Sestdien Valmieras Mākslas vidusskolas telpās un teritorijā Purva ielā norisinājās atvērto durvju diena un Mākslas dienu svētki, kuru laikā skolas kolektīvs piedāvāja dažādas meistardarbnīcas, improvizētus priekšnesumus, koncertus, ekskursijas. Darbnīcas sniedza ieskatu mākslas un dizaina radīšanā, izmantojot krēslu, un piedāvāja viesiem kļūt par daļu no radošā procesa un pašu rokām izveidot ko paliekošu. Atvērto durvju apmeklētājiem bija unikāla iespēja iepazīt Mākslas vidusskolas ēku, nokļūt tās gaiteņos un darbnīcās, kurās tiek strādāts ikdienā.

Zem populārās dziesmas vārdiem savas darba vietas — Kocēnu pirmsskolas izglītības iestādes «Auseklītis» — 25. jubilejā mīļuprāt parakstītos skolotājas Sandra Grīnliņa, Ilona Ieviņa-Jenāne un Sandra Bikmane, kuras pirms ienākšanas jaunajā ēkā mazgāja un berza grīdas, logus, flīzes, šajos gados te piedzīvojušas, kā pret sauli izstiepušies sīkulīši kociņi un krūmiņi, dažs pat pāraudzis ēkas stāvu, un jau skolo savu pirmo bērnu bērnus. Smejas: par daudziem varam teikt — nu, tētis kas tētis, vai akurāt kā mamma bērnībā...

Laiks bija jauks, un Kocēnu novada pagastos Lielajā Talkā piedalījās ap 450 talkotāju.

Latvijas laukos pilnā sparā rit sējas darbi. Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas apkopotā informācija liecina, ka Zemgalē un Kurzemē lielākā daļa platību jau ir apsētas, bet Vidzemē un Latgalē vairumam graudkopju pavasara cēlienā veicamais ir pāri pusei, taču arī mūsu reģionā esot vairākas saimniecības, kur jau Jurģu dienā svinētas apsējības. Šis pavasaris iezīmīgs ar to, ka reizē ar sēju zemkopjiem nākas veikt neparedzētas investīcijas vasarājos un pārsēt tās platības, kurās ziemājus iznīcināja kailsals. Tieši tādēļ šo graudkopības sektorā vērtē kā vienu no smagākajiem gadiem. «Liesma» apkopoja graudkopības kooperatīvu speciālistu un lauksaimnieku viedokļus.

Jaunieši, kas ieguvuši vidējo vai profesionālo izglītību, neatrod sev algotu darbu. Viņi teic, ka darba vietu trūkst un darba devēji prasa pieredzi, kuras, skolu beidzot, nav. Darba devēji savukārt nereti uzskata, ka pašiem gados jaunajiem darba meklētājiem trūkst pareizās motivācijas un atbildības, darbu veicot.

Pēc Lielās Talkas koordinatoru sniegtās informācijas apkopojuma, šogad Latvijas sakopšanā piedalījušies apmēram 160 tūkstoši iedzīvotāju. Kā ik gadu čakli pastrādāts arī mūspusē. Ar ierasti kuplāko talkotāju pulku Viestura vidusskolā šogad neklātienē konkurēja talkotāji Dikļos. Kopā ar vietējām darbarokām Dikļu estrādes labiekārtošanas un apkārtnes sakopšanas darbos piedalījās ap simt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) darbinieku ar ministru Romānu Naudiņu priekšgalā.

Tie, kas pēdējā laikā satikuši Valmieras Kultūras centra skaņu režisoru ARMANDU TRAMBICKI, noteikti būs ievērojuši viņa vienmērīgo iedegumu, kādu Latvijā var iegūt vienīgi solārijā. Pazīstot Armandu, šis variants šķiet nereāls — drīzāk jau viņš atgriezies no gadskārtējā ceļojuma, ko arī pats nenoliedz.

Valmieras Viestura vidusskolas 2007. gada absolvents JĀNIS UPENIEKS ir jaunākais un arī viens no augumā raženākajiem LR 11. Saeimā ievēlētajiem deputātiem, taču gana patstāvīgs savos uzskatos. To viņš pierādījis arī darbos, kopā ar vēl pieciem domu biedriem pametot Zatlera Reformu partiju, tiklīdz tās vadonis, nekonsultējies ar pārējiem, visu vārdā paziņoja, ka no sadarbības ar Saskaņas centru reformistus varēs šķirt tikai ar tankiem, kaut priekšvēlēšanu solījumos šādas savienības iespējamība tika aktīvi noliegta. Kā iedzīvotāji būs vērtējuši Jāņa un pārējo neatkarīgo deputātu rīcību, zināsim rudenī, bet patlaban viņš par to vēl neuztraucas, jo politiskos plānus otrajā plānā nobīdījis priecīgs un nozīmīgs notikums personīgajā dzīvē.

Ziņai, ka Latvijas uzņēmums ķēries pie filiāles izveides ASV, it kā vajadzētu kļūt par nacionāla mēroga sensāciju TV infoizlaidumu sākumos un laikrakstu pirmajās lappusēs. Taču «Valmieras stikla šķiedras» pieteiktās ieceres medijos ir veiksmīgi noklusētas — lai šāda vēsts lieki nesatrauktu tautu un tā varētu turpināt saldkaisli sērot par iznīkušo Latvijas rūpniecību.

Īstenībā tas tik būtu pārsteigums, ja Valmieras un bijušā Valmieras rajona skolēnu vārdi pēkšņi neskanētu valsts olimpiāžu kontekstā. Ar vairākiem šī gada olimpiāžu laureātiem Liesma jau iepazīstinājusi, šoreiz uzteikšanas vērts ir Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas un Valmieras Valsts ģimnāzijas 12. klases skolnieču SANTAS BALTIŅAS un GUNDAS EIHES sasniegtais 40. Latvijas skolēnu olimpiādē latviešu valodā un literatūrā. Pēc iegūtā punktu skaita pilsētu un novadu olimpiādēs žūrija uz zināšanu un savu spēju salīdzināšanu Rīgā kā vienmēr aicināja labākos no labākajiem. Gunda un Santa pierādīja, ka ir arī starp labākajiem valstī, saņemot žūrijas atzinību.