Viss turpinās pa vecām sliedēm
Tieši pirms gada Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš aicināja valsts iedzīvotājus Ziemassvētkus un Jauno gadu sagaidīt klusi un pieticīgi, tuvinieku lokā un ievērojot visas epidemioloģiskās drošības prasības.
Tieši pirms gada Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš aicināja valsts iedzīvotājus Ziemassvētkus un Jauno gadu sagaidīt klusi un pieticīgi, tuvinieku lokā un ievērojot visas epidemioloģiskās drošības prasības.
Šo pirmdien valdošās koalīcijas partijas nespēja vienoties par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes piemērošanu elektrībai un dabasgāzei, attaisnojoties ar to, ka šāds solis nedos jūtamu efektu. Vienlaikus tika panākta vienošanās līdz apkures sezonas beigām uz pusi samazināt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu, kā arī paplašināt atbalsta pasākumus trūcīgākajai valsts iedzīvotāju daļai.
Iepriekšējās nedēļas nogalē par politiskajām izklaidēm parūpējās Saeimas deputāts, partijas Likums un kārtība dibinātājs Aldis Gobzems, kuru policija vienas dienas laikā divas reizes un divās dažādās pilsētās – Tukumā un Ventspilī – īslaicīgi aizturēja par administratīviem likumpārkāpumiem – nesankcionētu un epidemioloģiskās drošības prasībām neatbilstošu pasākumu rīkošanu.
Nelegālo imigrantu krīzes uz Latvijas un arī Lietuvas un Polijas robežām ar Baltkrieviju dēļ publiskajā telpā beidzot ir aktualizējusies diskusija arī par to, cik lielā mērā mūsu valsts sabiedriskie mediji reāli pārstāv un aizstāv šīs pašas sabiedrības intereses.
Latvijas Republikas dibināšanas gadadienu – 18. novembri – mūsu valstij jau otro gadu pēc kārtas nākas atzīmēt klusi un pieticīgi. Rīkot gadskārtas nozīmīgumam atbilstīga mēroga pasākumus neļauj daļēji mūsu pašu – kā amatpersonu, tā daļas iedzīvotāju – rīcības dēļ joprojām neuzvarētā Covid-19 pandēmija, tomēr neko vairāk kā aizēnot svētku sajūtu tā pamatā nav spējīga.
Jautājums, kas pēdējās dienās raisījis gandrīz vai ne mazāk kaislību, kā ar cīņu pret Covid-19 pandēmiju saistītie ierobežojumi un mājsēde, ir tā saucamās deputātu kvotas. Jeb valsts līdzekļi, kurus parlamentāriešiem savulaik bija tiesības piešķirt to vai citu mērķu īstenošanai budžeta ietvaros.
Pagājušajā nedēļā ar prognozējamu iznākumu – veselības ministra Daniela Pavļuta (Attīstībai/Par!) palikšanu amatā – noslēdzās Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) pieprasītā ministra demisija, kurai pēc tam pievienojās arī citas mediķu organizācijas.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par vietējo pašvaldību referendumiem, kas noteiks šādu balsojumu ierosināšanas un norises kārtību. Lai likums stātos spēkā, tas vēl trešajā lasījumā jāizskata par tā virzību atbildīgajā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un attiecīgi ir nepieciešams vēl viens Saeimas balsojums.
Sākot ar rītdienu, Latvijā stāsies spēkā nu jau trešā mājsēde jeb tā saucamais lokdauns, kas, kā tiek lēsts provizoriski, valsts budžetam izmaksās ap 200 miljoniem eiro un acīmredzami sagādās lielu daudzumu problēmu visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, viņi ir vai nav vakcinējušies pret Covid-19.
Sākot ar 11. oktobri, cīņai pret Covid-19 izplatību valstī uz trim mēnešiem ir noteikta ārkārtas situācija, galvenokārt ierobežojot nevakcinēto valsts iedzīvotāju daļu. Papildu ierobežojumi, jāpiebilst, ir noteikti arī vakcinēšanās sertifikātu jeb «zaļo pasu» īpašniekiem, tomēr tie ir vien nebūtiski sīkumi, salīdzinot ar «antivakseru» problēmām.
Pagājušajā nedēļā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika skatīts būtībā valstij stratēģiski ārkārtīgi nozīmīgs jautājums – par gāzes rezervēm krīzes situācijām Inčukalna gāzes krātuvē.
Par jautājumu, kas vismaz pāris tuvākos gadus, bet ticamāk, vēl jūtami ilgākā laika posmā ietekmēs visas Eiropas, tostarp arī Latvijas ekonomiku un politiku, strauji kļūst energoresursu cenu sadārdzinājums.
Pagājušajā nedēļā Saeimas Ārlietu komisijas sēdē tika atbalstīta kāda gana interesanta un vienlaikus pretrunīga iniciatīva – likumā noteikt par pienākumu pašvaldībām saskaņot to starptautisko sadarbību ar Ārlietu ministriju (ĀM). Pašlaik pašvaldību, ja iespējams tā teikt, ārpolitiskās aktivitātes necik īpaši ierobežotas netiek, un šo situāciju acīm redzami ir iecerēts mainīt.
Nupat publiskotas Eiropas Savienības (ES) oficiālā sabiedrisko aptauja veicēja Eurobarometer aptaujas rezultāti liecina, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju uzskata – viņu balsij valstī nav nekādas nozīmes. Šādi viedokli paudis 71% aptaujāto (pretējās domās ir 28%), un tas ir pats augstākais (vai, raugoties no otras puses, zemākais) rādītājs ES.
Šīs nedēļas sākumā kļuva zināms, ka Latvijā ir nodibināta vēl viena, pēc skaita jau ceturtā, tā saucamo kovidskeptiķu partija, šoreiz ar nosaukumu «Brīvai un stiprai Latvijai» (BSL). Pastāv aizdomas, ka ar to šāda veida partiju saraksts nebūs izsmelts, jo Covid-19 tēmu saviem mērķiem ir gatavs izmantot vēl gana kupls pulks ar dzīvi un valsti neapmierināto. Cits jautājums, kādas ir visu šo kustību un partiju nākotnes perspektīvas.
Kā liecina augusta vidū veikta tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptauja, gana kupla skaita politisko partiju popularitāte pašlaik atrodas aptuveni 5 % līmenī, kas varētu ļaut, bet varētu arī neļaut šiem spēkiem iekļūt Saeimā.
Pagājušās nedēļas vidū Rīgā notika Covid-19 pandēmijas laika paši vērienīgākie protesti jeb, ja precīzāk, akcija pret obligātu vakcinēšanos, uz kuru pulcējās, kā tiek lēsts, 3 – 4 tūkstoši cilvēku, kas Latvijai, un vēl jo īpaši pandēmijas apstākļos, ir gana iespaidīgs skaits neapmierināto.
Galvenais politiskais notikums, kas šobrīd atrodas visas pasaules uzmanības centrā un pārliecinoši aizēno jebkuru citu notikumu, protams, ir ASV vadītās starptautiskās koalīcijas spēku aiziešana no Afganistānas, tostarp visas pasaules acu priekšā pametot likteņa varā tūkstošiem cilvēku, kuri daudzu gadu garumā palīdzējuši rietumvalstīm īstenot to mērķus Afganistānā un tagad pamatoti baidās par savām dzīvībām.
Tuvākajās dienās – jau 14. augustā – ir gaidāms notikums, kas ar gana augstu ticamības pakāpi ietekmēs nākamo Saeimas vēlēšanu iznākumu – bijušā satiksmes ministra, savulaik par Buldozeru iedēvētā Ainara Šlesera vadīta jauna politiskā spēka Latvija pirmajā vietā dibināšanas kongress.
Latvijas dienvidu kaimiņvalsts Lietuvas problēmas, kur izraisījusies vietēja mēroga bēgļu krīze, pēdējiem kuplā skaitā ierodoties no Baltkrievijas, liek uzdot jautājumu – cik lielā mērā līdzīgam notikumu pavērsieniem ir gatava arī Latvija?