Arī Latvijā šīs nedēļas sākumā notika gana vērienīga lauksaimnieku protesta akcija, lai gan ne visiem, bet ievērojamai daļai Latvijas zemnieku pievienojoties kolēģu protestiem, kuri šobrīd ir pārņēmuši lielāko daļu apvienotās Eiropas un turpina vērsties plašumā.
Janvāra otrajā pusē Latvijā pēkšņi uzliesmoja kaismīga diskusija par izstāšanos no Otavas konvencijas, kura paredz kājnieku mīnu pielietošanas aizliegumu.
Nesen kļuva zināms, ka Latvijas Pasts līdz šā gada beigām valstī kopumā nerentabilitātes dēļ plāno slēgt 105 pasta nodaļas.
Pēdējo dienu laikā galvenokārt virtuālajā vidē ir sacēlusies pamatīga jezga par kādu šķietami nenozīmīgu notikumu – Latvijas Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Ķīnas Tautas Republikas (lasiet – kontinentālās jeb komunistiskās Ķīnas) parlamentu vēl tikai paredzēto braucienu uz Ķīnu.
Kā liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktas aptaujas (notika aizvadītā gada decembrī) rezultāti, tikai 16,3% no tiem Latvijas pilsoņiem, kuri 2022. gada oktobrī atdeva savas balsis Saeimas vēlēšanās, izjūt gandarījumu par toreiz atbalstītā politiskā spēka darbību.
Pastāv ticama iespēja, ka Latvijas iekšpolitiskajā dienaskārtībā vismaz daļēji atkal atgriezīsies pirms trim gadiem ar milzu pūliņiem pievārētais teritoriālās reformas jautājums.
Valdošā koalīcija, var pat gadīties, ka jau dzīvojot Ziemassvētku un Jaunā gada noskaņās, Saeimā ir atbalstījusi savu deputātu sagatavotos grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kuri paredz veikalos pie cenu zīmēm vai pārtikas produktiem pievienot pārtikas produktu izcelsmes valsts karodziņu. Kas ir gana savdabīgs ierosinājums.
Nu jau gandrīz mēnesi nerimstas kaislības ap bijušā premjera, bet šobrīd ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa lidojumiem ar privātajām lidmašīnām, kas notikuši viņa premjera amata laikā un par nodokļu maksātāju naudu.
Saeima pēc ilgiem un šķietami bezgalīgiem ķīviņiem beidzot ir izmocījusi diskutablās Stambulas konvencijas apstiprināšanu. Pie tam konvencija ir apstiprināta steidzamības kārtā, kas liedz Valsts prezidentam to noraidīt.
Tieslietu ministrija (TM) skatīšanai Ministru kabinetā virza likumu izmaiņas, atbilstīgi kurām tas soda veids, kas šobrīd tiek dēvēts par nosacītu brīvības atņemšanu, jau drīzā nākotnē var kļūt par vēl nosacītāku sodu.
Sabiedriskās domas izpētes uzņēmuma SKDS novembra sākumā publiskotie politisko partiju reitingi (kuros atspoguļots vēlētāju viedoklis, kāds tas bija oktobra vidū) liecina par atbalsta samazināšanos vienai no jaunās valdošās koalīcijas partijām – Progresīvajiem.
Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka rīkoja savu ikgadējo tautsaimniecības konferenci (šoreiz ar nosaukumu Recepte ekonomikas izaugsmei), kurā tradicionāli piedalījās liels skaits ārvalstu ekspertu un dažādu «bijušo».
Pagājušajā nedēļā Saeima, pie tam steidzamības kārtā, pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par tādu juridisku attiecību kā partnerība ieviešana.
Pagājušajā nedēļā Saeima klusi un bez jebkādas ažiotāžas pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas, ja vienkāršoti, tad paredz, ka, sākot ar nākamā gada 1. janvāri, parādus 10% apmērā varēs piedzīt arī no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināmiem maksājumiem (t.i., arī no valsts pensijām, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un atlīdzībām un vēl virknes citu maksājumu) arī tad, ja tie nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēnešalgu.
Publiskajā telpā nebeidz rimties kaislības, kas saistītas ar starptautiskās politiskās situācijas izraisīto vēlmi atteikties no Krievijas un padomju impēriju Latvijā atstātā «mantojuma» un it īpaši no ielu nosaukumiem vai piemiņas zīmēm, tādi vai citādi saistītām ar abām šīm impērijām un konkrētiem tā laika cilvēkiem.
Šīs nedēļas sākumā kļuva zināms, ka Finanšu ministrija (FM) budžeta paketē nākamajam gadam tomēr nevirzīs milzīgu ažiotāžu un vērienīgu kritiku izsaukušos grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli.
Pirms dažām dienām premjerministre Evika Siliņa nāca klajā ar paziņojumu, ka viņas pārstāvētā «Jaunā Vienotība» (JV) ir sagatavojusi grozījumus Pilsonības likumā, kas ļautu atņemt Latvijas pilsonību bijušās PSRS pilsoņiem, kuri pārkāpuši naturalizācijas jeb Latvijas pilsonības iegūšanas laikā doto solījumu un rīkojušies pret Satversmē nostiprināto demokrātisko valsts iekārtu.
Šajās dienās plašu ažiotāžu izraisīja fakts, ka Saeimas nupat apstiprinātajā Nacionālās drošības koncepcijā iekļauts konkrēts termiņš, kad sabiedriskajiem medijiem jāpāriet uz satura veidošanu tikai latviski vai vēl arī kādā no Eiropas Savienības dalībvalstu vai kandidātvalstu valodām – 2026. gada 1. janvāris.
Nupat publiskotas, kompānijas SKDS veiktas sabiedriskās domas aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijā ir apmēram vienāds to iedzīvotāju skaits, kuriem ir radikāli pretēji viedokļi par valsts attīstību.
Līdz ar jaunās valdības izveidi Latvijā ir iestājusies iepriekš nekad nepiedzīvota situācija – valdošās koalīcijas sastāvā, lai arī jaunākā partnera statusā, ir partija (Progresīvie), kura sevi pozicionē kā eiropeiski kreiss politiskais spēks.