Andis Sedlenieks

Viens no jautājumiem, kas, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, aizvien biežāk interesē kā politiķus, tā ekspertus, skan – par ko savas balsis atdos (ja vispār atdos) ārvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi?

Aizsardzības ministrijas (AM) iecere Krievijas radīto draudu dēļ ieviest vispārējo valsts aizsardzības dienestu, kas būtu obligātā militārā dienesta sava veida reinkarnācija, prognozējami raisa un turpina raisīt kaismīgas diskusijas.

Jūlija pirmajās dienās interesenti varēja pievērst uzmanību Latvijas galvaspilsētas mēra Mārtiņa Staķa mēģinājumam ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību apelēt pie valdošās koalīcijas sirdsapziņas dēļ kārtējām problēmām, kas saistītas ar bēgļu no Ukrainas uzturēšanās Latvijā izdevumu apmaksu.

Līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām atlikuši vairs tikai nu jau trīs mēneši, un politiskās partijas ir sākušas sava veida finiša spurtu. Viena no šo vēlēšanu būtiskām īpatnībām tikmēr ir, ka tās risinās vēlētājiem iepriekš nepiedzīvotā ģeopolitiskajā situācijā.

Neraugoties uz Krievijas iebrukuma Ukrainā radīto ne tikai Eiropas, bet arī globāla mēroga ģeopolitisko spriedzi, kas īpaši jūtami izpaužas bijušajā padomju ietekmes sfērā un ar lielu satraukumu tiek uztverta Baltijas valstīs, Latvijas politiķi ir nodemonstrējuši šādā situācijā absolūti nesaprotamu priekšvēlēšanu pirueti, atstājot bez vadības Saeimas Nacionālās drošības komisiju (NDK), kura vispār jau ir viena no būtiskām nacionālās drošības sistēmas sastāvdaļām.

Pagājušās nedēļas nogalē Labklājības ministrija (LM) nāca klajā ar priekšlikumu nākamajā apkures sezonā iedzīvotājiem no valsts līdzekļiem kompensēt pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes tarifu pieauguma, kas pārsniedz iepriekšējās apkures sezonas vidējos rādītājus.

Starptautisko notikumu un arī aizvien pieaugošo priekšvēlēšanu kaislību dēļ Latvijā bez pārmērīgas ievērības ir palicis fakts, ka Saeimā jau divos lasījumos ir apstiprināts jauns Pašvaldību likuma projekts. Palicis vēl trešais lasījums, pie tam paredzēts, ka likums stāsies spēkā ar atpakaļejošu datumu – šā gada 1. janvāri.

Domājams, vai ikvienam no mums joprojām spilgtā atmiņā atrodas Covid-19 pandēmijas lielāko uzplūdu laiks, tajā skaitā arī valsts vadības – politiķu un atbildīgo amatpersonu – reakcija uz visu notiekošo.

Pēc visa spriežot, kārtējo reizi ar neko beigsies šoreiz no Zemkopības ministrijas (ZM) nākušais ierosinājums no 21% līdz 5% samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi daļai par primāriem uzskatītiem pārtikas produktiem. Valdošās koalīcijas partneri (ZM atrodas Nacionālās apvienības pārziņā) pret ieceri ir noskaņoti skeptiski, kas nozīmē – vismaz pārskatāmā nākotnē nekāda samazinājuma nebūs.

Pēc 9. un 10. maija notikumiem Rīgā pie tā sauktā Uzvaras pieminekļa par atkāpšanos no amata paziņoja iekšlietu ministre Marija Golubeva (Attīstībai/Par!). Savas, ja sauc lietas īstajos vārdos, kļūdas, nespējot nodrošināt atbilstīgu kārtību minētajos datumos, bet, ja raugās plašāk, tad arī nepiemērotību amatam ministre, protams, neatzina, savā demisijā vainojot Nacionālās apvienības (NA) «šantāžu».

Kaislības, kādas valdīja apkārt 9. maijam kā Krievijā ar vērienu svinētās uzvaras II Pasaules karā (vai Maskavas traktējumā – uzvaras Lielajā Tēvijas karā) dienas, un šī datuma vērienīgas izmantošanas Krievijas politiskā kursa slavināšanas un pirmkārt jau iebrukuma Ukrainā attaisnošanas mērķiem, vienlaikus kļuva arī par atgādinājumu, ka 9. maijs Latvijā nu jau 18 gadus oficiāli ir Eiropas diena.

Iepriekšējās nedēļas nogalē bez īpašas ažiotāžas tika aizvadīts kustības Par! būtībā priekšvēlēšanu kongress, pie tam centieni iztikt bez liekas uzmanības piesaistīšanas ir saprotami, jo kongresā tika lemts arī turpmāk palikt politiskajā apvienībā ar partiju Latvijas attīstībai (LA), kas ir zināma kā apvienība Attīstībai/Par! (AP).

Patlaban Valsts ieņēmumu dienests (VID) kuplā skaitā pieņem iedzīvotāju ienākumu deklarācijas par 2021. gadu – atbilstīgi likumam, tās iesniedzamas laikā no šā gada 1. marta līdz 1. jūnijam tiem, kas tas jādara obligāti. Ja deklarācijas tiek iesniegtas brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu sniegšanai, to iespējams darīt arī vēlāk.

Šonedēļ valdību veidojošās partijas konceptuāli vienojās Latvijā būvēt sašķidrinātās gāzes (LNG) termināli, ar kura starpniecību Latvijai tiks nodrošināta iespēja iztikt bez dabasgāzes piegādēm no Krievijas.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā kļūst aizvien vairāk skaidrs, ka pāri Eiropai atkal nolaižas dzelzs priekškars, bet robežas, kādas izveidosies kara beigās, vienlaikus būs arī robežas, pa kurām šis priekškars sniegsies.

Šīs nedēļas sākumā valdību veidojošo partiju pārstāvji vienojās, ka jau tuvākajā laikā tiks lemts par termiņuzturēšanās atļauju jeb tā sauktu zelta vīzu, kas ļauj brīvi pārvietoties pa Šengenas zonas valstīm, izsniegšanas pārtraukšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.

Krievijas iebrukums Ukrainā neapšaubāmi raisa izmaiņas arī Latvijas vēlētāju simpātijās un antipātijās pret politiskajām partijām pirms šā gada rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. 

Situācijā, kad Ukrainā jau trīs nedēļas turpinās Krievijas izraisītais karš, bet Krievijas armija, neraugoties uz visām tās militārajām iespējām, ātras uzvaras vietā sāk atklāti iestrēgt, galvenokārt ukraiņu sīkstās pretestības un pareizi izvēlētās taktikas dēļ, Kijivai vairāk nekā jebkad ir nepieciešams izlēmīgs un vienots rietumvalstu atbalsts.

Krievijas iebrukums Ukrainā ir licis lielā mērā pazust no dienaskārtības tādam vēl pavisam nesen ārkārtīgi svarīgam jautājumam kā cīņa ar Covid-19 pandēmiju. Tostarp arī tādēļ, ka saslimstības izplatība Latvijā iet mazumā, bet daudzi ierobežojumi ir atcelti.

Līdz ar šā gada 24. februāri, kad sākās oficiāli par speciālu militāro operāciju nodēvētais Krievijas bruņoto spēku iebrukums Ukrainā, ir iestājusies arī jauna globāla mēroga ģeopolitiskā realitāte, kura tieši attiecas un turpinās attiekties arī uz Latviju.