Jomas speciālisti iepazīstināja jauniešus ar pieredzi ceļā uz savu profesiju pasākumā (iz)Stāsti, ko rīkoja Valmieras Attīstības aģentūra. Neformālā gaisotnē iedvesmojošos stāstos dalījās fizioterapeite Elīna Stalšāne, vides stiliste Baiba Prindule-Rence, ūdens pētnieks Sandis Dejus un Nacionālo bruņoto spēku karavīrs Mārtiņš Andže. Viņu pieredze ļāva klausītājiem ielūkoties profesijā un uzdot neskaidros jautājumus par to.
Valmierā norisinājās pirmā starptautiskā informācijas tehnoloģiju konference ShareIT, kas pulcēja IT profesionāļus un ekspertus. Tās mērķis bija vairot ideju, zināšanu un pieredzes apmaiņu speciālistu starpā, kā arī veicināt diskusijas par aktuālajiem izaicinājumiem un problēmām IT nozarē. Dalībnieki pavadīja intensīvu dienu Vidzemes Augstskolas telpās.
MONTA LĪSMANE jau gandrīz 10 gadus var saukt sevi par valmierieti, taču bērnību un skolas gaitas aizvadījusi Mazsalacā. 2014. gadā absolvēja Vidzemes Augstskolas studiju programmu «Komunikācija un sabiedriskās attiecības». Savu profesionālo karjeru izvēlējās attīstīt dizaina, mārketinga un reklāmas jomā, dibinot savu SIA un izveidojot divus virzienus – dizaina aģentūru «MM Design» un mazuļa pirmo grāmatiņu «BeLoved».
Aizvadītajā nedēļā tika godināti Valmieras pilsētas pašvaldības izglītības iestāžu pedagogi par izcilu darbu un ieguldījumu izglītības kvalitātes veicināšanā.
Jau 7. oktobrī būs Starptautiskā skolotāju diena, kas Latvijā tiek atzīmēta oktobra pirmajā svētdienā. Šī iemesla dēļ «Liesma» goda vietā nolēmusi likt pedagogu, ko ieteikuši paši jaunieši, novērtējot pedagoga darba prasmes. NATĀLIJA PINCERE ir ķīmijas un dabaszinību skolotāja Valmieras 5. vidusskolā un Pārgaujas ģimnāzijā. Skolēni raksturoja viņu kā stingru pedagoģi, kura tomēr prot mācību vielu pasniegt ar humoru un kuras stundas vienmēr ir interesantas.
Nav noslēpums, ka aizvien vairāk bērnu un jauniešu izmanto mobilās viedierīces, tāpēc būtiski ir viņus informēt par cieņpilnu saskarsmi interneta vidē. Mobilo sakaru operators BITE, sadarbojoties ar ekspertiem, atklāja iniciatīvu pret kibermobingu «Iekod pirkstā!» un tās ietvaros viesojās Valmieras Viestura vidusskolā, lai izglītotu bērnus un to vecākus par šo jautājumu.
Pagājušajā nedēļā Valmierā notika Latvijas un Zviedrijas izglītības iestāžu sadarbības projekts «Skolu tilti». Tā mērķis ir veicināt sadarbību starp skolām Latvijā un Zviedrijā, tostarp latviešu diasporas izglītības iestādēm, lai to skolotāji iepazītu Latvijas izglītības programmas un izglītības iestāžu ikdienu.
Man prieks par divām lietām – lepnums par Vidzemes Augstskolu un to, cik daudzas dažādas lietas mēs varam izdarīt, un otra lieta tīri globāli – mēs parādām arī to, ka viss negriežas tikai ap Rīgu, jo visas šovakar redzamās unikālās, interesantās lietas izgudrotas šeit.
Saeimā pieņemti būtiski grozījumi, kas ietekmēs mācību saturu – jaunās mācību programmas tiek aprobētas un materiāli ir izstrādes procesā, tāpat pievērsta uzmanība pedagogu profesijas prestiža celšanai un atalgojuma palielināšanai.
Daudzkārt uzsveram, ka laimīgiem vecākiem ir laimīgi bērni, bet bieži vien skolēns mācību iestādē pavada vairāk laika nekā ar vecākiem, tāpēc «Liesma» noskaidroja, kā notiek skolotāju motivēšana un kompetenču attīstība Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolā, Trikātas pamatskolā un Rūjienas vidusskolā. Tāpat vērsāmies ar jautājumu, kā izdodas veiksmīgi atrast jaunos kolēģus un speciālistus, jo mācību iestādi neveido tikai viens pedagogs, bet to komanda.
Priekšvēlēšanu diskusijās, kuras šobrīd rit pilnā sparā, ikkatra no partijām par vienu no galvenajām prioritātēm izvirzījusi konkurētspējīgu izglītību, pārgudri spriedelējot, ka tāda iegūstama vien metropolēs, bet lauku vidusskolām nav nākotnes tāpēc, ka tajās neesot laikmeta prasībām atbilstošu mācību līdzekļu un skolotāji strādājot ar novecojušām metodēm. Šādās reizēs man stipri jāvaldās, lai nelēktu kājās un skaļi nebļautu: aizbrauciet uz Naukšēniem, kur novada vadība dara visu iespējamo, lai bērniem radītu vislabākos apstākļus pilnvērtīgam mācību darbam, izstaigājiet klases un kabinetus, pirms verat mutes, lai apgalvotu, ka mazajiem novadiem un to vidusskolām nav perspektīvas pastāvēt.
Valsts aizsardzības mācība kādreiz Naukšēnos tika mācīta, naukšēnieši bija vieni no pirmajiem Latvijā, kas to aizsāka, bet vēl direktora Valda Zariņa laikā tā tika pārtraukta, jo valsts pēkšņi vairs nebija ieinteresēta. Šobrīd situācija ir mainījusies, jo Jaunsardzes centrs un Aizsardzības ministrija atkal šo jautājumu pacēlusi kā svarīgu un Latvijā izvēlētas desmit pilotprojekta skolas, taču dīvaini, ka to skaitā nav ietverta Naukšēnu novada vidusskola, kurai ir gan pieredze, gan speciālists (Gatis Ceriņš), gan bāze, – netiek uzklausīti praktiķi, pirms kaut ko jaunu mēģināt. Pirms gada naukšēnieši pabijuši kādā Rīgas skolā, kura savulaik mācījusies no viņiem un šo lietu turpinājusi, atšķirībā no mūsējiem. Rīdzinieki joprojām šaut mācās koridora šaurumā, kurpretī Naukšēnos skolas pagrabā atrodas īsta šautuve, apstākļi daudz labāki. Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments uzskata, ka nepieciešams rūpīgi izvērtēt, kur var un kur nevar mācīt aizsardzības mācību. Tomēr, arī nebūdami pilotprojektā, naukšēnieši ir ar mieru aizsardzības mācību skolā atjaunot.
No vairāk nekā 400 Rūjienas vidusskolas audzēkņiem gandrīz 100 uz mācībām un no vairāk nekā 200 pirmsskolas iestādes «Vārpiņa» apmeklētājiem 20 uz nodarbībām no visa Rūjienas novada pa dažādiem Ziemeļvidzemes ceļiem un diemžēl arī neceļiem nogādā vairāki skolas autobusi, kuru autovadītāji kā pilntiesīgi darbinieki ir iekļauti skolas štatā. Kā darbojas šis sarežģītais mehānisms?
Lai ko teiktu mūsdienu pašu modernāko izglītības koncepciju rakstītāji, lai cik augstu izglītības kvalitāti viņi solītu lielpilsētās, sava vieta Latvijā noteikti joprojām paliks arī normālām lauku skolām. Ja tā atrodas novadā, pagastā, taču liela, dzīva ceļa malā, ja skolai gadu gaitā izveidojusies arī atzīstama sporta infrastruktūra, tad šādam centram ir būtiska vieta ne tikai kopējā izglītības sistēmā, bet arī daudz plašākā ziņā visā pagastā, novadā.
«Mūsu saime, Kocēnu novada pirmsskolas izglītības iestādei «Auseklītis» pievienojot bērnudārza grupiņu Bērzainē, kļuvusi kuplāka,» stāsta iestādes vadītāja LĪGA PREISE.
Mierīgs tas topošais vidusskolas absolvents, kuram jau laikus ir skaidrs savs turpmākā ceļa gājums pēc pēdējiem skolas eksāmeniem un atestāta saņemšanas. Tādu gan vienmēr ir mazākumā – jaunieši joprojām saskaras ar grūtībām šīs atbildīgās izvēles veikšanā, un tam ir daudz iemeslu, gandrīz tikpat daudz, cik dažādo iespēju variantu.
Valmierā darbojas divas privātās pamatskolas. Kāpēc pilsētā, kurā ir piecas vispārizglītojošās skolas, un kaimiņu pagastu centros, kas atrodami vien piecu, desmit kilometru attālumā, vēl pa kādai, vecāki meklē izglītošanās alternatīvas?
Septembris Valmieras Valsts ģimnāzijā tiek pavadīts roku rokā ar dzeju. «Liesma» jau atspoguļoja skolēnu došanos pilsētvidē, kur jaunieši rakstīja autoru darbus uz trotuāriem dažādās vietās, kā arī deklamēja mākslinieku radīto sabiedriskā transporta maršrutos. Ar dzejnieču vadītajām meistarklasēm un pasākumu, kur skolēni prezentēja pašu radītās dzejas rindas, noslēdzās šīs aktivitātes.
Sešas meitenes no Valmieras tehnikuma vasarā uz sešām nedēļām devās gūt praktisku pieredzi Portugālē, lai Lisabonas restorānos praktizētos ēdienu gatavošanas jomā.
Ar skanīgu atklāšanas koncertu jauno mācību gadu uzsāka Valmieras privātās pamatskolas Universum profesionālās ievirzes mūzikas programmu audzēkņi un pedagogi.