Nupat bez īpašas ievērības tika atstāts kāds notikums, kas ilgākā laika posmā ietekmēs ikvienu no mums. Proti, Finanšu ministrija dažās dienās ļoti operatīvi saskaņoja ar sadarbības partneriem — nozaru ministrijām un organizācijām, sociālajiem partneriem utt. — valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. — 2021. gadam projektu, kuru jau 28. aprīlī paredzēts skatīt Ministru kabineta ārkārtas sēdē.
Iepriekšējās nedēļas beigās tika publiskoti interesantas socioloģiskās aptaujas rezultāti. Pētījumu aģentūras SKDS veiktas aptaujas dati liecināja, ka pārliecinošs vairākums Latvijas iedzīvotāju — 87% — nav gatavi pieļaut vardarbību, lai panāktu kādas būtiskas pārmaiņas. Ja ne gluži paši ķerties pie dakšām un bruģakmeņiem, tad vismaz pieļaut vardarbību ir gatavi 8% Latvijas iedzīvotāju, bet vēl 5% nav sava viedokļa par šo jautājumu.
Pagājušajā nedēļā uzmanības centrā nonāca Sīrija, kur Han Šeihūnas pilsētā neskaidros apstākļos kārtējo reizi tika lietoti ķīmiskie ieroči. ASV ar savu sabiedroto piekrišanu ieroču lietošanā nekavējoties apsūdzēja Sīrijas prezidentu Bašāru al Asadu un demonstratīvi deva raķešu triecienu pa vienu no Sīrijas valdības spēku otrā ešelona aviācijas bāzēm, iepriekš gan piesardzīgi pabrīdinot Krieviju. Tāpat Rietumos ar jaunu sparu atjaunojās runas par to, ka «al Asadam ir jāaiziet», un kopējam korim pievienojās arī Latvija.
29. martā tika oficiāli sākts Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb tā dēvētais Brexit process. Lai ko arī apgalvotu apvienotās Eiropas visa veida atbalstītāji, šāds lēmums ir apzināta britu izvēle, kas viņiem bija jāizdara jebkurā gadījumā, — savulaik Lielbritānija pievienojās ES ar dažādām izņēmuma tiesībām, bet ES integrācijas procesi sāka nonākt atklātās pretrunās ar šīm tiesībām.
Šīs nedēļas sākumā Rīgā pie Saeimas nama notika pasākums ar nosaukumu Tautas sapulce, kura gaitā ap 150 cilvēku prasīja atcelt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) vienīgajam mājoklim. Vienlaikus šie 150 cilvēki bija tikai niecīga daļa no daudziem tūkstošiem ar esošo NĪN aprēķināšanas kārtību neapmierināto Latvijas iedzīvotāju, vismaz daļa no kuriem vairs vienkārši nav spējīga samaksāt strauji pieaugušo nodokli.
Šīs nedēļas sākumā amatu pēkšņi pameta viens no augstāk, ja ne visaugstāk stāvošajiem ierēdņiem Latvijā, nu jau bijušais Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš, kurš šajā postenī atradās kopš 2015. gada augusta.
Daudzu valstu plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā šobrīd ir nonākušās Turcijas un Eiropas Savienības (ES) saspīlētās attiecības. Īpaši sarežģītas šīs attiecības ir kļuvušās ar Nīdelandi, kuras vadība valsts paralementa vēlēšanu priekšvakarā atteicās ielaist Nīōderlandē Turcijas ārlietu ministru Mevlitu Čašuoglu, bet pēc tam arī izraidīja no Nīderlandes Turcijas ģimeņu lietu ministri Fatmu Betilu Sajanu.
Kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, pie Latvijas politiskajām debesīm var uzlēkt jauna ja ne gluži zvaigzne, tad vismaz zvaigznīte Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izskatā. JKP popularitātes kāpumu ir nodrošinājusi divu plaši zināmu korupcijas apkarotāju — bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētāju Jutas Strīķes un Jura Juraša — pievienošanās tās biedru rindām, kas atbilstoši atspoguļojas arī partijas reitingos.
Kopš Donalda Trampa kļūšanas par ASV prezidentu viens no biežāk piesauktajiem ar viņu saistītajiem jautājumiem ir prasība, lai NATO dalībvalstis pašas maksātu par savu drošību, palielinot izdevumus aizsardzībai līdz 2% no IKP.
Pagājušajā nedēļā Polijas prese vēstīja par šajā valstī parādījušos iniciatīvu noteikt kvotas viesstrādniekiem no trešajām, Eiropas Savienībā (ES) neietilpstošajām valstīm. Iniciatīva acīm redzami ir mēģinājums ierobežot viesstrādnieku pieplūdumu no Ukrainas, un ļoti ticams, ka iecere arī materializēsies konkrētos likumos, jo viesstrādnieku pūļi no krīzes pārņemtās Ukrainas rada aizvien vairāk galvassāpju Polijas varas iestādēm.
Iepriekšējā nedēļā uzreiz vairāki Vācijas plašsaziņas līdzekļi izteica pieņēmumu, ka šīs Eiropas Savienības (ES) lielvalsts kanclere Angela Merkele ir mainījusi savu nostāju attiecībā pret tā dēvēto divu ātrumu Eiropu un pārgājusi divu ātrumu Eiropas piekritēju nometnē. Nepārprotami par to paziņojusi Eiropas joprojām ietekmīgākā politiķe vēl gan nav, tomēr vairāki viņas izteikumi liecina, ka apgalvojums nav tālu no patiesības.
Pēc visa spriežot, noslēgumam tuvojas kāda ļoti interesanta likumprojekta izstrāde — atbilstoša valdības komiteja ir likusi saprast, ka mēneša laikā izskatīšanai valdībā var tikt virzīts Trauksmes cēlāju aizsardzības likums. Minētajā laika posmā varētu tikt saskaņoti daži atlikušie neskaidrie jautājumi, tostarp par atbildības piemērošanu gadījumos, ja notikusi vēršanās pret trauksmes zvanu skandinātājiem, kā nodēvēti cīnītāji pret dažādām netaisnībām, sabiedrības interešu neievērošanu un citiem līdzīgiem nodarījumiem.
Nupat plašu rezonansi izraisīja Latvijas televīzijas (LTV) raidījuma «Aizliegtais paņēmiens» secinājums, ka, lai arī valsts tērē ievērojamus līdzekļus krievu valodas mācīšanai skolās un krievu valoda ir otra populārākā svešvaloda Latvijas mācību iestādēs, nomācošs vairākums skolēnu, kas šo valodu it kā ir apguvuši, patiesībā to neprot pat sarunvalodas līmenī.
Pašlaik aktuāli kļuvuši vairāki ar vēlēšanām saistīti jautājumi, pie tam nevis jau pēc dažiem mēnešiem paredzētajām pašvaldību vēlēšanām, bet gan nākamā gada nogalē gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Viens no tādiem ir jautājums par balsotāju reģistrācijas kārtību, kurā pastāv neliela nepilnība.
Latvijas kaimiņvalsts Lietuvas valdība šonedēļ gatavojas pieņemt galīgo lēmumu par nedrošās trešo valstu spēkstacijās ražotas elektroenerģijas importa ierobežošanu, pie tam visiem ir skaidrs, ka šis lēmums vērsts pret Baltkrievijā topošo Astravjecas atomelektrostaciju (AES), kuru būvē Krievijas koncerns Rosatom.
Pagājušajā nedēļā negaidītu ažiotāžu izraisīja trīs Baltijas valstu vēstnieku Vācijā aicinājums tā dēvētās vecās Eiropas plašsaziņas līdzekļiem pārstāt dēvēt Baltijas valstis par bijušās PSRS republikām. Diplomāti visai pamatoti norādīja, ka lielākā daļa Eiropas un pasaules savulaik ir atradusies kā nebūt pakļautībā, taču tas parasti nav iemesls, lai nemitīgi atgādinātu par bieži vien netīkamām vēstures lappusēm.
Nule aizvadītajā gadu mijā daudzi Latvijas iedzīvotāji savu televizoru ekrānos varēja vērot mūsu valsts pirmās amatpersonas, kuras teica svētku uzrunas. Diemžēl pēdējās neatstāja īpaši optimistisku iespaidu, jo patiesībā bija gandrīz par neko, ja iespējams tā teikt.
Gada nogalē tradicionāli ir pieņemts atskatīties uz aizvadīto gadu, kā arī mēģināt kaut nedaudz, taču prognozēt nākotni.
Nesen samērā skaļi izskanēja informācija par Latvijas vēstniecības Ēģiptē rīkoto pieņemšanu, kas dažās publikācijās tika nodēvēta par nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu un vispār tumšu pasākumu.
Pēc tam, kad sabiedrībā sacēlās sašutuma vētra par lēmumu no nākamā gada 1. janvāra noteikt prāvas sociālās iemaksas arī par daļēji nodarbinātiem strādājošajiem, kā valdība, tā valdošās partijas cenšas ieslēgt atpakaļgaitu un rast kādu pieņemamāku un, ko tur liegties, arī saprātīgāku risinājumu.