Andis Sedlenieks

Lai arī vasara Latvijā ir politisko brīvdienu laiks, tas nenozīmē, ka politiskā dzīve būtu apstājusies.

Neilgi pirms Līgo svētkiem notikušajā Saeimas pavasara sesijas noslēguma sēdē īsu uzrunu teica arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Pēdējo dienu galvenais notikums Latvijā, protams, ir apkārt dzelzceļa Rail Baltica būvniecībai saceltā ažiotāža, kas zināmā mērā spējusi aizēnot pat pie durvīm klauvējošos Līgo svētkus.

Lai arī ne ar gluži tādiem rezultātiem, kādi tika prognozēti vairākumā aptauju, taču vienlaikus arī bez kādiem pārmērīgiem pārsteigumiem ir noslēgušās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā. Kuru rezultāti tostarp ļauj izdarīt arī vairākus secinājumus.

Vairs tikai pavisam nedaudz palicis līdz šīs nedēļas nogalē paredzētajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, attiecībā uz kurām palicis vairs tikai pavisam nedaudz intrigu.

Maija sākumā aizvadītā un, maigi izsakoties, ļoti pretrunīgu reakciju izraisījušā dziesmu konkursa Eirovīzija viens no rezultātiem ir platformā Mana Balss parādījusies iecere ar aicinājumu pārtraukt Latvijas dalību šajā konkursā, bet līdzekļus, kas tiek tērēti šim pasākumam, novirzīt sportam.

Pagājušajā gadā Latvijā tika pieņemti apjomīgi grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kuri pakāpeniski jeb pa daļām stājas spēkā, sākot ar šā gada 1. janvāri.

Samērā nesen Latvijas iedzīvotāju vairākums ziņu raidījumos uzzināja, ka mūsu valstī Aizsardzības ministrijas (AM) paspārnē pastāv tāda institūcija kā Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs (VALIC), kas organizē visus iepirkumus AM un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām, un ka šo centru ir vadījis brigādes ģenerālis Ervīns Kopeika, kurš nu ir atstādināts no amata Militārās policijas pret viņu uzsāktās izmeklēšanas dēļ.

Pirms nepilnām divām nedēļām Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību, atbilstīgi kuriem finanšu ministram tika piešķirtas tiesības iegādāties valsts kapitālsabiedrību fiksēta ienākuma vērts­papīrus jeb obligācijas.

Latvijā pastāv tāda organizācija kā Publiskās atmiņas centrs. Iespējams, ne pārāk zināma, taču ļoti noderīga – galvenokārt tādēļ, ka atgādina mums par cilvēkiem, kuri sadarbojušies ar svešām varām.

Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienības (ES) Vispārējā tiesa pieņēma lēmumu, ka nav pietiekama pamatojuma Krievijas miljardieru Pjotra Avena un Mihaila Frīdmana iekļaušanai ES sankciju sarakstos.

Pagājušajā nedēļā parādījās oficiāla informācija, ka valdībā tiek gatavots lēmumprojekts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārveidei par Dabas aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (DARAM).

Marta beigās Kultūras ministrija nodeva sabiedrības apspriešanai interesantu dokumentu ar nosaukumu «Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2024. – 2027. gadam».

Iepriekšējās nedēļas nogalē kļuva zināms, ka Ģenerālprokuratūra uzsākusi un nodevusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta, bet šobrīd ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) ārzemju komandējumu laikā.

Ja arī ne plašākā sabiedrībā, tad pavisam noteikti uzņēmēju un juristu vidū vētrainas diskusijas ir izraisījuši Saeimas Juridiskajā komisijā nonākušie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Ģenerālprokuratūras virzītie papildinājumi Krimināllikuma pantam par negodīgu konkurenci, kuri paredz vairs ne naudassodus par šāda veida pārkāpumiem, bet gan reālus cietumsodus uzņēmumu atbildīgajām amatpersonām.

Marta sākumā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) atzina, ka skolu tīklu reformas ieviešanai varētu tikt atvēlēts vēl garāks pārejas periods, nekā tika plānots sākotnēji.

Pirms pāris nedēļām sabiedriskās domas izpētes aģentūra SKDS publiskoja pirmos partiju reitingus pirms jūnija sākumā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, vismaz publiskajā telpā viešot aptuvenu skaidrību (vai nojausmu) par to, kāds varētu izskatīties saraksts ar Latvijas nākamajiem pārstāvjiem minētajā institūcijā.

Latvijā turpinās nebeidzamu, ar jaunajiem elektrovilcienu sastāviem saistītu problēmu gūzma, kas sasniegusi mērogus, kuru dēļ notiekošais aizvien biežāk tiek dēvēts simpātiski latviskā vārdā – par dižķibeli.

Pagājušajā nedēļā Satversmes tiesa (ST) pieņēma prognozējamu un loģisku lēmumu, ka prasība Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem apliecināt latviešu valodas prasmes ir likumīga.

Pēc tam, kad uzreiz vairāku valstu, ieskaitot, protams, Latviju, plašsaziņas līdzekļi publiskoja informāciju par ilggadējās Eiropas Parlamenta (EP) deputātes no Latvijas Tatjanas Ždanokas ticamo sadarbību ar Krievijas drošības dienestiem, visticamāk, brīvprātīgas informatores statusā, ir radusies vai drīzāk – aktualizējusies virkne interesantu jautājumu.