Plašu rezonansi izraisījis iepriekšējās nedēļas nogalē notikušais Saeimas balsojums, kura rezultātā vakantajā Augstākās tiesas (AT) tiesneses amatā netika apstiprināta Satversmes tiesas (ST) bijusī priekšsēdētāja Sanita Osipova, kuras pārmērīgi liberālie izteikumi jau iepriekš bija raisījuši krietnas daļas sabiedrības neapmierinātību.
Rīt Saeimas sēdē tiks skatīti tā sauktās Covid-19 Parlamentārās izmeklēšanas komisijas secinājumi. Minētā komisija, jāatgādina, tika izveidota ar mērķi izmeklēt valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas sākuma posmā, kā arī nosaukt to amatpersonu un politiķu vārdus, kuri par šīm kļūdām ir atbildīgi, pie tam šie mērķi ir nevis vienkārši deklarēti, bet iekļauti arī izmeklēšanas komisijas garum garajā nosaukumā.
Latvijas dienvidu kaimiņvalstī Lietuvā līdz ar šā gada 5. februāri tika pārtraukta «iespēju pases», kā pie mūsu kaimiņiem tiek dēvēts vakcinēšanās pret Covid-19 jeb sadarbspējības sertifikāts, pieprasīšana tirdzniecības, pakalpojumu sniegšanas u.c. vietās.
Janvāra beigās jau 19. reizi tika izvēlēti Latvijas Gada vārds, nevārds, spārnotais teiciens un vēl virkne citu ar latviešu valodas attīstību un pastāvēšanu saistītu lietu.
Šīs nedēļas sākumā Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) oficiāli reģistrēja parakstu vākšanu par grozījumiem Satversmē, kuri paredz par aptuveni divām trešdaļām samazināt to parakstu skaitu, kas nepieciešami likumu un Satversmes grozījumu iesniegšanai Saeimā, bet to neapstiprināšanas parlamentā gadījumā – tautas nobalsošanu jeb referendumu ierosināšanai.
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS nupat veikta aptauja liecina, ka Latvijā gadu no gada krītas uzticība sabiedriskajiem medijiem.
Valsts prezidents Egils Levits nesen, sniedzot interviju TV24 un atbildot uz jautājumu par daudzu iedzīvotāju neuzticēšanos valsts varas struktūrām, izteicās, ka tā ir «senā padomju domāšana, ka valsts visu nokārtos».
Šīs nedēļas sākumā izskanēja ziņa, ka Valsts enerģētiskās krīzes centrs (ir pie mums arī tāda konsultatīva institūcija, kuru vada ekonomikas ministrs) aicinās Finanšu ministriju (FM) izvērtēt iespējas sniegt aizdevumus tām pašvaldībām, kurām tas ir nepieciešams enerģētisko problēmu risināšanai.
Gada beigās tradicionāli ir pieņemts atskatīties uz aizvadītā gada gaišajām pusēm, kā arī iezīmēt optimistiskas cerības nākamajam gadam.
Nebeidzamo ap Covid-19 pandēmiju virmojošo kaislību dēļ aizvadītais gads ir lielā mērā aizritējis cīņas pret Covid-19 izplatību zīmē.
Tieši pirms gada Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš aicināja valsts iedzīvotājus Ziemassvētkus un Jauno gadu sagaidīt klusi un pieticīgi, tuvinieku lokā un ievērojot visas epidemioloģiskās drošības prasības.
Šo pirmdien valdošās koalīcijas partijas nespēja vienoties par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes piemērošanu elektrībai un dabasgāzei, attaisnojoties ar to, ka šāds solis nedos jūtamu efektu. Vienlaikus tika panākta vienošanās līdz apkures sezonas beigām uz pusi samazināt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu, kā arī paplašināt atbalsta pasākumus trūcīgākajai valsts iedzīvotāju daļai.
Iepriekšējās nedēļas nogalē par politiskajām izklaidēm parūpējās Saeimas deputāts, partijas Likums un kārtība dibinātājs Aldis Gobzems, kuru policija vienas dienas laikā divas reizes un divās dažādās pilsētās – Tukumā un Ventspilī – īslaicīgi aizturēja par administratīviem likumpārkāpumiem – nesankcionētu un epidemioloģiskās drošības prasībām neatbilstošu pasākumu rīkošanu.
Nelegālo imigrantu krīzes uz Latvijas un arī Lietuvas un Polijas robežām ar Baltkrieviju dēļ publiskajā telpā beidzot ir aktualizējusies diskusija arī par to, cik lielā mērā mūsu valsts sabiedriskie mediji reāli pārstāv un aizstāv šīs pašas sabiedrības intereses.
Latvijas Republikas dibināšanas gadadienu – 18. novembri – mūsu valstij jau otro gadu pēc kārtas nākas atzīmēt klusi un pieticīgi. Rīkot gadskārtas nozīmīgumam atbilstīga mēroga pasākumus neļauj daļēji mūsu pašu – kā amatpersonu, tā daļas iedzīvotāju – rīcības dēļ joprojām neuzvarētā Covid-19 pandēmija, tomēr neko vairāk kā aizēnot svētku sajūtu tā pamatā nav spējīga.
Jautājums, kas pēdējās dienās raisījis gandrīz vai ne mazāk kaislību, kā ar cīņu pret Covid-19 pandēmiju saistītie ierobežojumi un mājsēde, ir tā saucamās deputātu kvotas. Jeb valsts līdzekļi, kurus parlamentāriešiem savulaik bija tiesības piešķirt to vai citu mērķu īstenošanai budžeta ietvaros.
Pagājušajā nedēļā ar prognozējamu iznākumu – veselības ministra Daniela Pavļuta (Attīstībai/Par!) palikšanu amatā – noslēdzās Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) pieprasītā ministra demisija, kurai pēc tam pievienojās arī citas mediķu organizācijas.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par vietējo pašvaldību referendumiem, kas noteiks šādu balsojumu ierosināšanas un norises kārtību. Lai likums stātos spēkā, tas vēl trešajā lasījumā jāizskata par tā virzību atbildīgajā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un attiecīgi ir nepieciešams vēl viens Saeimas balsojums.
Sākot ar rītdienu, Latvijā stāsies spēkā nu jau trešā mājsēde jeb tā saucamais lokdauns, kas, kā tiek lēsts provizoriski, valsts budžetam izmaksās ap 200 miljoniem eiro un acīmredzami sagādās lielu daudzumu problēmu visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, viņi ir vai nav vakcinējušies pret Covid-19.
Sākot ar 11. oktobri, cīņai pret Covid-19 izplatību valstī uz trim mēnešiem ir noteikta ārkārtas situācija, galvenokārt ierobežojot nevakcinēto valsts iedzīvotāju daļu. Papildu ierobežojumi, jāpiebilst, ir noteikti arī vakcinēšanās sertifikātu jeb «zaļo pasu» īpašniekiem, tomēr tie ir vien nebūtiski sīkumi, salīdzinot ar «antivakseru» problēmām.