Strauji tuvojas brīdis, kas oficiālā līmenī nodēvēts par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas — Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā (ES). Vēsturiska pieskaņa notikumam, protams, ir — šī ir pirmā un, var gadīties, vienīgā reize, kad Rīga daļēji kļūst par ES galvaspilsētu. Nākamā šāda iespēja teorētiski būs ne agrāk kā pēc četrpadsmit gadiem, bet, kas notiks ar apvienoto Eiropu līdz tam laikam, var tikai minēt.
Turpmāk aprakstīto notikumu ir stāstījis šo rindu autora drauga sievastēvs, kamdēļ stāsta autentiskums lai paliek uz viņa sirdsapziņas. Savu padomju pilsoņa darba dzīvi lāga vīrs ir aizvadījis slavenajā Radiotehniķī jeb RRR – rūpnīcā, kas bija viens no slavenākajiem Latvijas PSR zīmoliem visā padomju valstī, un joprojām nesaprot, kā neatkarīgajai Latvijai ir izdevies iznīcināt šo uzņēmumu. Uz pēdējo jautājumu, cita starpā, kaut cik sakarīgu atbildi neviens un joprojām nav sniedzis, bet tas nu tā.
Iepriekšējās nedēļas nogalē bez īpaša trokšņa tika aizvadīts Latvijas galvenās varas partijas «Vienotība» (V) kongress ar patētisku nosaukumu «Augam Latvijas simtgadei». Pirms kongresa troksnis gan tika solīts — pie varas partijā rāvās ekstrēmi liberālo bungu rībinātāju sektors, tomēr kongress jau tādēļ arī ir kongress, ka uz to sabrauc partijas pārstāvji no visas valsts, bet valstī kopumā ekstrēmais liberālisms pavisam noteikti neatrodas pieprasītāko ideoloģiju saraksta augšgalā.
Viena no pēdējā laika aktuālākajām tēmām ir Rietumu un Krievijas savstarpējas propagandas karš, kurā Latvija, protams, atrodas Rietumu pusē. Attiecīgi jau iepriekš ir zināms, ka Rietumu plašsaziņas līdzekļi vēsta tikai patiesību, bet melīgākas valsts par Krieviju pasaulē vienkārši nav. Pirmais punkts, protams, var izraisīt tikai smaidu, toties otrais būs patiesībai krietni tuvāks.
Kā tas mēdz gadīties ar Eiropas Savienību (ES), kārtējo reizi tās darbi ir izrādījušies atšķirīgi no vārdiem un Latvijas piensaimniekiem solīto 20 miljonu eiro vietā tiks piešķirti tikai 7,7 miljoni eiro. Zaudējumus, kas radušies Krievijas noteikto pretsankciju rezultātā, protams, nesegtu arī 20 miljoni, taču tas jebkurā gadījumā ir vairāk par 7,7 miljoniem. Teorētiski trūkstošo vairumu varētu kompensēt valdība, taču tai naudas kārtējo reizi nav (pareizāk — nepietiek), un lauksaimnieku prasīto 73 miljonu vietā nākamgad un 70 miljonu — 2016. gadā tiks šķiņķoti vien attiecīgi 51 un 26 miljoni eiro.
Īsi pirms valsts svētkiem darbu uzsākusī 12. Saeima iepriecināja vēlētājus ar divu parlamentāro izmeklēšanas komisiju izveidi. Viena no komisijām izmeklēs pirms gada notikušo traģēdiju Maxima lielveikalā Zolitūdē, bet otra — valstij piederošo bankas Citadele akciju pārdošanas darījumu. Abi šie notikumi, pirmais vairāk, otrais mazāk, turpina satraukt Latvijas iedzīvotāju prātus, un jaunās Saeimas opozīcija gatavojas atbilstoši reaģēt uz publikas pieprasījumu.
Lāčplēša diena un 18. novembris Latvijai ir svētki, pat neraugoties uz parasti visai drēgnajām dienām kaut kur pa vidu starp rudeni un ziemu, kā arī faktu, ka mūsu valsts tās šodienas veidolā atrodas patālu no tās valsts, kādu to iztēlojās tēvi — dibinātāji. Vienlaikus šogad kritušo karavīru piemiņas diena un valsts dibināšanas gadadiena ir īpašas arī ar to, ka tiek svinētas brīdī, kad starptautisko drošības situāciju, pieticīgi izsakoties, varētu vēlēties ievērojami labāku.
Saeimas pēc skaita nu jau 12. vēlēšanas ir aizvadītas, deputāti zvērestus nodevuši, jauna vecā valdība tūdaļ tiks apstiprināta, Saskaņai joprojām ir lielākā frakcija Saeimā, tomēr Maskavas spalvainā roka pie varas svirām tā arī nav tikusi, Latvija nākamā gada sākumā kļūs par Eiropas Savienības (ES) prezidējošo valsti, un varētu šķist, ka pilsoņiem nebūtu īpašu iemeslu neapmierinātībai. Tomēr ļaudis, kas tiek dēvēti par politisko eliti, ne tikai publiskajā telpā, bet arī kuluāros jau sākuši izvērst diskusijas par to, ka nepieciešams ko nebūt iesākt ar plusu un svītrojumu sistēmu vēlēšanās.