Nupat Ungārijā visai negaidīti beidzās referendums par bēgļu uzņemšanu, kura gaitā ungāriem bija jāatbild uz jautājumu, vai viņi piekrīt, ka Eiropas Savienībai (ES) ir tiesības bez Nacionālās sapulces (Ungārijas parlamenta) piekrišanas obligātā kārtā pārvietot uz Ungāriju personas, kas nav Ungārijas pilsoņi, jeb citiem vārdiem — bēgļus.
Iepriekšējās nedēļās nogalē Latvijas Televīzija vēstīja, ka pirmo reizi vēsturē no kādas izmeklēšanas iestādes, šajā gadījumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), pazudis dokumentu sējums 200 lapu apjomā, kas saturējis arī informāciju par valsts noslēpumiem, operatīvajām darbībām un, protams, par pašu konkrēto izmeklēšanu jeb lietu.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Krievijā notika šīs valsts parlamenta — Valsts Domes — vēlēšanas, kurās pat ne vienkārši vairākumu, bet tā dēvēto konstitucionālo vairākumu ieguva Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārstāvētā un atbalstītā partija Vienotā Krievija.
Nesen Latvijas Banka (LB) samazināja valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no 2% līdz 1,4%, kas nozīmē — 2016. gads būs gads ar zemāko izaugsmi kopš lielās krīzes laikiem. Savukārt bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs īpaši uzsvēra strukturālo reformu trūkumu, bez kurām tautsaimniecības nākotnes perspektīvas šķietas zīmējamas patumšās krāsās.
Nesen kļuva zināms, ka no 23 patvēruma statusu ieguvušajiem bēgļiem, kurus Latvija uzņēma Eiropas Savienības (ES) bēgļu pārvietošanas programmas ietvaros, 21 cilvēks jau pametis Latviju, lai dodos uz labklājīgākām savienības valstīm, visticamāk, uz Vāciju. Vienlaikus plāna īstenošanā iesaistītās iestādes par bēgļu aizbraukšanu sakās neesot informētas un turpina maksāt viņiem pabalstus.
Pēdējo dienu laikā uzreiz vairākas ietekmīgas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu amatpersonas, tostarp Francijas premjerministrs Manuels Valss un Vācijas ekonomikas ministrs Zigmārs Gabriels, nāca klajā ar paziņojumiem, ka ES un ASV sarunas par Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) līgumu ir cietušas neveiksmi.
Šajās dienas tiek atzīmēta Latvijas reālās neatkarības atjaunošanas 25. gadskārta. Jāatgādina, ka lēmums par neatkarības pasludināšanu tika pieņemts 1991. gada 21. augustā, kad Maskavā notika tā dēvētais augusta pučs, un gadījumā, ja tas izrādītos veiksmīgs, Latvijas un pārējo Baltijas valstu neatkarības centieni, visticamāk, tiktu noslīcināti asinīs, pie tam vārda tiešā, nevis pārnestā nozīmē. Tomēr zvaigžņu stāvoklis un situācija Krievijā izrādījās mums labvēlīga, tamdēļ kārotā neatkarība tika izcīnīta.
Nupat par sava veida politisko skandālu kļuva ārlietu ministra Edgara Rinkeviča («Vienotība») paziņojums, ka viņa vadītā ministrija, protams, atbalsta praktisko jautājumu kārtošanu ar Krievijas pārstāvjiem, taču amatpersonām jāievēro valdības noteiktā kārtība, kādā notiek valsts amatpersonu tikšanās, līdz ar to ministrija gaida detalizētu informāciju par to, kas pārrunāts starp trīs Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ministriem un Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču.
Arī Latvijā lielu ažiotāžu ir izraisījušas šā gada 8. novembrī gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas, kuru finālā (izsakoties pašlaik notiekošo olimpisko spēļu terminoloģijā) ir iekļuvuši republikānis Donalds Tramps un demokrāte Hilarija Klintone.
Pagājušajā nedēļā Rīgā notikušās konferences Latvieši pasaulē — piederīgi Latvijai. 2016 laikā izskanēja virkne interesantu un pārdomas raisošu faktu, tostarp arī Latvijas Universitātes pētnieku secinātais, ka gandrīz divas trešdaļas (62,7%) no valsts aizbraukušo tautiešu nevēlas atgriezties dzimtenē, jo ir vīlušies Latvijas valstī kā tādā.
Pēdējās nedēļās Eiropas lielvalsti Vāciju un ne tikai Vāciju ir satricinājusi terora aktu sērija. Visus šos terora aktus vieno fakts, ka to īstenotāji ir bēgļi vai ieceļotāji no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem, vai arī ieceļotāju pēcteči, t.i., otrās vai vēlāku paaudžu imigranti. It īpaši Vācijas varas iestādes gan cenšas pārliecināt iedzīvotājus, ka runa ir tikai par atsevišķiem garīgi nelīdzsvarotiem cilvēkiem, tomēr pilsoņi šiem apgalvojumiem sazin cik netic.
Iepriekšējās nedēļas nogalē tādā valstī kā Turcija notika valsts apvērsuma mēģinājums. Daļa armijas mēģināja gāzt valsts visai ekscentrisko un autoritāro prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu un atstādināt no varas viņa vadīto politiskā islāma partiju, kas gan oficiāli nez kādēļ saucas par Taisnīguma un attīstības partiju.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Polijas galvaspilsētā Varšavā notika Ziemeļatlantijas alianses jeb NATO samits, kura gaitā tika apstiprināta virkne iepriekš panāktu vienošanos, tostarp par četru starptautisku NATO bataljonu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā, kā arī alianses austrumu flanga pastiprināšanu. Protams, ar mērķi novērst Krievijas draudus.
Lielbritānijā notikušais referendums par valsts turpmāko dalību Eiropas Savienībā (ES) ir radījis virkni jautājumu arī pašmāju politiķiem, tostarp jautājumu par to, cik lielā mērā mēs esam gatavi notikumiem, kurus pieņemts dēvēt par «melnajiem gulbjiem».
Vairāk nekā prognozējamais referenduma par Lielbritānijas turpmāko dalību Eiropas Savienībā (ES) iznākums ir radījis paniku kā alianses, tā ES dalībvalstu politiskajās elitēs. Pēdējās, izrādās, šādu balsojuma iznākumu nebija gaidījušas un tagad izmisīgi cenšas rast risinājumu «negaidītajai» problēmai.
Nupat kļuva zināms, ka Eiropas Savienība (ES) kārtējo reizi ir pagarinājusi pret Krieviju noteiktās, runājot oficiālajā valodā, sektorālās un personālās sankcijas. Iespējams, ka pēdējo reizi, jo eiropieši aizvien biežāk ir spiesti secināt, ka sankcijas un pretsankcijas neko vairāk par neērtībām Krievijai nerada, bet daudzos gadījumos efekts vispār ir pilnībā pretējs cerētajam.
23. jūnijā, laikā kad Latvijas iedzīvotāji svinēs vasaras saulgriežus, ne tikai Eiropā, bet arī daudzviet citur pasaulē politiķi, uzņēmēji un milzums interesentu tvers jebkuru ziņu no Lielbritānijas, kur notiks referendums par valsts turpmāko dalību Eiropas Savienībā (ES).
Iepriekšējās nedēļas nogalē vienas no varas partijām «Vienotības» kongresā par jauno partijas vadītāju tika ievēlēts izbijušais eirokomisārs Andris Piebalgs, kurš šajā amatā nomainīja Solvitu Āboltiņu. Vienlaikus pats kongress, kuram principā vajadzētu kļūt par iedvesmojošu starta šāvienu partijas renesansei, ritēja visai ikdienišķi, lai neteiktu, ka garlaicīgi.
Kā liecina jaunākie statistikas dati, ir sākusi palēnināties Latvijas ekonomiskā izaugsme — iekšzemes kopprodukts (IKP) aug aizvien lēnāk, kas savukārt sola arī algu kāpuma un visa cita veida uzplaukuma pakāpenisku palēnināšanos.
Maija pirmajā pusē kļuva zināms, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD (Organisation for Economic Co-operation and Development) Padome pieņēmusi lēmumu par Latvijas uzņemšanu šajā organizācijā, kurā pašlaik ir 34 dalībvalstis un kas tiek uzskatīta par elitāru tā dēvēto liberālo attīstīto ekonomiku klubu.