Andis Sedlenieks

Šīs nedēļas sākumā par atkāpšanos no amata negaidīti paziņoja Latvijas galvaspilsētas Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, kurš pārstāv pirms iepriekšējām domes vēlēšanām izveidoto apvienību Par!/Progresīvie (PP).

Valsts būtībā nu jau bijušais prezidents Egils Levits (atrodas amatā pēdējo mēnesi) savu prezidentūru acīmredzami ir nolēmis noslēgt ar vairākiem gana pārliecinošiem un izlēmīgiem paziņojumiem apmēram par to, ka Latvijas politiskajā sistēmā ne gluži viss ir kārtībā.

Viens no politiskajiem spēkiem, kuru neapšaubāmi skars iespējamā varas pārdale valdošajā koalīcijā, būs Progresīvie.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, Latvijā pirmoreiz ļoti ilgā laika posmā ir palielinājies iedzīvotāju skaits.

Lielā mērā negaidīti ātri un vienkārši Latvija ir ieguvusi jaunu Valsts prezidentu. Ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kuru prezidenta amatam virzīja galvenā varas partijas «Jaunā Vienotība» (JV), jau pirmās balsošanas kārtas trešajā tūrē saņēma 52 Saeimas deputātu atbalstu un jau pēc mēneša nomainīs Rīgas pilī aizejošo Valsts prezidentu Egilu Levitu.

Latvijas hokeja valstsvienības vēsturiskais panākums – pasaules čempionātā pirmoreiz izcīnītās bronzas medaļas, kuras līdzjutēju acīs ir līdzvērtīgas pasaules čempionu titulam, – un attiecīgi vēlme nosvinēt šo sasniegumu un sagaidīt mājās savus varoņus «pēc pilnas programmas» vienlaikus radīja arī zināmas problēmas ne vienam vien darba devējam.

Jau nākamnedēļ Saeimā ir gaidāmas Valsts prezidenta vēlēšanas (vai vismaz – to pirmā kārta), apkārt kurām likumsakarīgi virmo aizvien lielākas politiskās kaislības.

Valsts eksprezidents Valdis Zatlers intervijā Latvijas Radio raidījumam «Laikmeta krustpunktā» nesen izteicās, ka Latvija ir «pārregulēta valsts», nodēvējot birokrātiju par galveno valsts pārvaldes problēmu.

Publiskajā telpā nekādu īpašu rezonansi nav izraisījuši valdības plāni no nākamā gada atcelt likuma normu, kas ļāva lībiešu un latviešu pēctečiem, kuri ir trešo valstu pilsoņi, iegūt Latvijā repatrianta statusu.

4. maijs – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena – neapšaubāmi ir nozīmīga diena mūsu valsts pilsoņiem, kā arī lielā mērā unikāli valsts svētki visas pasaules mērogā, kuru analogus (ja neskaita mūsu kaimiņus Lietuvu un Igauniju, kuras atradās līdzīgā situācijā) atrast nemaz nav tik vienkārši.

Fakts, ka Latvija veselas plejādes ekonomisko rādītāju ziņā atpaliek no abām mūsu Baltijas kaimiņvalstīm, Igaunijas un Lietuvas, nu jau labu laiku nav nekāds noslēpums.

Lai arī Valsts prezidents Egils Levits joprojām nav oficiāli paziņojis, vai plāno kandidēt uz otro termiņu šajā amatā, kaislības apkārt jūnijā gaidāmajam balsojumam Saeimā jau sit augstu vilni, bet pats Levits ir viens no diviem galvenajiem kandidātiem.

Nupat publiskotie sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktas ikgadējas aptaujas dati liecina, ka to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri uzskata – mūsu valsts ārpolitikai jāorientējas uz rietumvalstīm, ir sasniedzis vēsturiski augstāko rādītāju – 63%.

Lieldienu jeb Lielās dienas būtība, jāatgādina, ir ietverta to nosaukumā. Lieldienas ir brīdis, kad diena kļūst garāka par nakti, diena, kas, pirmkārt jau simbolizējot auglību vai dabas atdzimšanu, kopš neatminamiem laikiem ir tikusi atzīmēta visdažādākajās kultūrās un civilizācijās, kā arī diena, kas ne tikai kļuvusi par daļu no kristīgās tradīcijas, bet par lielākajiem svētkiem kristīgajā pasaulē.

Pēdējās dienās uzreiz vairāku iemeslu dēļ sabiedrības uzmanības lokā nonākusi mediju telpa.

Šajā ceturtdienā Saeimā gaidāms balsojums par nodokļu avansa maksājumu saimnieciskās darbības veicējiem atcelšanu.

Latvijas Valsts prezidents Egils Levits intervijā raidījumā 900 sekundes nupat izteicās, ka Latvijas vēsturi no sava viedokļa «patlaban» stāsta «krievi un Krievija». 

Nupat Igaunijā tika aizvadītas valsts parlamenta vēlēšanas, kuras izrādījās zīmīgas ar to, ka jūtami vairāk par pusi mūsu ziemeļu kaimiņvalsts pilsoņu tajās balsoja elektroniski.

Pirms neilga laika parādījās sabiedriskās domas aptaujas kompānijas SKDS veikta pētījuma rezultāti, atbilstīgi kuriem 28% valsts iedzīvotāju pilnībā neuzticas Latvijas amatpersonu teiktajam.

Šīs nedēļas nogalē aprit tieši gads kopš 2022. gada 24. februāra – dienas, kad Krievija sāka par «speciālo militāro operāciju» liekulīgi nodēvētu liela mēroga iebrukumu Ukrainā.