Andis Sedlenieks

Pēdējā laikā vairāki vēlēti politiķi, ieskaitot premjerministri Laimdotu Straujumu, ir veltījuši skarbus vārdus ienaidniekam vārdā birokrātija. Izrādās, birokrāti Latvijā ir tik vareni, ka neļauj pat valsts ietekmīgākajiem politiķiem īstenot viņu labos nodomus. Piedevām vēl atsevišķi īpaši zinoši politiķi ļauj saprast, ka vietējiem birokrātiem esot, kā teiktu tautā, «jumts» Briselē, kuras izpildkomiteja rūpīgi pieskata, lai netiktu darīts pāri tās mazākajiem brāļiem un māsām.

Aizvadītās nedēļas nogalē notika Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) galvenās partijas — Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongress, kuru caurvija runas par to, ka pietiek atrasties otrajā plānā un ir pienācis laiks «ņemt varu». Tiesa, ne uzreiz un nekavējoties, bet pārskatāmā nākotnē — ar šim politiskajam spēkam raksturīgo apdomīgumu.

Pagājušajā nedēļā Saeimā, pagaidām gan tikai līdz komisijām, kas ir sākotnējais likumdošanas posms, nonāca pāris interesantu dokumentu — plāni par civilās aizsardzības pasākumiem krīzes situācijās. Izskatīšanai tika iesniegti divi instrukciju komplekti:  vienu iesniedza Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), bet otru — Iekšlietu ministrija (IeM), kuras padotības iestāde jeb struktūrvienība, cita starpā, ir VUGD.

Latvija strauji tuvojas brīdim, kad Saeimai nāksies izraudzīties augstāko amatpersonu, kura nākamos četrus gadus reprezentēs mūsu valsti starptautiskajā arēnā, kā arī centīsies uzstāties par šķīrējtiesnesi iekšpolitiskajos strīdos — Valsts prezidentu. Un kā vienmēr šādos gadījumos, nākamā Valsts prezidenta vārdu patlaban nezina pat absolūts vairākums Saeimas deputātu.