijas sagrozīšanā un neobjektīvā atspoguļošanā tie, ar retiem izņēmumiem, ir tikpat rosīgi kā Kremļa oficiālā prese, lai gan paši sevi dēvē par patiesības paudējiem.
Pēdējās nedēļās populārākais jautājums ir šis triviālais: kurš atbildīgs par avārijās uz Latvijas ceļiem bojā gājušajiem?