Andis Sedlenieks

Fakts, ka Latvija veselas plejādes ekonomisko rādītāju ziņā atpaliek no abām mūsu Baltijas kaimiņvalstīm, Igaunijas un Lietuvas, nu jau labu laiku nav nekāds noslēpums.

Lai arī Valsts prezidents Egils Levits joprojām nav oficiāli paziņojis, vai plāno kandidēt uz otro termiņu šajā amatā, kaislības apkārt jūnijā gaidāmajam balsojumam Saeimā jau sit augstu vilni, bet pats Levits ir viens no diviem galvenajiem kandidātiem.

Nupat publiskotie sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktas ikgadējas aptaujas dati liecina, ka to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri uzskata – mūsu valsts ārpolitikai jāorientējas uz rietumvalstīm, ir sasniedzis vēsturiski augstāko rādītāju – 63%.

Lieldienu jeb Lielās dienas būtība, jāatgādina, ir ietverta to nosaukumā. Lieldienas ir brīdis, kad diena kļūst garāka par nakti, diena, kas, pirmkārt jau simbolizējot auglību vai dabas atdzimšanu, kopš neatminamiem laikiem ir tikusi atzīmēta visdažādākajās kultūrās un civilizācijās, kā arī diena, kas ne tikai kļuvusi par daļu no kristīgās tradīcijas, bet par lielākajiem svētkiem kristīgajā pasaulē.

Pēdējās dienās uzreiz vairāku iemeslu dēļ sabiedrības uzmanības lokā nonākusi mediju telpa.

Šajā ceturtdienā Saeimā gaidāms balsojums par nodokļu avansa maksājumu saimnieciskās darbības veicējiem atcelšanu.

Latvijas Valsts prezidents Egils Levits intervijā raidījumā 900 sekundes nupat izteicās, ka Latvijas vēsturi no sava viedokļa «patlaban» stāsta «krievi un Krievija». 

Nupat Igaunijā tika aizvadītas valsts parlamenta vēlēšanas, kuras izrādījās zīmīgas ar to, ka jūtami vairāk par pusi mūsu ziemeļu kaimiņvalsts pilsoņu tajās balsoja elektroniski.

Pirms neilga laika parādījās sabiedriskās domas aptaujas kompānijas SKDS veikta pētījuma rezultāti, atbilstīgi kuriem 28% valsts iedzīvotāju pilnībā neuzticas Latvijas amatpersonu teiktajam.

Šīs nedēļas nogalē aprit tieši gads kopš 2022. gada 24. februāra – dienas, kad Krievija sāka par «speciālo militāro operāciju» liekulīgi nodēvētu liela mēroga iebrukumu Ukrainā.

Pagājušajā nedēļā viļņojās kārtējās politiskās kaislības apkārt potenciālā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa celtniecībai. Saeimas opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nāca klajā ar ierosinājumu atslepenot (padarīt pieejamu sabiedrībai) šā termināļa būvniecības ekonomisko pamatojumu, tomēr iniciatīva neguva vairākuma parlamentāriešu atbalstu.

Publiskajā telpā aizvien biežāk izskan informācija par dažādām nebūšanām, kas saistītas ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nespēju nodrošināt dokumentu (pases vai pirmkārt jau ID kartes) atjaunošanu vai izsniegšanu visiem gribētājiem. 

Šonedēļ Saeimā paredzēts gandrīz pilnībā nomainīt Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sastāvu – gaidāms, ka amatā paliks tikai viens no astoņiem Saeimas vēlētajiem CVK locekļiem – komisijas sekretārs Ritvars Eglājs (vēl vienu CVK locekli nozīmē Augstākā tiesa no savu tiesnešu vidus).

Finanšu ministrijas nesen publiskotie dati liecina, ka neiztērēta palikusi vairāk nekā ceturtā daļa no līdzekļiem, kas pagājušajā, 2022. gadā tika rezervēti atbalsta pasākumiem energoresursu cenu kāpuma dēļ. No rezervētajiem nedaudz vairāk kā 820 miljoniem eiro iztērēti ir tikai nepilni 600 miljoni.

Iespējams, par sava veida lakmusa papīriņu jaunās valdības spējai adekvāti reaģēt uz pilsoņu noskaņojumiem un interesēm kļūs tāds jautājums kā cilvēku ar īpašām vajadzībām (invalīdu) asistentu atalgojuma paaugstināšana.

Šīs nedēļas sākumā ar interesantu paziņojumu klajā nāca jaunais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (Apvienotais saraksts), kurš sarunas Latvijas Televīzijā (LTV) laikā atzina, ka minētā ministra amata ieņēmēja tiesības atcelt pašvaldību saistošos noteikumus un amatpersonas ir nesamērīgas.

Iepriekšējā gada nogalē politiskajā dienaskārtībā kārtējo reizi parādījās jautājums, par kuru tiek runāts ik pa brīdim, bet kura vezums no vietas tā arī nav izkustējies un, šķiet, tā arī neizkustēsies. Pat neraugoties uz to, ka pati ideja ir pareiza un, var teikt, taisnīga.

Gada beigās tradicionāli ir pieņemts atskatīties uz aizvadīto gadu, kā arī izteikt prognozes par nākamajā gadā gaidāmajām tendencēm.

Latvijas jaunās valdības deklarācija – no 50 lappusēm un 328 punktiem sastāvošs dokuments – raisa divējādas emocijas. No vienas puses, dokuments satur lielu skaitu labu prioritāro ieceru, kuru īstenošanas gadījumā daudzas lietas varētu mainīties uz labo pusi, kamēr no otras – pastāv šaubas par iespējām daudzskaitlīgos nodomus īstenot dzīvē.

Pēdējās dienās tika publiskoti uzreiz vairāku pētījumu un aptauju rezultāti, kas liecina – ievērojamai daļai Latvijas iedzīvotāju vai mājsaimniecību (atkarībā no tā, kam pievērsuši uzmanību pētījumu vai aptauju veicēji) pasliktinās finansiālā situācija.