Andis Sedlenieks

Marta sākumā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) atzina, ka skolu tīklu reformas ieviešanai varētu tikt atvēlēts vēl garāks pārejas periods, nekā tika plānots sākotnēji.

Pirms pāris nedēļām sabiedriskās domas izpētes aģentūra SKDS publiskoja pirmos partiju reitingus pirms jūnija sākumā gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, vismaz publiskajā telpā viešot aptuvenu skaidrību (vai nojausmu) par to, kāds varētu izskatīties saraksts ar Latvijas nākamajiem pārstāvjiem minētajā institūcijā.

Latvijā turpinās nebeidzamu, ar jaunajiem elektrovilcienu sastāviem saistītu problēmu gūzma, kas sasniegusi mērogus, kuru dēļ notiekošais aizvien biežāk tiek dēvēts simpātiski latviskā vārdā – par dižķibeli.

Pagājušajā nedēļā Satversmes tiesa (ST) pieņēma prognozējamu un loģisku lēmumu, ka prasība Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem apliecināt latviešu valodas prasmes ir likumīga.

Pēc tam, kad uzreiz vairāku valstu, ieskaitot, protams, Latviju, plašsaziņas līdzekļi publiskoja informāciju par ilggadējās Eiropas Parlamenta (EP) deputātes no Latvijas Tatjanas Ždanokas ticamo sadarbību ar Krievijas drošības dienestiem, visticamāk, brīvprātīgas informatores statusā, ir radusies vai drīzāk – aktualizējusies virkne interesantu jautājumu.

Arī Latvijā šīs nedēļas sākumā notika gana vērienīga lauksaimnieku protesta akcija, lai gan ne visiem, bet ievērojamai daļai Latvijas zemnieku pievienojoties kolēģu protestiem, kuri šobrīd ir pārņēmuši lielāko daļu apvienotās Eiropas un turpina vērsties plašumā.

Janvāra otrajā pusē Latvijā pēkšņi uzliesmoja kaismīga diskusija par izstāšanos no Otavas konvencijas, kura paredz kājnieku mīnu pielietošanas aizliegumu.

Nesen kļuva zināms, ka Latvijas Pasts līdz šā gada beigām valstī kopumā nerentabilitātes dēļ plāno slēgt 105 pasta nodaļas.

Pēdējo dienu laikā galvenokārt virtuālajā vidē ir sacēlusies pamatīga jezga par kādu šķietami nenozīmīgu notikumu – Latvijas Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Ķīnas Tautas Republikas (lasiet – kontinentālās jeb komunistiskās Ķīnas) parlamentu vēl tikai paredzēto braucienu uz Ķīnu.

Kā liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktas aptaujas (notika aizvadītā gada decembrī) rezultāti, tikai 16,3% no tiem Latvijas pilsoņiem, kuri 2022. gada oktobrī atdeva savas balsis Saeimas vēlēšanās, izjūt gandarījumu par toreiz atbalstītā politiskā spēka darbību.

Pastāv ticama iespēja, ka Latvijas iekšpolitiskajā dienaskārtībā vismaz daļēji atkal atgriezīsies pirms trim gadiem ar milzu pūliņiem pievārētais teritoriālās reformas jautājums.

Valdošā koalīcija, var pat gadīties, ka jau dzīvojot Ziemassvētku un Jaunā gada noskaņās, Saeimā ir atbalstījusi savu deputātu sagatavotos grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kuri paredz veikalos pie cenu zīmēm vai pārtikas produktiem pievienot pārtikas produktu izcelsmes valsts karodziņu. Kas ir gana savdabīgs ierosinājums.

Nu jau gandrīz mēnesi nerimstas kaislības ap bijušā premjera, bet šobrīd ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa lidojumiem ar privātajām lidmašīnām, kas notikuši viņa premjera amata laikā un par nodokļu maksātāju naudu.

Saeima pēc ilgiem un šķietami bezgalīgiem ķīviņiem beidzot ir izmocījusi diskutablās Stambulas konvencijas apstiprināšanu. Pie tam konvencija ir apstiprināta steidzamības kārtā, kas liedz Valsts prezidentam to noraidīt.

Tieslietu ministrija (TM) skatīšanai Ministru kabinetā virza likumu izmaiņas, atbilstīgi kurām tas soda veids, kas šobrīd tiek dēvēts par nosacītu brīvības atņemšanu, jau drīzā nākotnē var kļūt par vēl nosacītāku sodu.

Sabiedriskās domas izpētes uzņēmuma SKDS novembra sākumā publiskotie politisko partiju reitingi (kuros atspoguļots vēlētāju viedoklis, kāds tas bija oktobra vidū) liecina par atbalsta samazināšanos vienai no jaunās valdošās koalīcijas partijām – Progresīvajiem.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Banka rīkoja savu ikgadējo tautsaimniecības konferenci (šoreiz ar nosaukumu Recepte ekonomikas izaugsmei), kurā tradicionāli piedalījās liels skaits ārvalstu ekspertu un dažādu «bijušo».

Pagājušajā nedēļā Saeima, pie tam steidzamības kārtā, pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par tādu juridisku attiecību kā partnerība ieviešana.

Pagājušajā nedēļā Saeima klusi un bez jebkādas ažiotāžas pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas, ja vienkāršoti, tad paredz, ka, sākot ar nākamā gada 1. janvāri, parādus 10% apmērā varēs piedzīt arī no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināmiem maksājumiem (t.i., arī no valsts pensijām, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un atlīdzībām un vēl virknes citu maksājumu) arī tad, ja tie nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēnešalgu.

Publiskajā telpā nebeidz rimties kaislības, kas saistītas ar starptautiskās politiskās situācijas izraisīto vēlmi atteikties no Krievijas un padomju impēriju Latvijā atstātā «mantojuma» un it īpaši no ielu nosaukumiem vai piemiņas zīmēm, tādi vai citādi saistītām ar abām šīm impērijām un konkrētiem tā laika cilvēkiem.