Rūjienas Tautskolai ir jauka rudens tradīcija – katru gadu Miķeļos, ko izsenis mūsu senči atzīmēja arī kā ražas svētkus, pulcēt plašas apkaimes ļaudis uz pagalma svētkiem. Katru reizi tajos gods tiek parādīts kādam no dārzājiem. Šoreiz kārta bija pienākusi vitamīniem bagātajam burkānam.
Nesen laikrakstā publicējām Latvijas Tirgotāju Asociācijas aicinājumu valdībai, ka ir pienācis pēdējais laiks ar likuma spēku apturēt atkritumu kalnu augšanu arī no vienreiz lietojamā pārtikas iepakojuma.
Turpinām iepazīstināt ar Rūjienas pašvaldības finansiālā atbalsta iegūšanas projektu konkursā «Iedzīvotāji veido savu vidi 2021» šovasar paveikto.
Pērn, turpinot tradīciju un godinot «Rūjienas lepnums 2020» dažādās nominācijās nosauktos, Goda rakstu par godprātīgu un profesionālu darbu Rūjienas novadā saņēma arī vietējā veterinārārste SANDRA DREIMANE.
Burtnieku pagasta «Jaunvēverīšos» tapušo keramiku nevar nepamanīt, tai nepārprotami piemīt kaut kas savs, no citiem keramikas izstrādājumiem atšķirīgs gan formā, krāsās, glazūrās, gan arī praktiskajā lietojumā.
Kad paukšķēdami no ābelēm krīt vēlīno šķirņu āboli un gājējiem pa pakausi kā raķetes iešauj ozolzīļu lādiņi, tad, pat neskatoties kalendārā, ir skaidrs, ka rudens klāt.
Ieejot Rūjienas Tautskolā, skatu piesaista uzraksts uz kādām durvīm. Vēstījums «Viens no veidiem, kā visu laiku būt jaunam, ir pastāvīgi mācīties kaut ko jaunu» par visiem 100% saskan ar šīs neformālās pieaugušo izglītošanās iestādes darbību. Lai arī Valmieras lielnovadā pietiktu vēlmes un finanšu atbalsta līdzīgām mūžizglītības iespējām, ir vērts ieklausīties Rūjienas Tautskolas vadītājas GITAS ZARIŅAS astoņu gadu pieredzē darbu organizācijā un atbalsta finansējuma piesaistē.
Dzejnieka Eduarda Veidenbauma smeldzīgās vārsmas par padebešiem kā baltiem gulbjiem pilnā balsī skandēju pagājušās sestdienas novakarē, atlaidusies atpūtas krēslā savā dārzā un atvadoties no, iespējams, pēdējās siltās šīs atvasaras dienas. Kā milzu ekrānā vēroju mākoņu pārsteidzoši skaistās pārvērtību spēles.
Latvijas piektajos Tomātu svētkos amatnieku, mājražotāju un zemnieku tirdziņā Brenguļos daudziem patīkamu pārsteigumu sagādāja vietējās zemnieku saimniecības «Cīruļi» piedāvājums – starp tradicionālajiem rudens dārzājiem – gurķiem, tomātiem, burkāniem un sīpoliem – bija izlikti arī pašu turpat dažus kilometrus tālāk audzētie arbūzi un melones. To degustācijā nācās dzirdēt pircēju priecīgus atzinumus: «Neticami saldi un gardi!»
Brenguļos notikušajos piektajos tomātu svētkos ar pārsteidzoši plašām tomātu, saldās paprikas, aso piparu un baklažānu kolekcijām skatītājus priecēja Ķekavas novada populārā dārzniecība «Neslinko». Tās saimnieci, kolekcionāri ELGU BRAŽŪNI «Liesma» lūdza tuvāk iepazīstināt ar aso piparu kolekciju.
Pirms jaunā mācību gada Valmieras muzeja garšaugu dārzā daudzus apmeklētājus ar garām un košām gladiolu ziedu vārpām iepriecināja kolekcionārs MODRIS PAEGLE no Rūjienas. Par aizrautīgo gladiolu audzētāju «Liesmā» esam rakstījuši ne reizi vien, šoreiz vaicājām tikai vienu – ko nozīmē saglabāt tik bagātīgu kolekciju.
Sestdien, 28. augustā Jeru pagastā, Endzeles centrā bija vērojama liela rosība: vietējo iedzīvotāju domubiedru grupa, iesaistoties Rūjienas pašvaldības pavasarī izsludinātajā kārtējā projektu konkursā «Iedzīvotāji veido savu vidi 2021., un iegūstot tajā finansiālu atbalstu, sekmīgi pabeidza savu šovasar realizēto projektu «EKO punkta labiekārtošana un informatīvi izglītojoša stenda izveide Endzelē».
Sen zināma ir patiesība par dārzeņu, augļu un ogu lielo, neatsveramo lomu cilvēku veselībā. Pamatotas slavas dziesmas arvien vēl bieži dzirdam par to, ka tieši dārzeņi, augļi un ogas ir lieliskākais cilvēka organismam nepieciešamo vitamīnu, minerālvielu, antioksidantu, šķiedrvielu un vēl daudzu citu bioloģiski aktīvu vielu avots.
Sestdien Brenguļos vai visu dienu valdīja neredzēti aktīva rosība, jo tur notika Latvijas 5. tomātu svētki. Interese par Artūra Sildes dārznieku entuziastu kluba «Tomāts» tomātu šķirņu kolekcionāru un Ķekavas novada populārās dārzniecības «Neslinko» dārzāju audzētāju un kolekcionāru veikumu bija tik liela, ka vien pasākuma apmeklētājiem cīruļiem paveicās ar autiņu novietošanu svētku norises tuvumā, toties pūcēm nekas cits neatlika kā savus braucamos atstāt visās iespējamās ceļmalās krietnu gabalu pirms Brenguļiem.
Rūjienas vidusskolas 410 skolēnu, 51 pedagoga un vairāk nekā 20 tehnisko darbinieku saimei jaunais mācību gads solās būt spraigs skolas labāko tradīciju saglabāšanā, mācību kvalitātes noturēšanā, arī ārpusklases un ārpusskolas norisēs.
Kooperatīvajai sabiedrībai «Daiva» šī ir jau 28. sezona, kas, prasmīgi darbus un uzņēmuma attīstības procesus organizējot, aizrit vairāk nekā 80 kooperatīva biedru laukos nokulto graudu pirmapstrādē, uzglabāšanā un realizācijā. Par šīs sezonas īpatnībām un kārtējo reizi paveikto ražošanas bāzē Jeru pagasta «Kalntemekās pastāstīja «Daivas» valdes priekšsēdētājs ARNIS ĶIBERS.
Par Jeru pagasta «Lejasvagaļos» pēc bioloģiskajām metodēm saimniekojošo ģimenes saimniecību tagad ir jāsaka dižā dzejnieka Raiņa vārdiem: «Pastāvēs, kas pārvērtīsies!»
Turpinot tradīciju, arī šoreiz Latvijas – Igaunijas robežpunktā Lilli – Unguriņi notika Baltijas ceļa nu jau 32. gadskārtas piemiņas pasākums, uz kuru ieradās abu valstu iedzīvotāji ar Igaunijas un Latvijas karogiem, svecēm un rudens ziediem rokās. Tos ar cieņu nolika pie Rūjienas metālmākslinieka Andra Dukura Baltijas ceļam veltītās piemiņas zīmes.
Jā, Jeru pagasta iedzīvotājs AIVIS GROSBĀRDIS ir dzimis 1989. gada 23. augustā divos naktī, un, kā atceras viņa mamma Gita, licies, ka puika tik ļoti steidzies ierasties šai pasaulē, lai tikai kaut ko nenokavētu.
Tā sanācis, ka šovasar, klātienē piedaloties vai arī vācot informāciju publikācijai par kāda mūspuses pasākuma norisi, ne reizi vien esmu nobrīnījusies par cilvēku atsaucību dažkārt pat visai trakai idejai. Kāds kaut ko neparastu izdomā, palaiž domu kosmosā, un, rau, tūlīt pat arī uzrodas pulks atbalstītāju, līdzīgi domājošo, darboties gatavo, un iecere ar panākumiem strādā.