EDIJS ZIMZA par sevi saka: «Esmu Valmieras puika, bet dzīve mani aizvedusi uz Rīgu.» Savulaik Edijs profesionāli nodarbojies ar riteņbraukšanu, trenējoties pie Jāņa Siliņa, bet pēc tam Līgoņa Bečera vadībā ar airēšanu. Viņš guvis panākumus republikas līmenī un astoņdesmito gadu beigās kļuvis pat par airēšanas čempionu.
VARIS BRASLA ir viens no tiem cilvēkiem, kura vārdu dzirdot vien ļaudis sāk smaidīt. Nu jā — Emīla nedarbi! Bet šoreiz, dažas dienas pirms režisora 75. dzimšanas dienas, saruna izvērtās stipri nopietna. Reizēm jau jāparunā arī par lietām no augstiem plauktiem, nospriedām. Jo laiks ir nopietns, un patiesībā jau arī katra jubileja ir zināma lietu sakārtošana.
Valsts sociālās aprūpes centra «Vidzeme» filiālē «Rūja» darbojas vairāki interešu pulciņi. Daži klienti šuj un ada, citi apgūst vienkāršākās prasmes galdniecībā.
Sēļu centrā galdniecībā «Dīķīši» strādā galdnieks, kokapstrādes meistars un amatnieks UĢIS VĪTIŅŠ. No koka ne tikai tiek grebtas karotes, bet virpoti šķīvji, augļu un cepumu trauki dažnedažādās formās, būvēti koka auto bērniem.
Valmieras Valsts ģimnāzijā vakar viesojās Zviedrijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms.
Šajās Lieldienās Leldes nesen iegūtie paziņas bija kopā — veikalu plauktos ar pūlēm atraduši kaut ko Latvijas produktiem līdzīgu, krāsoja olas, ēda un smējās, tās sitot. Leldes un viņas drauga Mārtiņa istabiņā vienu sienu grezno sarkanbaltsarkanais karodziņš, Lielvārdes jostas fragments un fotogrāfijas no dzimtenes. Uztaisījām te mazo Latviju, Lelde ne visai priecīgi pasmejas. Viņi ir divi no vairāk nekā 210 tūkstošiem latviešu, kas pēdējos desmit gados izbraukuši uz citām valstīm.
Mazsalacas vidusskolai ir jauka tradīcija: skolas uzkopšanā pie darba tiek likti ne tikai skolēni, bet arī skolotāji, turklāt pēdējie to dara tīri brīvprātīgi. Tā kā šis skolai ir jubilejas gads, tad skolotāji darbam sasparojās īpaši rūpīgi. Tīrīta tika skolas dīķa saliņa un tās apkārtne. Sākumā skolotāji un skolas darbinieki lēmuši tīrīt tikai saliņu, bet, tā kā darbs vedies īpaši labi un raiti, iztīrīta arī visa graviņa līdz pat ceļam, par ko prieks ir dubults.
Aprīļa pirmajā ceturtdienā Burtnieku novadu apmeklēja LR izglītības un zinātnes ministre INA DRUVIETE. Kā pati apgalvoja novada izglītības iestāžu pedagogiem, ieradusies Vanagos ne tikai caurbraucot uz Rūjienu, bet gan lai uzklausītu vietējās problēmas: «Tā kā šīs valdības laiks nebūs ilgs, mēs cenšamies katru nedēļu izbraukt uz novadiem, mēģinot vienā reizē pabūt vismaz divos. Šoreiz būs tieši tāpat. Esmu jau apciemojusi apmēram pusi Latvijas skolu. Un nav bijis tādas reizes, kad no kādas skolas mēs neaizvestu mājās līdz šim nedzirdētu domu vai ideju. Mani pārsteidz, ka nu jau 12 gadus, diendienā dzīvojot ar izglītības auru un ideju, katru reizi atrodas kāda jauna niansīte, kas iepriekš palikusi nepamanīta. Arī no šīs tikšanās ceru aizvest mājās kādu domu, kuru pēc tam varētu ieteikt kā normatīvo aktu vai arī finansējuma formā».
Rencēnu medniekus labi pazīst visā valstī — kaut vai pēc aizpērn sarīkotā lieliskā XIV Latvijas mednieku festivāla Minhauzens padomju noskaņās 2012 Vētraskalna pļavās. Par tām trim dienām augustā rencēniešiem joprojām atgādina sacensībās izgatavotie turpat pussimta medību tornīšu, kurus Rencēnu kolektīvs ar maču mājastēvu tiesībām saņēma beztermiņa lietošanā.
Nu jau labs laiciņš pagājis, kopš Burtnieku novada vienīgais Soču olimpisko spēļu dalībnieks, tobrīd vēl divdesmitgadnieks OSKARS ĶIBERMANIS kopā ar savas ekipāžas puišiem atzīstami nostartēja bobsleja trasē. Atgādināšu: savā olimpiskās debijas reizē divniekos Oskars kopā ar Vairi Leibomu izcīnīja 16. vietu, bet četriniekos, ņemot klāt arī Helviju Lūsi un Raivi Broku, tika vēl augstāk — līdz 14. vietai.