Andis Sedlenieks

Vienlaikus ar pilnā spara ritošo banku un baņķieru skandālu Latvijā turpinās arī ikdienišķie politiskie procesi, partijām turpinot gatavošanos rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.

Latviju turpina tricināt divi ar finanšu sektoru saistīti skandāli — aizdomas par Latvijas Bankas ilggadējā prezidenta Ilmāra Rimšēviča korupciju un ABLV Bankas nu jau pašlikvidācijas process. Saistībā ar abiem šiem gadījumiem gana populāras ir kļuvušas arī pat vairākas sazvērestību teorijas, kuras joprojām negrasās pazust no dienas kārtības.

Latvijā uzmanības centrā pēdējās dienās atrodas divi ja arī ne finanšu sistēmu tricinoši, tad to ietekmējoši skandāli — ASV varas iestāžu ABLV Bank izvirzītās apsūdzības naudas atmazgāšanā, kā arī Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča nonākšana aizdomās turētā statusā par kukuļa izspiešanu.

Pēdējās dienās plašu sabiedrības uzmanību izraisījis fakts, ka Saeimā ir rosināti grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kas paredz liegt Latvijā piešķirt braukšanas maksas atvieglojumus trešo valstu pilsoņiem.

Plašu rezonansi izraisījusi tiesāšanās par pirms diviem gadiem pieņemto valdības lēmumu, ar kuru barikāžu laikā bojāgājušā kinooperatora Andra Slapiņa bērniem Annai un Andrim tika liegts saglabāt Latvijas un Krievijas dubultpilsoņu statusu. Šobrīd šis lēmums, visticamāk, jau ir pārskatīts (par to vienojušies valdību veidojošo politisko partiju pārstāvji), tomēr tas ir izņēmums, kas nekādi neatrisina Latvijas un Krievijas dubultpilsonības problēmu.

Ar skandālu Saeimā un būtībā bez jebkādām sekām figurantiem noslēdzās tā dēvētās «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbība. Lai arī jau sākotnēji šķita ļoti ticams, ka minētā izmeklēšana ir vairāk izrāde nekā reāls mēģinājums tiešām izdarīt kādus tālejošus secinājumus, tik bēdīgs fināls nevar neatstāt zināmu rūgtumu.

Nupat Amerikas Savienoto Valstu socioloģiskā kompānija Gallup publiskoja ikgadējās aptaujas par to, kāda ir pārējās pasaules iedzīvotāju attieksme pret ASV īstenoto starptautisko politiku, sākotnējos rezultātus. Neoficiāli šis pētījums vienmēr ir ticis uztverts kā pārējās pasaules attieksme pret ASV globālo līderību.

Šīs nedēļas sākumā kļuva zināms, ka metalurģijas Latvijā, visticamāk, vairs nebūs, jo KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators paziņoja, ka pieņēmis lēmumu uzņēmumam piederošo mantu pārdot izsolēs.

Šīs nedēļas sākumā līdz izskatīšanai valdībā tā arī nenonāca likumprojekts par pašvaldību sadarbības teritoriju izveidi. Solītā likumprojekta vietā vēl nenoteiktu laiku turpināsies darbs pie tālāko uzdevumu formulēšanas un pārmaiņu iespējamās ietekmes apzināšanas.

Viena no gadu mijas neatņemamām sastāvdaļām pašsaprotami ir valsts augstāko amatpersonu svētku apsveikumi. Lai arī atšķirībā no krietnas daļas iepriekšējo gadu miju šogad Latvijas iedzīvotāji palika bez spilgtiem epitetiem un salīdzinājumiem, kopumā svētku uzrunas atstāja labu iespaidu.

Nākamais gads solās būt visai izšķirošs kā Eiropas Savienībai (ES) kopumā, tā Latvijai kā šīs alianses vienai no dalībvalstīm atsevišķi. Runa ir par ES reformēšanas plāniem, padarot savienību par divu ātrumu Eiropu, kur katrs saņems nevis atbilstoši vēlmēm un vajadzībām, bet gan spējām un paša finanšu resursiem.

Kā liecina oficiālā statistika, Latvija pēdējo mēnešu laikā ir kļuvusi par aizvien populārāku darba meklētāju mērķi. Galvenokārt mūsu valsti ir iecienījuši viesstrādnieki no Ukrainas, taču mūsu pašu tautieši mājup nesteidzas.

Iepriekšējā nedēļa kļuva par kārtējo, kad vairākas augstas mūsu valsts amatpersonas dažādu iemeslu dēļ, tostarp tiekoties ar Ukrainas pārstāvjiem vai ar šo valsti saistītiem ļaudīm, skaļi pauda savu atbalstu Ukrainas valdībai un politiskajam kursam.

Briselē nesen noslēdzās Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības samits, kura noslēgumā ir iekļauts punkts par ES atbalstu Lietuvai sakarā ar bažām par Baltkrievijā topošās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) drošību. Šis jautājums nav mazsvarīgs arī Latvijai, jo Astravjeca nav pārāk tālu arī no mūsu valsts robežām, tomēr Latvijas amatpersonas par šo tēmu runā izvairīgi, un tam ir savi iemesli.

Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis vakar pauda cerību, ka beidzot varētu vainagoties ar panākumiem kārtējais plāns par reformām valsts pārvaldē, kas paredz pakāpeniski samazināt darbinieku skaitu par 6%. Cerības tiek saistītas ar to, ka darbinieku skaita samazināšana tiks noteikta par vienīgo veidu, kā valsts pārvaldes iestādēs iegūt līdzekļus algu palielināšanai.

Pirms dažām dienām kļuva zināms, ka PSRS Valsts Drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisija ir nolēmusi vērsties pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, lūdzot atcelt īpašo VDK likumu un nodot atklātībai Latvijas rīcībā esošo VDK kartotēku jeb tā dēvētos čekas maisus.

Nupat no «Vienotības» rindām tika izslēgta partijas nu jau bijusī ilggadējā līdere Solvita Āboltiņa. Politiķe tika vainota, ka rīkojusies pretēji partijas valdes lēmumam — publiski komentējusi iespējamo jauna ekonomikas ministra virzīšanas procesu un kandidātus, pretnostatījusi frakcijas darbu partijas valdes darbam utt., kas viss kopā saucas par intrigu vērpšanu.

Nesen tika publicēti sabiedriskās domas izpētes aģentūras SKDS veiktas aptaujas rezultāti, kas rāda, ka tikai 12% Latvijas iedzīvotāju piekrīt apgalvojumam, ka valdība kopumā respektē Latvijas iedzīvotāju viedokli. Savukārt 40% jeb divi no katriem pieciem aptaujātajiem šādam apgalvojumam nepiekrita kategoriski, bet vēl 48% — drīzāk nepiekrita nekā piekrita, t.i., bija noskaņoti skeptiski, taču ne kategoriski.

Tieši šodien aprit simt gadu kopš vēsturiska notikuma, kas noveda pie grandiozām pārmaiņām visā pasaulē — pirms simt gadiem, 1917. gada 25. oktobrī, ja izmanto Eiropas valstīs pieņemto laika skaitīšanas sistēmu, notika tā dēvētā Lielā oktobra sociālistiskā revolūcija.

Pagājušajā nedēļā samērā plaši tika apspriesta uzreiz vairāku dažādu partiju visai redzamu pārstāvju ierosinātā ideja, ka proeiropeiskajiem politiskajiem spēkiem nākamajās Saeimas vēlēšanās būtu vēlams startēt vienotā sarakstā.