Vasaras vidū, kad Saule dienu pēc dienas ir kāpusi arvien augstāk debesu jumā, pienāk dienas, kad tā piestāj kāpt, lai it kā apdomātu, vai vajag vēl augstāk tikt. Saulstāvji. Starp šīm dienām ir gada visīsākā nakts. Tie, kuri šo nakti laikam grib vēl īsāku darīt, uzskata, ka tieši tajā naktī ir saulgriežu svētki svinami.
19. jūnijā Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā tika paziņoti pretendenti Spēlmaņu nakts 2017 balvām 18 kategorijās.
Teātris ir pazīstams jau no antīkās pasaules, un cauri gadsimtiem, mainoties līdzi laikam, tā ir viena no tām mākslām, kas palīdz uzturēt tautas garu. Skatoties izrādi, mēs identificējamies ar iestudējuma varoņiem, un izrādē amatierteātru kolektīviem ir iespēja pateikt ko tādu, ko ikdienā grūti pateikt vai kas pat ir aizliegts. Mūsdienās sabiedrībā valda postmodernisms, un tikai ar izrādēm ir iespēja sabiedrībai palūkoties uz mūsu ikdienu no malas, neslēpjot arī negatīvo.
Pasaulē un Eiropā ir atrakciju parki, kuri darbojas jau gadu simtiem. Igaunijā mēs zinām Lotes, bet Latvijā ar sevi iepazīstina Avārijas brigāde Lielvārdē. Taču atrakciju parku nemainīgais brīnums ierasti ir karuseļi. Pie mums to tomēr trūkst.
Pēteris Lūcis ilgus gadus bija Valmieras teātra pamats. (Viņš piedalījās arī teātra jaunās ēkas pamatu likšanā.) Un tagad Latvijā skan viņa atcere 110 gadu jubilejā. Tāda arī Latvijas Radio 1. programmā piecos vakaros, no 27. jūnija, plkst. 22.05, raidījumi no Radiofonotēkas.
16. un 17. jūnijā Valmieras Mākslas vidusskolā dominēja emocijas. Nervozs satraukums mijās gan ar prieku, gan ar rūgtumu. 16. jūnijā notika audzēkņu kvalifikācijas darbu aizstāvēšana. Brīžiem izraisījās karstas diskusijas pēc tam, kad eksaminācijas komisija paziņoja par kopīgi pieņemto lēmumu saistībā ar kvalifikācijas darba vērtējumu.
Vēl tikai līdz 29. jūnijam ir iespēja nobalsot par savējiem — Valmieras Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvu «Agrā rūsa», kas sacenšas par Grand Prix balvu SIA Maxima Latvija atbalstītajā iniciatīvā — konkursā «Maksimālisti».
Vasaras saulgrieži ir tuvu, un kā ik vasaru atvaļinājumā pošas arī mūsu mīlētie un cienītie Valmieras teātra mākslinieki. 18. jūnijā pēdējā šīs sezonas izrāde — Nepabeigtās kāzas.
Kauguros tautiskā deja, izskatās, būs ilgdzīvotāja, jo dzirkstī jau 50 gadus, — blakus vidējās paaudzes deju kopai, kas jau vairākus gadus ieguvusi Mūru nosaukumu, kopš 2000. gada Valmieras deju apriņķa kartē sevi ierakstījis arī jauniešu deju kolektīvs Trinītis.
Jūnijā tiek aizsākta jauna tradīcija — katras jūnija otrdienas vakarpusē laukumā pie Valmieras Kultūras centra skan brīvdabas koncerts. Koncertos piedalās Valmieras Kultūras centra kolektīvi — pūtēju orķestris «Signāls» ar diriģentu Mārtiņu Birni un bigbends «Valmieras puikas» ar diriģentu Gunāru Geduševu.
Valmieras vasaras teātra festivālā paralēli ģimenes un bērnu programmai pirmizrādi piedzīvos ļoti gaidītā skaņas izrāde, audiāla instalācija koncerta formā — versija par R. Blaumaņa noveli «Purva bridējs. Ciltskoks», kuras pirmatskaņojums bija paredzēts un radīts pirmajam festivālam pagājušajā gadā, bet dažādu iemeslu dēļ nenotika. To veidojis komponists Kristaps Pētersons sadarbībā ar Valmieras un Jaunā Rīgas teātra aktieriem, piedaloties izciliem mūzikas profesionāļiem, kas plaši zināmi ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām. Izrādes pirmatskaņojums — 4. un 5. augustā Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parkā.
Līgo svētkos Latvijas Televīzija piedāvās TV pirmizrādes divām spilgtām un tautā iemīļotām teātra izrādēm — Leļļu teātra izrādei «Skroderdienas Silmačos» un Nacionālā teātra izrādei «Latgola.lv 2». Pirms izrādēm LTV1 ēterā varēs vērot ar mecenātu Borisa un Ināras Teterevu atbalstu tapušos raidījumus «Teātris.zip».
Vasarā tiks īstenota lielākā daļa no 44 atbalstītajiem projektiem Vidzemes kultūras programmas ietvaros, ko arī šogad organizē Vidzemes plānošanas reģions. To vidū ir gan radošas nometnes, gan festivāli, gan koncerti, gan mākslas un mūzikas pasākumi.
Nedēļas nogalē Valmieras muzejā ģimeniski sirsnīgā gaisotnē atklāja mākslinieces Laimas Akmentiņas gleznu izstādi Variācijas ar ceļu. Ainava.
Matīšu Kultūras namā jau no maija vidus līdz septembra beigām apskatāma JĀŅA SIMSONA gleznu izstāde.
Valmieras teātris ar pēdējām «Meistars un Margarita» izrādēm vēl jūnijā dodas viesizrādēs uz Dailes teātri, bet, gatavojoties jaunajai sezonai, savā komandā aicinājis vairākus jaunos aktierus, kuri šogad beigs Latvijas Kultūras akadēmiju, un režisori Indru Rogu, kas kļuvusi par teātra māksliniecisko vadītāju.
Latvijas Universitātes jauktais koris «Juventus» rītvakar astoņos ielūdz uz sezonas noslēguma koncertu Piksāru baznīcā netālu no Naukšēniem.
Saulainā pavasara dienā Tallinā, pateicoties Igaunijas Mūzikas un Teātra akadēmijas lektores un Tallinas Mūzikas vidusskolas skolotājas Jekaterinas Rostovcevas uzaicinājumam, skolotājas Ritmas Pētersones-Cepītes audzēkņiem Tomasam un Annai Tīnai Avišāniem bija iespēja piedalīties skolotājas Jekaterinas audzēkņu koncertā Kadriorgas pilī.
«Citas grupas neizpratnē — sak', jums jau nupat bija pusapaļā jubileja, bet es smejos, ka mēs piecgadi sarāvām divos gados,» stāstījumu par 10. jūnijā Valmieras estrādē gaidāmo grupas Kantoris 04 jubilejas festivālu uzsāk allaž omulīgais ARMANDS TRAMBICKIS: «Valmierā esam svinējuši 10, 15, 20 un 25 gadu jubilejas, šovasar aprit 27 gadi, kopš pievērsāmies šlāgerim, taču pasākuma rīkotājs Gailītis G paskaidroja, ka mēs jau esam tik cienījamā vecumā, ka varam jubilejas atļauties svinēt katru gadu. Šajā koncertā, ko vadīs Elvis Jansons, piedalīsies patlaban populārā grupa Ducele, viena no latviešu šlāgermūzikas līderēm Galaktika, veterāni Zeļļi, kas ir vēl senāki par mums, Zaļā galma kapella no jaunākajām, visiem labi zināmais Apvedceļš, grupas Klaidonis, Dakota, bet nakts ballīti graizīs dīdžejs Roberts Lejasmeijers.»
«Tikmēr riņķoju pa Latviju, kamēr atgriezos Rīgā, pats tagad smejos — kas no Rīgas nācis, tam tur arī jāpaliek. Grūti jau ir, ka upe vairs nav blakus, ka nevar noskriet 100 metrus un ielēkt ūdenī, taču kultūras un radošā dzīve tagad daudz brīvāka,» atzīstas izstādes Sazaroto taku dārzs atklāšanā sastaptais mākslinieks JĀNIS JANSONS. «Tā kā man tā muiža bija baigi liela, nevarēju justies īsti brīvs, visu laiku bija kaut kas jādara; nauda arī nemaz tā nenāk, nevienam jau māksla nav vajadzīga. Bērni uz laukiem nenāca, būtu kāds no mazbērniem pieteicies — tad ok, bet tā visu nopelnīto ieguldīt tāpēc vien, ka īpašums, nebija lielas jēgas. Tagad esmu brīvs — aizslēdzu durvis un prom. Rudenī biju Ālandos, noķēru sava mūža lielāko zivi — 8 kg līdaku. Nofotografējos un palaidu atpakaļ — lielās jau nav garšīgas, ēdamās ir tās līdz 3 kg.»