Pagājušajā nedēļā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika skatīts būtībā valstij stratēģiski ārkārtīgi nozīmīgs jautājums – par gāzes rezervēm krīzes situācijām Inčukalna gāzes krātuvē.
Par jautājumu, kas vismaz pāris tuvākos gadus, bet ticamāk, vēl jūtami ilgākā laika posmā ietekmēs visas Eiropas, tostarp arī Latvijas ekonomiku un politiku, strauji kļūst energoresursu cenu sadārdzinājums.
Pagājušajā nedēļā Saeimas Ārlietu komisijas sēdē tika atbalstīta kāda gana interesanta un vienlaikus pretrunīga iniciatīva – likumā noteikt par pienākumu pašvaldībām saskaņot to starptautisko sadarbību ar Ārlietu ministriju (ĀM). Pašlaik pašvaldību, ja iespējams tā teikt, ārpolitiskās aktivitātes necik īpaši ierobežotas netiek, un šo situāciju acīm redzami ir iecerēts mainīt.
Nupat publiskotas Eiropas Savienības (ES) oficiālā sabiedrisko aptauja veicēja Eurobarometer aptaujas rezultāti liecina, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju uzskata – viņu balsij valstī nav nekādas nozīmes. Šādi viedokli paudis 71% aptaujāto (pretējās domās ir 28%), un tas ir pats augstākais (vai, raugoties no otras puses, zemākais) rādītājs ES.
Šīs nedēļas sākumā kļuva zināms, ka Latvijā ir nodibināta vēl viena, pēc skaita jau ceturtā, tā saucamo kovidskeptiķu partija, šoreiz ar nosaukumu «Brīvai un stiprai Latvijai» (BSL). Pastāv aizdomas, ka ar to šāda veida partiju saraksts nebūs izsmelts, jo Covid-19 tēmu saviem mērķiem ir gatavs izmantot vēl gana kupls pulks ar dzīvi un valsti neapmierināto. Cits jautājums, kādas ir visu šo kustību un partiju nākotnes perspektīvas.
Kā liecina augusta vidū veikta tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptauja, gana kupla skaita politisko partiju popularitāte pašlaik atrodas aptuveni 5 % līmenī, kas varētu ļaut, bet varētu arī neļaut šiem spēkiem iekļūt Saeimā.
Pagājušās nedēļas vidū Rīgā notika Covid-19 pandēmijas laika paši vērienīgākie protesti jeb, ja precīzāk, akcija pret obligātu vakcinēšanos, uz kuru pulcējās, kā tiek lēsts, 3 – 4 tūkstoši cilvēku, kas Latvijai, un vēl jo īpaši pandēmijas apstākļos, ir gana iespaidīgs skaits neapmierināto.
Galvenais politiskais notikums, kas šobrīd atrodas visas pasaules uzmanības centrā un pārliecinoši aizēno jebkuru citu notikumu, protams, ir ASV vadītās starptautiskās koalīcijas spēku aiziešana no Afganistānas, tostarp visas pasaules acu priekšā pametot likteņa varā tūkstošiem cilvēku, kuri daudzu gadu garumā palīdzējuši rietumvalstīm īstenot to mērķus Afganistānā un tagad pamatoti baidās par savām dzīvībām.
Tuvākajās dienās – jau 14. augustā – ir gaidāms notikums, kas ar gana augstu ticamības pakāpi ietekmēs nākamo Saeimas vēlēšanu iznākumu – bijušā satiksmes ministra, savulaik par Buldozeru iedēvētā Ainara Šlesera vadīta jauna politiskā spēka Latvija pirmajā vietā dibināšanas kongress.
Latvijas dienvidu kaimiņvalsts Lietuvas problēmas, kur izraisījusies vietēja mēroga bēgļu krīze, pēdējiem kuplā skaitā ierodoties no Baltkrievijas, liek uzdot jautājumu – cik lielā mērā līdzīgam notikumu pavērsieniem ir gatava arī Latvija?
Latvijas publiskajā telpā it kā nemanāmi, taču tajā pašā laikā aizvien biežāk ir sākusi izskanēt dažādos formātos ietērpta ideja, ka mūsu valstij, Latvijas sabiedrībai kopumā vai kādiem «mums», lai kas arī slēptos aiz šī jēdziena, ir nepieciešama plaša un atklāta diskusija par to, kas mēs īsti esam un kurp ejam – kā valsts, kā šīs valsts pilsoņi u.c.
Pavisam neilgi pirms Līgo svētkiem tika paziņots Satversmes tiesas (ST) lēmums lietā, kurā bija apvienotas visas atlikušās (kopskaitā 14) prasības par to, ka administratīvi teritoriālā reforma neatbilst Satversmei. Divas no prasībām tika atzītas par pamatotām, un attiecīgi tagad Saeimai nāksies domāt, ko iesākt ar diviem novadiem – Ilūkstes un Ozolnieku, kuru pievienošana attiecīgi Augšdaugavas un Jelgavas novadiem ir kļuvusi nelikumīga, radot arī vēl citus jautājumus.
Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā izmaiņas sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmā, atbilstīgi kurām turpmāk visiem nelielu ienākumu saņēmējiem nāksies veikt sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas. Reformas ietvaros, protams, ir paredzēti arī izņēmumi, tomēr kopumā tiek lēsts, ka tā attieksies uz aptuveni ceturtdaļmiljonu strādājošo, kuri saņem pieticīgu atalgojumu vai strādā dažādos nestandarta nodokļu maksāšanas režīmos – kā pašnodarbinātie, autoratlīdzību saņēmēji u.c.
Jūnija sākumā notikušās pašvaldību vēlēšanas jau jaunizveidoto (vai drīzāk jau senaizmirsto) novadu robežās, līdztekus rekordzemajai iedzīvotāju dalībai, ir iezīmējušas vēl kādu būtisku tendenci. Izrādās, ka vēlētāji reģionu pilsētās un laukos nav noskaņoti atbalstīt kandidātus, kuri pārstāv partijas, kas sevi pozicionē kā dikti liberālas.
Ir aizvadītas pēc teritoriālās reformas pirmās pašvaldību vēlēšanas, kuru ietvaros tika vēlētas jau jauno novadu domes. Tieši vēlēšanas noslēdzās gana prognozējami, un šā iemesla dēļ par galveno apspriesto jautājumu ir kļuvusi visu laiku zemākā iedzīvotāju dalība balsojumā – uz vēlēšanu iecirkņiem devās vien 34% balsstiesīgo vēlētāju.
Latvijā vēl nebija paspējis piemirsties skandāls saistībā ar to, ka virkne augstu amatpersonu apmeklējušas pasaules hokeja čempionāta spēles, uz kurām ieeja parastajiem mirstīgajiem iepriekš bija liegta, kad atsevišķas amatpersonas parūpējās, lai saistībā ar hokeju tiktu sarīkots jauns skandāls.
Latvijā šobrīd notiekošais pasaules čempionāts hokejā ir kārtējo reizi pierādījis antiutopiju meistara Erika Artura Blēra, nesalīdzināmi biežāk gan zināma kā Džordžs Orvels, tēzes, ka «visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži ir vienlīdzīgāki», nesatricināmo nemainīgumu.
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) iepriekšējās nedēļas nogalē paustais, ka viņam principā nav iebildumu pret ministru portfeļu pārdalīšanu valdībā, ja tam piekrīt visi koalīcijas partneri, kā arī no premjera puses nedaudz vēlāk izskanējušais paziņojums, ka valdošās koalīcijas partijas vienojušās pagaidīt līdz 7. jūnijam (nākamajai dienai pēc pašvaldību vēlēšanām) un tad atvērt sarunas par iespējamām sadarbības līguma izmaiņām koalīcijā, uzskatāmi liecina, ka valdībā nebūs iespējams iztikt bez gana nopietniem pārkārtojumiem.
Pagājušajā nedēļā beidzot tika atrasts kāds, kuru vainot pie nedienām un problēmām, saistītām ar vakcinēšanos pret Covid-19. Tautas valodā izsakoties – par upurjēru, grēkāzi, pārmijnieku u.c., bet oficiālajā valodā – par cilvēku, kura vainas dēļ ir būtiski iekavējies vakcinācijas process, tika atzīts Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens, kurš tika sodīts bargi un disciplināri, pazeminot amatā uz trim gadiem.
Nupat Latvijā, lai arī Covid-19 pandēmijas dēļ galvenokārt virtuālā atmosfērā, taču tika atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 31. gadadiena.