«Joprojām mūsu vidū ir cilvēki, kas uzskata, ka pirms 30 vai pat 40 gadiem ierīkotā meliorācijas sistēma nestrādā. Tā strādā joprojām! Tieši tādēļ ikvienam lielākas vai mazākas lauksaimniecības zemes īpašniekam ir jāapzinās, ka tā ir viņa zemes vērtība, kas visiem spēkiem un visiem pieejamiem līdzekļiem ir jāsaglabā un atbildīgi jākopj.
Vakarrīt, nākot uz darbu, satiku kādu paziņu. Apskāvāmies, novēlējām viena otrai gaišus Ziemassvētkus, par spīti jau vairākus mēnešus visapkārt depresīvi valdošajai krēslai un tumsai. Paziņa teica: «Galvenais, lai tumšajā laikā melnums nebūtu sirdī!» Nospriedu, cik labs ir šāds vēlējums.
Valkas novada Ērģemes pagasta zemnieku saimniecības «Kurģi» īpašnieks KRISTAPS BUILIS un pašnodarbinātā amatniece LAURA BUILE bija to 26 Vidzemes uzņēmēju vidū, kurus šovasar Priekuļu novada Liepas muižā savā nu jau astotajā pasākumā īpaši svinīgos apstākļos godināja Vidzemes plānošanas reģiona speciālisti.
Nesen, mērojot lauku ceļus Valkas novadā, bijām liecinieki pamatīgas fūres piepildīšanai ar speciāli Ziemassvētkiem audzētām eglītēm. Palaimējās, ka pie nelielā traktoriņa stūres bija pats šo īpaši audzēto, veidoto un kopto egles koku saimnieks, uzņēmējs AIGARS SILIŅŠ. Viņš, ieraugot uz mūsu auto uzrakstu «Liesma», labprāt piekrita nelielai pīppauzei un sarunai, jokojot: «Kā nekā esam taču savējie! Esmu valmierietis, kam saimniecība ar eglīšu audzēm atrodas Valkas pusē!»
Biedrībai «Latvijas aitu audzētāju asociācija» (LAAA) ir skaista tradīcija – pirms gada nogales pulcēt vienviet aitkopjus, lai atskatītos uz paveikto, pateiktos par sasniegumiem nozares attīstībā un arī kopīgi atpūstos. Šoreiz šāda kopā būšana nesen bija Līgatnes kultūras namā.
Sestdien, 14. decembrī – Ausekļa un Gaismas dienā, necerēti gaiši un silti tradicionālā Ziemassvētku tirdziņa dalībniekus un apmeklētājus priecēja kupli apmeklētā pasākuma organizatori – Valmieras muzeja speciālisti. Tik daudz gaismas lampiņu virteņu un izgaismotu latvisko spēka zīmju vēl nekad agrāk muzeja teritorijā vienuviet nebija redzēts. Gaisma, gaidot Ziemas saulgriežus, spītēja no Gaujas pūstajam asajam decembra vējam, atgādinot, ka vēl tikai dažas dienas un – gaisma atkal svinēs uzvaru pār gada garāko nakti un arī pār tumsu.
Viņus nevar nepamanīt! Jaunība, azartisks apsviedīgums un atraktivitāte – pirmais, kas nāk prātā ieraugot. Tādus abus šoruden satikām Lizdēnos – lauksaimnieku Lauka dienā, kur viņiem bija uzticēts ēdināt semināra apmeklētājus. Zupa bija lieliska! Piparkūkām – no ierastajām atšķirīga garša! Informācijā par Mazsalacas novadā nominētajiem Goda un Gada cilvēkiem, kā arī atzinību saņēmējiem vairākās kategorijās teikts: «Atzinība SIA «Ēdiendaris» – par drosmi pārcelties uz dzīvi Mazsalacas novadā un uzsākt ēdināšanas biznesu.» Piekritīsiet, ka ir pamatots iemesls, lai pieteiktos ciemos pie DANIJAS LINDES un ĒRIKA PUDNIKA Skaņkalnes pagastā.
Piedāvājam nelielu ieskatu no nesen Rūjienas kultūras namā runātā par VARAM iecerētās administratīvi teritoriālās reformas projektu, kuru jau jaunnedēļ gatavo Saeimas otrajam lasījumam.
Tā teikts Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas mājaslapas www.llka.lv ievadā. Ne bez pamata uzsvērta tieši sadarbības jeb kopdarba nozīme: jaunu tirgu atrašanā, jaunu, pat inovatīvu attīstības projektu realizēšanā, produkcijas kopējā apjoma palielināšanā un arī sekmīgākā tā realizēšanā gan vietējiem, gan arī ārvalstu patērētājiem. Valstiski pareizi atbalstot un sekmējot kooperāciju, Latvijā jau ir pašiem savi veiksmes stāsti, kā, piemēram, LPKS «LATRAPS» un LPKS «VAKS» graudkopībā, kā LPKS «Straupe» un LPKS «Piena loģistika» piena lopkopībā un vēl citi.
Administratīvi teritoriālās reformas projekts, neskatoties uz 7. novembrī Latvijas novadu iedzīvotāju protesta akcijā pausto, ka brāķis jāpārstrādā, Saeimā izturējis pirmo lasījumu, un 18. decembrī paredzēts tā otrais lasījums. Tā kā vēl var iesniegt uzlabojuma priekšlikumus, loģisks bija Rūjienas un Naukšēnu novadu uzņēmēju ielūgums VARAM ministram Jurim Pūcem ierasties uz klātienes diskusiju Rūjienas kultūras namā.
Tā kā roku darbs pasaulē joprojām ir lielā vērtē, tad loģisks ir izskaidrojums tam, ka gandrīz jau trīsdesmit gadus metāla izstrādājumus galvenokārt eksportam ražo Raunas novada lielākais darba devējs un arī lielākais nodokļu maksātājs SIA «Raunas Lauktehnika», kas pašlaik, paplašinoties pasaules tirgiem, maina savu identitāti un turpmāk būs dekoratīvo metālizstrādājumu ražotājfirma «STEELE».
«Cilvēku tiesības izteikties ar brīva medija palīdzību ir demokrātiskas sabiedrības pamatiezīme» – teikts ASV informācijas aģentūras izdevumā «Prese bez važām».
Ikvienam, kas vairāk vai mazāk nodarbināts kādā no lauksaimniecības nozarēm, sen ir zināms prasmīgas saimniekošanas zelta likums – lai tiktu pie iespējami labākas ražas, jāveic pareiza, ekonomiski un agrotehniski pamatota augsnes mēslošana un jābūt izstrādātam arī katra lauka mēslošanas plānam. Bet to, kā zināms, var paveikt, tikai un vienīgi balstoties uz augšņu agroķīmiskās izpētes (AAI) rezultātiem.
23. un 24. novembrī Rubenē, sporta hallē notika Latvijas sīkdzīvnieku audzētāju biedrības «Trusis un citi» pirmā šķirnes mājputnu izstāde un arī šķirnes trušu izstāde – gadatirgus. Varēja iepazīt 22 šķirņu 100 trušus un 34 putnu šķirņu 120 putnus. Tas, ka izstādē skanēja ne tikai latviešu, bet arī krievu, igauņu un lietuviešu valoda, nebija vienīgais ievērības cienīgais jaunums. Par to plašāk reportāžā no izstādes.
Ķoņu pagasta «Saktās» plašās virtuves centrā joprojām darba kārtībā ir senā maizes krāsns, kas ir tik gudri ierīkota, ka savu siltumu pa tādu kā apli tā tālāk nodod vairāku istabu mūrīšiem. Arī šo māju saimniece EDĪTE KRASTIŅA ir dzimtas centrā, dodama ne tikai sirds siltumu, bet arī latviskās dzīves viedumu pieciem nu jau pieaugušiem bērniem un divpadsmit mazbērniem. «Līdz mazmazbērniem un tam atbilstošajam Lielmātes statusam gan vēl jāpagaida,» ar neiztrūkstošu humoru nosmej saimniece.
Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs 18. novembrī Briselē piedalījās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē, kurā sprieda par vides un klimata prasību kopumu lauksaimniekiem saistībā ar daudzgadu budžetu nākamajam plānošanas periodam. Vienošanās par nākotnes budžetu vēl šogad ir ļoti svarīga, jo no tā ir atkarīgs Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas pakotnes progress.
Valmierā, lielākajā privātmāju rajonā, dēvētā par Burkānciemu, ir ne mazums skaistu un no arhitektūras viedokļa pat neparastu ēku. Vienu no tām rotā nesen tapis sienas zīmējums – mākslinieka, scenogrāfa, Valmieras un Jelgavas teātru dekoratora Jāņa Arnīša (1905. - 1945.) Valmierai veltītās gleznas pārnesums uz mājas sienu pēc viņa paša ieceres kādreiz tur izveidotajā iedobē.
Tā kā Rīgā uz nesen notikušo novadu protesta akciju – Tautas sapulci – kopā ar Rūjienas grupu ieradāmies vieni no pirmajiem, tad faktiski vairākas stundas mums iznāca pabūt pasākuma pašā centrā iepretī Saeimas namam. Šajā vietā lieliski varēja gan dzirdēt, gan arī redzēt pārdomu vērtas lietas.
7. novembrī, kad Saeimā izskatīšanai pirmajā lasījumā nonāca Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministra Jura Pūces virzītais un koalīcijas atbalstītais likumprojekts par iecerēto Latvijas administratīvi teritoriālo reformu, tās pretinieki vai no visiem valsts novadiem ieradās Rīgā, lai, nomainot valsts medicīnas darbinieku protesta akciju pret nepietiekamo veselības aprūpes finansējumu turpmākajiem gadiem, piedalītos novadu Tautas sapulcē. Tur bija arī Rūjienas novada pārstāvju grupa.
Nesen Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē, godināja Zemkopības ministrijas prestižā konkursa «Sējējs 2019» laureātus un veicināšanas balvu saņēmējus. Nominācijā «Gada veiksmīgākā kopdarbība» konkursa Laureāta gods tika LPKS «LATRAPS» no Jelgavas novada, bet veicināšanas balvas – LPKS «Daiva» no Rūjienas novada un LPKS «Viļāni» no Viļānu novada.