Vakar Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pieņēma lēmumu anulēt apraides atļauju patlaban Latvijā strādājošajai Krievijas neatkarīgajai televīzijas programmai TV Rain, kā šeit sauc vai pareizāk – sauca šīs valsts opozicionāro televīzijas kanālu Doždj.
Jaunas valdības veidošanas ceļā var parādīties ļoti būtiska problēma – jautājums par ministru biedru amatiem, par kuru ieviešanu ir vienojušās potenciāli valdošās koalīcijas trīs partijas – «Jaunā Vienotība» (JV), Apvienotais saraksts (AS) un Nacionālā apvienība (NA).
Šā gada trešajā ceturksnī Latvija, atbilstīgi Eiropas Savienības (ES) statistikas dienesta Eurostat datiem, bija vienīgā valsts apvienotajā Eiropā, kuras iekšzemes kopprodukts (IKP) minētajā laika posmā, salīdzinot ar tādu pašu laiku gadu iepriekš, samazinājies – par 0,4%.
Pēc nesen aizvadītajām 14. Saeimas vēlēšanām kā vairākās publiskās diskusijās, tā preses publikācijās ir izskanējis interesants jautājums – vai ir pareizi par valsts budžeta līdzekļiem (nodokļu maksātāju naudu) atbalstīt tos politiskos spēkus (vai pareizāk – politiskos projektus), par kuriem visiem ir skaidrs, ka neiekļūšana Saeimā nozīmē viņu neizbēgamu galu, vai arī kurus par politiskajiem spēkiem var dēvēt tikai ar ļoti lielu piespiešanos.
Pēc tam, kad esošais un gandrīz droši arī nākošais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš nāca klajā ar priekšlikumu par ministru portfeļu (atbildības jomu) sadali topošajā valdībā, kā arī ar prasību vispirms vienoties tieši par jomu sadali, bet tikai pēc tam ķerties pie valdības deklarācijas izstrādes, valdības veidošanas process ir nonācis sava veida robežpunktā.
Jaunās valdības veidošanas gaitā dienaskārtībā parādījies arī jautājums par jaunas – Enerģētikas, klimata un vides – ministrijas izveidi.
Par Latvijas iekšpolitiskās dienaskārtības pašu aktuālāko jautājumu – jaunas valdības veidošanu pēc 14. Saeimas vēlēšanām – šobrīd ir ieviesta stratēģiska skaidrība – to tomēr veidos trīs politiskie spēki: «Jaunā Vienotība» (JV), Apvienotais saraksts (AS) un Nacionālā apvienība (NA), bet aiz valdības borta, pie tam lielā mērā pēc pašu iniciatīvas, paliks «Progresīvie» (P).
Valsts prezidents Egils Levits vienā no savām nesenajām intervijām pieminēja Latvijas atpalicību no Baltijas kaimiņvalstīm, nodēvējot mūsu valsti par «vājāko motoru» kaimiņu vidū, kā arī nosaucot šādu situāciju par strukturālu nelaimi.
Galvenā intriga, kas saistīta ar nākamās valdības izveidi pēc nupat aizvadītajām 14. Saeimas vēlēšanām, acīmredzami ir – vai šīs valdības sastāvā tiks vai netiks iekļauti «Progresīvie», kas ir lielās politikas debitanti Saeimas līmenī.
Iepriekšējās nedēļas nogalē aizvadītās 14. Saeimas vēlēšanas ir noslēgušās ar iepriekš samērā prognozējamiem rezultātiem, tostarp jaunā sasaukuma parlamentā ir iekļuvuši tie politiskie spēki, kuru ievēlēšana bija vairāk vai mazāk paredzama, un arī aiz 14. Saeimas durvīm ir palikuši spēki, kuru nespēja pārvarēt kāroto 5% barjeru ir viegli izskaidrojama.
Kad balsošana Saeimas vēlēšanās jau ir sākusies (ir iespējams nodot savu balsi glabāšanā), zināmā mērā pārsteidzoši ir televīzijas raidījuma 900 sekundes veiktās aptaujas rezultāti, kas rāda, ka tikai 5% Latvijas iedzīvotāju regulāri seko līdzi priekšvēlēšanu debatēm (vēl 27% debatēm seko līdzi reizēm), bet 58% tām neseko līdzi vispār un nekādos plašsaziņas līdzekļos.
Nupat tika publiskoti socioloģisko pētījumu kompānijas SKDS pēc Latvijas televīzijas (LTV) ziņu dienesta pasūtījuma veiktas aptaujas rezultāti, no kuras izriet, ka iedzīvotāji Saeimas vēlēšanu priekšvakarā par prioritāriem uzskata jautājumus, par kuru iespējamo risināšanu vairākumā gadījumu politiskās partijas dažādu iemeslu dēļ nespēj sniegt skaidras atbildes.
Kā liecina oficiālie statistikas dati, Latvijā ilgtermiņā turpina sarukt darbavietu skaits uzņēmumos, un 2021. gada beigās tas bija par 8,3% mazāks nekā 2014. gadā jeb skaitliski – pagājušā gada beigās Latvijas uzņēmumos bija 709,6 tūkstoši, kamēr 2014. gada beigās – 773,8 tūkstoši strādājošo.
Kā liecina pētījumu centra SKDS vēl jūnijā veiktas aptaujas rezultāti, vairākums jeb 57% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka partiju popularitātes reitingi, kurus publisko sabiedriskās domas aptaujas kompānijas un plašsaziņas līdzekļi, nav uzticami.
Viens no neatņemamiem procesiem pirms katrām Saeimas vēlēšanām, ir, kā pieņemts teikt, «padziļināta» politisko partiju vai to apvienību programmu analīze.
Viens no priekšvēlēšanu cīņu elementiem pirms katrām Saeimas vēlēšanām ir partiju premjerministru (un nereti arī atsevišķu ministru) amatu kandidātu nosaukšana, pie kam gana bieži šie cilvēki paši vēlēšanās pat nekandidē, bet iespējas, ka viņi pat vislabvēlīgākās notikumu attīstības gadījumā varētu ieņemt premjera vai kādu citu posteni, uz kuru it kā pretendē, ir līdzvērtīgas apmēram nullei.
Vakar premjerministrs Krišjānis Kariņš valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmē nāca klajā ar jau labu laiku gaisā virmojošu aicinājumu pārtraukt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem.
Šonedēļ plašsaziņas līdzekļos parādījās interesanta statistika, kas liecina – Latvijas atjaunotās neatkarības pēdējos 27 gados par mūsu valsts pilsoņu pasu īpašniekiem naturalizācijas kārtībā ir kļuvuši 148,6 tūkstoši cilvēku.
Vakar noslēdzās kandidātu sarakstu pieteikšana 14. Saeimas vēlēšanām un kļuva zināms, ka uz vietām nākamā sasaukuma parlamentā kandidēs 19 politisko organizāciju pārstāvji.
Pirms oktobra sākumā gaidāmajām 14. Saeimas vēlēšanām publiskotās politisko partiju programmas gana uzskatāmi liecina, ka Latvijas politiskie spēki lielā mērā turpina dzīvot pēc inerces, tostarp uzskatot (vai vēloties uzskatīt) šobrīd aizvien lielākus apgriezienus uzņemošos globāla mēroga satricinājumus par īslaicīgu un pārejošu parādību, pēc kuras lietu gaita atkal lielā mērā atgriezīsies vecajās sliedēs.