Uz Valmieras Jauniešu domes rīkoto priekšvēlēšanu diskusiju Balsot vai bastot? noslēguma pasākumu 20. septembrī bija ielūgti četru partiju pārstāvji, taču Latvijas Krievu savienības kandidāti neieradās, līdz ar to spēles laukumā palika trīs partijas – Jaunā Vienotība, partiju apvienība Attīstībai/ Par! un Nacionālā apvienība. Iepazīstinot ar sevi, kandidāti pastāstīja:
28. septembrī Rīgā, VEF Kultūras pilī, zemkopības ministrs un valsts augstākās amatpersonas sveica Zemkopības ministrijas konkursa «Sējējs 2018» laureātus un veicināšanas balvu saņēmējus – lauksaimniekus, tostarp arī jaunos zemniekus, pārtikas ražotājus un mazpulkus.
Starpvalstu projekta «Miera maize» forums «Miers un lauksaimniecība» šogad, kā zināms, no 26. līdz 28. septembrim notika Igaunijā un Latvijā. Tā laikā Sangastes pilī Igaunijā un Ķoņu dzirnavās Latvijā risinājās piektā lauksaimniecības konference «Reģionālā un starptautiskā sadarbība: vietējais kļūst globāls», kurā piedalījās lauksaimniecības nozares vadītāji un nevalstisko organizāciju pārstāvji no vērienīgajā projektā iesaistītajām valstīm – Vācijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Bulgārijas, Čehijas, Polijas, Rumānijas, Slovēnijas, Slovākijas un Ungārijas, kā arī pārstāvji no Ukrainas un Somijas.
Kad šā gada martā «Liesma» pabija Rūjienas novada Jeru pagasta zemnieku saimniecībā «Ceriņi», tieši todien tur bija spāru svētki jaunajai govju kūtij. Nu ir iemesls vēlreiz doties uz Latvijas otru labāko aizvadītā pārraudzības gada Holšteinas šķirnes ganāmpulku, jo tā augstražīgāko govju grupa jau kādu laiku mājo jaunos, paaugstināta komforta apstākļos.
Turpinot iepazīstināt ar Rūjienas novada pašvaldības ikgadējā projektu konkursa «Iedzīvotāji veido savu vidi» šogad finansiāli atbalstītajiem un iedzīvotāju vai to nodibinājumu jau realizētajiem projektiem, «Liesmai» atkal bija prieks pieteikties ciemos uz 2004. gadā dibināto biedrību «Laņģezers». Tā, kā zināms, ir uzņēmusies nebūt ne vieglo atbildību par atpūtas vietas «Laņģezers» labiekārtošanu un uzturēšanu tuviem un tāliem atpūtniekiem.
Šodien Valmierā sengaidīts notikums – izglītības un zinātnes ministra un LOK vadības klātbūtnē trijos pēcpusdienā oficiāli tiek atklāts jaunais peldbaseins. Izrādās, viena lieta ir visai sarežģīto un specifiskām tehnoloģijām piepildīto ēku uzcelt un aprīkot, krietnu laiku – daudz vairāk par plānoto – aizņēmusi arī peldbaseina nodošana ekspluatācijā. Tā kā šī ir trešās kategorijas sabiedriskā būve, tad te visas konstrukciju pārbaudes no Būvniecības kontroles biroja puses trīstik skrupulozas un dokumentētas ar īstiem zīmogotu papīru kalniem! Ilustrācijai: pie katras no 40 tūkstošiem (!) baseina griestu metāla konstrukciju skrūvju ir īpašs skrūvētāja un būvuzrauga marķējums. Par visu šo piņķerīgo procesu, kas no ieceres līdz realizācijai ildzis apaļus 10 gadus, Liesmai vakar pastāstīja Valmieras domes priekšsēdis Jānis Baiks:
Otrdien, 25. septembrī, Valmieras bibliotēkas direktores vietniece Svetlana Jodo, Vidzemes džudo skolas «Valmiera» vadītājs Ventis Beķeris un starptautiskās nevalstiskās organizācijas «Peace Week Institute» (Miera nedēļas institūts) prezidents Judži Mijata (Yuji Miyata) parakstīja apliecinājumu par atbalstu Valmieras vides deklarācijai.
Večiem ierastāk uz lielo ezeru kaimiņzemē doties saltā ziemā, kad Peipusā pēc bļitkotājiem sauc milzīgi starp Igauniju un Krieviju migrējoši asaru bari. Protams, gardos asspurainos svītraiņus, par kuru filejām bagātajā Šveicē – tā pirms pāris gadiem dzirdēju pašus igauņu zvejniekus stāstām – pircēji noskaitot pat 36 eiro kilogramā, ezerā var meklēt arī vasarā, taču šoreiz izbrauciens uz Peipusu bija pavisam ģimenisks. Ar virsuzdevumu – vienkārši dīki pavadīt pāris dienas dižā ezera piekrastē.
Vai zināt, ka mūsu kaimiņu Strenču novadā iedzīvotāju vairāk nevis tā galvaspilsētā, bet gan Sedā? Taču tā tas ir. Protams, Seda, kas cēlusies no kūdrinieku ciematiņa, ir vieta ar Latvijai joprojām savdabīgu nacionālo kolorītu, taču katrs izņēmums tomēr mēdz būt interesants. Pilsētas centrs, tīrs un saposts, iebraucējam neviļus liek ar laika vilcienu atgriezties pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, tai pašā laikā viena otra privātmāja ar dārzu vasaras sezonā droši varētu konkurēt ar valmieriešu būvēm Burkānciemā vai Jāņparkā.
Latvijas Olimpiskās komitejas organizētā «Olimpiskā diena 2018» piektdien 650 norises vietās visā Latvijā kopā pulcēja jaunu pasākuma dalībnieku rekordskaitu — vairāk nekā 145000 dalībnieku no 95 Latvijas novadiem un pilsētām.
Sestdien Valmieras integrētajā bibliotēkā notika Sv. Sīmaņa draudzes rīkotais Atkarības seminārs, kurā kā lektori uzstājās psihoterapeits, atkarību speciālists ar septiņu gadu galvenā ārsta praksi Straupes psihoneiroloģiskajā slimnīcā, vairāku grāmatu autors Viesturs Rudzītis un pieaugušo izglītības pedagogs Ainārs Iesavs.
Beverīnas novada pašvaldībā pašlaik tiek īstenoti vairāki projekti, kas uzlabos iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Atbilstoši dažādo projektu īstenošanas stadijām tiek organizētas nodarbības, sabiedrības informēšana, kārtota dokumentācija būvniecības darbu uzsākšanai Mūrmuižā un pārbūvēto novada grants ceļu posmu pieņemšanai, kā arī tiks veikti apjomīgi darbi projektā, kas saistīts ar Trikātas ezeru.
Drēgnajā sestdienas vakarā pēc lietainās dienas silti ģērbušies interesenti pulcējās ap ugunskuru Pekas kalnā, lai atzīmētu Baltu vienības dienu, pieminot 1236. gada 22. septembra vēsturiskos notikumus, kad baltu tautas – lietuvieši un zemgaļi – Saules kaujā sakāva Zobenbrāļu ordeni. Kopīgi tika dziedātas latviešu tautas dziesmas un smelta senču enerģija. Klātesošos uzrunāja Uldis Punkstiņš.
Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolā veiksmīgi iesācies mācību gads, kas aicināja uz stundu 127 izglītojamos. Septembrī notikuši vairāki aizraujoši pasākumi. Tradicionāli otrā mācību diena – Kino diena. Šogad visi skolēni noskatījās mākslas filmu «Kapteiņa Enriko pulkstenis». Pēc filmas noskatīšanās klašu audzinātāji kopā ar bērniem izkristalizēja redzēto, jo arī šajā mācību gadā skolas vērtības ir Atbildība, Cieņa un Sadarbība.
Valmieras Jauniešu domes rīkotās priekšvēlēšanu diskusijas Balsot vai bastot? otro cēlienu 13. septembrī bija pagodinājuši trīs partiju – No sirds Latvijai!, Jaunās konservatīvās partijas un Zaļo un Zemnieku savienības – pārstāvji. Kā parasti diskusija sākās ar iepazīšanos, kurā dalībnieki īsi pastāstīja par sevi.
Eiropas Kultūras mantojuma dienas notikumi Rūjienā izvērtās pacilāti, jo tās norisi pārdomāti bija sagatavojusi Izstāžu zāles un muzeja vadītāja Līga Siliņa. Pulcēšanās pie tēlnieka Kārļa Zemdegas pieminekļa agronomam, bijušajam zemkopības ministram un Ministru prezidentam Arturam Alberingam «Sējējs», kas 1939. gada augustā tika atklāts, 1952. gadā nogāzts, salauzts un aprakts, no jauna atdzimis un iesvētīts1988. gada 18. novembrī, šobrīd notīrīts un saposts, atspoguļo sabiedrības attieksmi par saglabājamām vērtībām un vēlmi uzzināt vairāk par A. Alberinga personību.
Rūjienai ir daudz draugu. Necik sen, kad Rūjienas kultūras namā visa bijušā Valmieras rajona pārstāvji svinēja 25 gadu draudzību ar vāciešiem. Zviedri un norvēģi ilgstoši bijuši uzticami sadarbības partneri dažādos projektos, savukārt ar pleskaviešiem Rūjiena sacentusies viesmīlībā, abpusēji baudot nacionālo kultūru bez jebkāda politikas piejaukuma. Draudzībai ar tuvākajiem pārrobežas kaimiņiem igauņiem vispār nav nosakāms ilgums.
Piektdien reģionālajā vizītē Valmierā viesojās Itālijas vēstnieks Latvijā V. E. Sebastjāno Fulči (Sebastiano Fulci). Pilsētas pašvaldībā Itālijas vēstnieks tikās ar domes priekšsēdētāju Jāni Baiku un ārējo sakaru organizatoru Jāni Bērziņu. Tikšanās laikā vēstnieks tika informēts par Valmieras panākumiem ekonomikas, izglītības, kultūras, tūrisma un sporta jomā, kā arī šā brīža aktualitātēm un attīstības plāniem. Vizītes laikā pārrunātas turpmākās sadarbības iespējas starp Valmieru un Itāliju.
Ceturtdien Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis Valmieras Kultūras centrā atklāja LR Aizsardzības ministrijas organizēto semināru Vidzemes izglītības pārvalžu vadītājiem un skolu direktoriem. Tā mērķis bija iepazīstināt ar nozares prioritātēm un attīstības plāniem diskusijā par reģionālās drošības situācijas izaicinājumiem, valsts aizsardzības mācības ieviešanu skolās un patriotisma veidošanu, demokrātijas vērtību stiprināšanu, kā arī sabiedrības psiholoģijas noturības veidošanu.
Grāmatas «Latvijai 100» sastādītājs un tekstu autors ir Latvijas Ārstu biedrības prezidents Dr.med.h.c. Pēteris Apinis. Divarpus gadus viņš un asistente, projekta vadītāja Aiva Stiprā, apceļoja Latvijas pilsētas un pagastus, meklējot savdabīgas fotogrāfijas un stāstus, lai uzburtu vīziju, kas tad ir Latvija savos simt gados. Grāmata tika atvērta 16. augustā Latvijas Ārstu biedrībā Rīgā visā darbadienas garumā, klātesot uzaicinātajiem, kuri piedalījušies grāmatas veidošanā, iesūtot fotogrāfijas vai paši grāmatā iekļuvuši kādā no fotoattēliem. Atnācēji saņēma aicinājumu parakstīties pie savām iesūtītajām bildēm divos grāmatas eksemplāros. Viens tiks atdots Nacionālās bibliotēkas direktoram Andrim Vilkam, lai viņš to noglabā dziļā plauktā. Otru uzdāvinās Valsts prezidentam, lai tā allaž atrodama Prezidenta pilī.