Kultūra un izklaide

Jauno gadu tautas teātris «Sprīdītis» sācis ar jaunām ambīcijām – devies Latvijas tūrē. «Liesmā» jau iepriekš esam atspoguļojuši, ka Valmieras Viestura vidusskolas vārds ir zināms to jauniešu vidū, kas savu nākotni izvēlējušies saistīt ar aktiermākslu. Skolēni sabrauc no visas Latvijas, un ikkatrs vēlas arī mājiniekiem dzimtajā pusē izstāstīt Rūdolfa Blaumaņa pasakas «Velniņi»  interpretāciju. Janvāra izskaņā tautas teātris «Sprīdītis» viesojās Jaunpiebalgā un Jaunannā, bet februāra beigās ieplānots doties uz Alūksni.

Pagājušās nedēļas nogalē jaunās animācijas filmas «Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi» veidotāji viesojās Valmieras kinoteātrī Gaisma/3D Cinema. Īpašajā seansā piedalījās filmas režisors Edmunds Jansons, producente Sabīne Andersone, māksliniece Elīna Brasliņa un Nora Džumā, kura ierunājusi Mimmi lomu. Viņi dalījās savās sajūtās, kas saistās ar animācijas filmas tapšanu un latviešu autores Luīzes Pastores grāmatas bērniem «Maskačkas stāsts» ekranizēšanu. Apmeklētāji varēja degustēt Garškopju kustības «Gardu muti» radīto īpašo veltījumu filmai – cidoniju un suņuburkšķu zelteri «Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi».

Dzejnieks Kārlis Kalnietis dzimis 1919. gada 15. februārī Ķoņu pagastā. Pašā atmodas sākumā (1992) kāds pilnīgi neizprotams veselības vājums viņu aizsauca mūžībā. Tā arī savu vienīgo dzejoļu krājumu, kas iznāca 1994. gadā, viņš nesagaidīja.

Savulaik ziņu portālā Latvijai LA.LV Aija Kaukule rakstā Brīvība ar garoziņu lasītājus tuvāk iepazīstināja ar aktrisi Aīdu Ozoliņu. A. Kaukule rakstīja: «Iespējams, kādam kādreizējā Jaunatnes teātra aktrise Aīda Ozoliņa saistās ar skanīgo balsi romantisku filmu aizkadrā, citam – ar padomju kinofilmu trauslo meiteni, taču jau labu laiku aktrises radošos prātus saista neatkarīgais teātris – gan aktrises, gan izrāžu producentes lomās.» Aīdai Ozoliņai mīlestība pret skatuves mākslām esot ielikta jau ģimenē, operas varones cēlo vārdu Aīda viņai tētis izraudzījies. Skaistā balss mantota no vecvecākiem, kuri bijuši dziedātāji, arī tēvs bijis korists. Aīda saka, ka ar teātri saindējusies Jaunatnes teātrī, kur 10 gados izgājusi Ādolfa Šapiro skolu. Un vēl viņa saka, ka tagad aktrises ambīcijas piepildītas viņas izrādēs Balkona ragneši, Mēs un mūsu sieva u.c. un ka neatkarīgais teātris dod radošu brīvību – tā sacīt, esi brīvs no repertuāra važām.

Trešdien Valmieras Kultūras centra zālē visas dienas garumā skanēja klaviermūzika, ko atskaņoja Jautrītei Putniņai veltītā starptautiskā jauno pianistu konkursa dalībnieki, kuri savu prasmi demonstrēja četrās vecuma grupās.

Pagājušā gada nogalē Valmierā tika atvērts kaut kas neierasts un atšķirīgs – fantāziju zeme «Neonija», pa kuru ceļojumā aicināti doties gan pieaugušie, gan bērni. Ideju par šo vietu INDRA un IVARS CERIŅI lolojuši aptuveni trīs gadus. Viņi paši min, ka katrs no viesošanās Neonijā paņem kaut ko savu – kādam tas ir emocionāls pacilājums, kādam veids, kā atslēgties no ikdienas, bet kāds iznāk ar asarām acīs. Pāra mērķis bija no vienkāršiem materiāliem radīt ko unikālu, kas sajūsminātu cilvēku.

Noticis Valmieras Jaunatnes centra «Vinda» ziemas koncerts «Tu un es».

Pagājušajā piektdienā Valmieras kinoteātrī 3D Cinema/Gaisma notika jaunākās latviešu ģimenes filmas Vecā dārza noslēpums pirmizrāde un tikšanās radošo komandu – režisoru, galveno lomu atveidotājiem un tehnisko personālu.

10. martā pl. 12 Valmieras Kultūras centrā norisināsies mazo vokālistu konkurss Cālis 2019. Lai veicinātu pirmsskolas vecuma bērnu muzikālo spēju attīstību, Valmieras Kultūras centrs jau vairākus gadus organizē šādu konkursu, aicinot piedalīties Valmieras pilsētas un citu Vidzemes novadu mazos vokālistus līdz 5 gadu vecumam (ieskaitot).

Laikā, kad kaut kur Eiropas gaisa telpā cilpas met airBaltic jaunās lidmašīnas, kas kristītas Latvijas pilsētu vārdos, tostarp Valmieras, atcerēsimies par kādu līdzīgu akciju Padomju Savienības laikā, kad pasaules jūras un okeānus vagoja kuģi ar nosaukumiem Cēsis, Valmiera, Limbaži u.c., protams, kirilicā.

Valmiera joprojām daudzviet mirdz gadumijas rotās, pazudusi vien krāšņā egle pilsētas centrā un daži citi rotājumi, bet tas viss ir piefiksēts fotogrāfijās, ko gan profesionāļi, gan amatieri iemūžinājuši savos telefonos un fotoaparātos.

Sestdien pēcpusdienā Valmieras Kultūras centrā notiks XXI Jaunrades deju konkursa fināls, kurā skatītāju un žūrijas vērtējumam tiks nodotas 38 dejas.

Valmieras muzeja Izstāžu namā 25. janvārī pl. 16 tiks atklāta tekstilmākslinieces Ivetas Vecenānes darbu izstāde Zelta laipa.

Kamēr Valmieras Viestura vidusskola atrodas remontā, bez ierastajām telpām palicis arī tautas teātris «Sprīdītis», un tas arī kļuvis par galveno iemeslu, lai vairāk dotos viesizrādēs. Patlaban notiek arī aktīva gatavošanās Žetonvakaram, iestudējot izrādi «Īsa pamācība mīlēšanā». Tāpat pašlaik tiek strādāts arī pie leģendārā angļu dramaturga Viljama Šekspīra lugas «Sapnis vasaras naktī» uzveduma, ko apmeklētāji varēs baudīt teātra festivālā «...un es iešu un iešu!» 26. un 27. aprīlī.

100 gadi esības vējos ir dokumentāla filma par 16 Latvijas vienaudžiem, tostarp arī par Ēriku Tomsonu un Kārli Dumbrāju, kuri savas dzīves gaitas saistījuši ar Valmieru.

Unikālā brīvdabas gleznu galerija, kas izveidota Kocēnu novada Caurumkrogā, nominēta Latvijas sabiedrisko mediju gada balvai kultūrā Kilograms kultūras nominācijā Kultūrvieta. Skatītāju ziemas balsojums norisināsies līdz 18. janvāra plkst. 23.59 interneta vietnē www.lsm.lv. Balsot iespējams vienu reizi dienā, autorizējoties ar savu sociālo mediju profilu vai e-pastu.

Pagājušajā ceturtdienā sākās fināla balsojums par gada vērtīgāko popa un roka dziesmu Latvijas Radio 2 aptaujā Muzikālā Banka 2018. Balsošana notiek divās kārtās: līdz 14. janvāra pusnaktij iespējams balsot par 25 populārākajām gada dziesmām, bet no 15. līdz 31. janvārim par tām 15 kompozīcijām, kuras būs izvirzījušās pirmās kārtas vadībā. Izvēlēties un nobalsot par savu gada vērtīgāko dziesmu iespējams aptaujas mājaslapā – www.muzikalabanka.lv.

Grāmatā, kuras atvēršanas svētkus svinēja ceturto Kokmuižas svētku priekšvakarā, 2018. gada 7. septembrī, apkopots plašs faktu un foto materiāls par Kokmuižas aizsākumiem, kas meklējami jau 16. gadsimtā, muižas ēkām, kas kopā ar plašo muižas kompleksu un rūpnieciskajiem uzņēmumiem (alus darītavu, spirta brūzi, ķieģeļu cepli, ūdensdzirnavām, kokzāģētavu, šķirnes lopaudzētavu) savulaik veidoja vairāk nekā pussimt ēku, tās saimniekiem, titulēto un plaši pazīstamo Kokmuižas alus darītavu, neobarokālā stilā celtās pils sienas gleznojumiem, Kokmuižas parku, Kokmuižas jauno dzīvi, Kokmuižas svētkiem un citas tēmas. Grāmata, kuras iespiešanā izmantots augstas kvalitātes materiāls, var lepoties ne tikai ar bagātīgu saturu, bet arī ar elegantu vizuālo noformējumu, kura autore ir māksliniece Inese Hofmane.

«Pigmalions» nav nekas svešs. Šo stāstu atpazīst puse pasaules, jo Bernarda Šova darbs rādīts uz teātru skatuvēm, izdzīvots mūziklos un kinolentēs. Valmieras teātrī «Pigmalionu» iestudējis Varis Brasla.

19. janvāra vakarā Valmieras Kultūras centrā notiks Starptautiskā Ziemas mūzikas festivāla noslēguma koncerts Džezs dzied Aspaziju.