Pilots, kurš stāv uz zemes
Šoreiz Vīru lietās parunāsim par digitālām tehnoloģijām tādās vairāk praktiskās jomās, kādas ir foto un video. Eksperta lomā ARMANDS MIĶELSONS – vīrs, kurš pamazām šajā purvā grimst arvien dziļāk.
Šoreiz Vīru lietās parunāsim par digitālām tehnoloģijām tādās vairāk praktiskās jomās, kādas ir foto un video. Eksperta lomā ARMANDS MIĶELSONS – vīrs, kurš pamazām šajā purvā grimst arvien dziļāk.
Valmierā pandēmijas gadā – aizvadītajā un tikko sāktajā – tirgotāju vidū vērojamas dažādas aktivitātes. Viens uzņēmējs šajos laikos gulda iekšā attīstībā, cits sašaurina savu frontes līniju. Iespējams, sava taisnība katram no viņiem, tomēr vispirms par attīstību.
Kamēr hokeja fanu nācijai pēc politiski finansiāli sportiskām batālijām trijstūrī Bāzele – Minska – Rīga atkal trāpījušies svētki mūsu ielā ar kārtējo Pasaules čempionātu šovasar Rīgas burbulī, tikmēr joprojām aktuāla problēma mūsu valstī ir Covid-19 vakcīnu trūkums.
Virsrakstā pieminētās dziesmiņas no izrādes Šveiks apgrieztā versija, manuprāt, precīzi ataino to situāciju, kāda šobrīd ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē izveidojusies ar jau saražoto un attiecīgo starptautisko veselības aizsardzības institūciju atzīto Covid-19 vakcīnu apjomu nokļūšanu līdz pasūtītājam.
Nupat gadījās aprunāties ar kādu allaž sportot čaklu bijušu valmierieti, vīru labākajos gados. Vispirms abi solidarizējāmies ap domu, ka tālmācības sistēma – kaut arī Covid-19 pandēmijas riska šobrīd uzspiesta – pie laba gala izglītībā nevedīs.
Par viņu Vikipēdijā rakstīts – latviešu ekonomists un politiķis. Nezinot konkrēto personu, uzreiz nāk prātā vīrietis pāri labākajiem gadiem, ar biezām brillēm uz deguna, konservatīvi saģērbies a la akadēmiķis.
Vispirms jālūdz lasītājam piedošana par maniem maldu ceļiem pagājušās ceturtdienas Liesmas komentārā, kurā pirms mūsu sirdsskaidro, viedo un valstiski atbildīgo Saeimas deputātu lēmuma biju atļāvies kronēt par valsts kontrolieri Ilzi Grīnhofu. Nesagaidījis pašmāju politisko akciju tirgus trešdienas pēcpusdienas rezultātus, atļāvos publiskot tobrīd iespējamo loģisko personāliju, kuru bija ieteikusi profesionāli zinīga eksperte – līdzšinējā Valsts kontroles vadītāja.
Man nav kādam jāprasa par Barikāžu laiku. Jo esmu piedzīvojis to pats, arī Rīgā bijis toreiz, pirms apaļiem trīsdesmit gadiem, tieši tajā dienā, kad, manuprāt, izšķīrās Latvijas neatkarības liktenis.
Matīšos – viesnīcas Matīsiņš ēkas priekšā otrpus ielai – jau vairāk nekā pusotra gada desmits pagājis, kopš ierīkota slidotava, kārtīgs hokeja laukums ar bortiem. Aktīvāk šeit slidošanas entuziasti darbojas tieši pēdējos gados, vairāk, protams, ziemas sezonās.
Otrdien Saeimas Juridiskā komisija uzklausīja trīs cienījamākos valsts kontroliera amata kandidātus. 19. janvārī beigsies likumā atļautais galīgais jeb otrais termiņš amatā pašreizējai valsts kontrolierei Elitai Krūmiņai, un šis amata krēsls tukšs nedrīkst palikt faktiski ne uz dienu.
Vakar, kā atgādināja mana kolēģe, bija starptautiskā Paldies diena. Tad nu nolēmu par aktualitāti arī savas domas izteikt. Paldies – tāds mazs vārdiņš. Reizēm izteikts skaļi, reizēm – klusītiņām, gandrīz vai tikai pašam dzirdot. Kādreiz tas izpaužas arī labā darbā, iespējams, pat taustāmā lietā, ko par savu veikumu darītājs saņem pretī.
Tas, ka mūsu premjeram Krišjānim Kariņam ģitāras saspēle un sadziedāšanās duetā ar Latvijā populāro vācieti Joranu Šteinhaueru padodas krietni labāk nekā saskarsme ar paša vadītā Ministru kabineta vienu no trejmeitiņām – veselības ministri Ilzi Viņķeli, jau kādu laiciņu bija jūtams, taču līdz otrdienai diez vai kāds mūsu valstī varēja iedomāties, ka pašā Covid-19 pandēmijas otrā viļņa karstumā valdības vadītājs varētu pieprasīt veselības ministres demisiju.
Savu pirmo prātojumu Jaunajā 2021. gadā rakstu par Covid-19 pandēmijas ēnu, kas faktiski gulēja virs mums visu nu jau aizvadīto gadu. Pēc pavasara satraukumiem it kā viss atkāpās, taču tad – reizē prognozēts, gaidīts un tomēr pēkšņs – nāca kovida otrais vilnis.
Pirmajos Ziemassvētkos skaistā 75 gadu jubilejā mūspusē sirsnīgi sveica Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri, Deju svētku Goda virsvadītāju, horeogrāfi, ilggadējo Valkas un Valmieras deju apriņķu virsvadītāju, Burtnieku novada deju ansambļa Sadancis māksliniecisko vadītāju IEVU ADĀVIČU. Viņas ieguldījumu augstu novērtējis arī Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Ziemassvētku laiks izsenis ir dāvanu laiks. Tieši tāpēc pulciņš Valmieras Rotari kluba biedru ar kluba prezidentu Induli Jansonu un pašu kolektīvā pierakstītu Ziemassvētku vecīti Elmāru Kokinu priekšgalā pagājušajā trešdienā ar rotariešu sarūpētām dāvanām ieradās Vidzemes slimnīcā, kur – atbilstoši pandēmijas apstākļu diktētajiem drošības noteikumiem – ārpus telpām viņus sagaidīja SIA Vidzemes slimnīca valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs.
Esmu gana daudz šajā dzīvē pieredzējis, tostarp arī Latvijai svarīgus emocionālus brīžus. Būts gan uz barikādēm, gan lielajā tautas manifestācijā toreizējā Komjaunatnes krastmalā, kas tagad – mūsu atjaunotajā Latvijā – nes 11. novembra krastmalas vārdu. Tādā veidā mēs pieminam savus varoņus, tos cilvēkus, kuri bija atbildīgi pret toreiz vēl pavisam vāro Latvijas valsti.
Viņnedēļ sanāca būt kādā akcijā, ko regulāri visā valstī organizēja Ceļu satiksmes drošības direkcija kopā ar Valsts policiju.
Ar mērķi nākamgad palielināt zelteru ražošanas apjomus par 10% SIA Valmiermuižas alus plāno 2021. gadā no Latvijas zemniekiem iepirkt vairāk nekā 40 tonnas vietējo ogu un augļu – tostarp 20 tonnas Latvijā audzētu bio cidoniju, 10 tonnas Latvijas rabarberu, 5 tonnas Latvijas upeņu un 5 tonnas Latvijas meža brūkleņu.
Vienmēr esmu teicis, ka latviešu vīriem, jaunekļiem un pat jau maziem puikām rokas aug no īstās vietas, tas nozīmē, ka, liekot vēl klāt pilnu porciju izdomas un tehniskās jaunrades, letiņi var uzbūvēt vistrakākās lietas!
Kad premjers viņsvētdien teica savu nu jau leģendāro un dažādās sabiedrības grupās diametrāli pretēji vērtēto uzrunu tautai, ar formulējumu nav labi viņš, manuprāt, vairāk domāja par veselības, nevis naudas lietām.