Pēdējo dienu laikā vairāki Latvijas proeiropeiskie politiķi ir iedarbinājuši smago artilēriju attiecībā uz jautājumu par nepieciešamību uzņemt bēgļus. Savukārt smagā artilērija Latvijā jau pēdējos vairāk nekā divdesmit gadus sastāv tikai no diviem apgalvojumiem: ja mēs to neizdarīsim, tad pirmkārt — Eiropa mums nedos naudu (agrāk teica vienkāršāk — Eiropa to nesapratīs), un otrkārt — atnāks krievi.
No plašsaziņas līdzekļu pirmajām lappusēm nepazūd bēgļu tēma, kas vairāk nekā aktuāla kļuvusi arī Latvijai, jo mums vārda tiešā nozīmē tiek uzspiesta bēgļu uzņemšana, ignorējot atšķirības starp bēgļiem un ekonomiskajiem imigrantiem, bet Latvijas oficiālās diplomātijas bezzobainība šajā jautājumā draud valstij ar katastrofu nākotnē.
Uz Eiropu turpina plūst bēgļu straumes kā no Āzijas un Āfrikas valstīm, tā karadarbības plosītajiem Tuvajiem Austrumiem, sasniedzot apmērus, kādus kontinents nav pieredzējis kopš Otrā pasaules kara laikiem. Daudziem nokļūšana Eiropā tiešām ir pēdējā cerība, un daudzi no bēgļiem arī atklāti vai klusībā tieši Eiropu vaino par viņu dzimtenes piemeklējušajām nelaimēm. Galu galā tieši eiropieši bija tie, kas vētraini atbalstīja dažādu režīmu gāšanu, un tagad mums, tostarp arī Latvijai, vienkārši tiek piestādīts rēķins par bezatbildīgiem lēmumiem.