Tautas mūzikas kopa «Sēļu muižas muzikanti» un Sēļu pagasta folkloras kopa Starptautiskā folkloras festivāla «Baltica 2018» skatē ieguvuši attiecīgi I un II pakāpi, un abi kolektīvi piedalīsies tradicionālajā festivālā, kas Latvijā notiks nākamvasar un Latvijas dzimšanas dienas zīmē.
Aizvadītās nedēļas nogalē Līču skolā tika klāti balti galdauti, apskauta Latvija, stādot ozolus un liepas, dziedot, dejojot un satiekot mazsalaciešus no tuvienes un tālienes.
No 5. līdz 7. maijam ikvienam kino un velo mīlim bija iespēja piedalīties velo-kino festivālā «Kino Pedālis 2017», kas otro gadu norisinājās Valmierā, Kocēnu un Burtnieku novadā. Festivāls bija īpašs ar saviem labiekārtotajiem pop-up kinoteātriem. Pasākuma apmeklētājiem tika piedāvāta plaša filmu programma, kā arī iespēja izbaudīt saulaino pavasari, piedaloties braucienos ar riteņiem.
«Vidzemes lauksaimniekiem marts, domājot un gādājot par lauku darbu jauno sezonu, iesākās silti un pavisam cerīgi, taču vēlāk daba izdarīja ne vienu vien negaidītu korekciju. Laika apstākļi diemžēl ir tādi, kādi ir, tādēļ arī, plānojot ziemāju kopšanu un vasarāju sēju, šoreiz jābūt īpaši elastīgiem,» — tā par Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīva «VAKS» graudkopjiem «Liesmai» saka agronome ZINTA JANSONE. Viņa par līdz šim paveikto zina teikt: «Sēju mūsu kooperatīva biedri daudzviet iesāka jau aprīļa sākumā, taču rezultāts laika apstākļu un zemju dēļ ir visai atšķirīgs. Kopumā par kooperatīva biedriem var teikt, ka pašlaik vasarāju sēja iet uz otru pusi, ir zemnieki, kuri sēju jau pabeiguši, bet tajā pašā laikā ir arī tādi, kas to tikai tagad pa īstam iesākuši. Daudzviet reģiona laukos vasarāju sēja jau pusē, taču diemžēl ziemājos pavasarim pienācīga to kopšana vēl nav īsti sākusies. Apskatot ziemājus, diemžēl jāsecina, ka ziemas rapsis ir ļoti slikti pārziemojis, apsalis ir tā augšanas centrs. Rudzi un ziemas kvieši gan gods godam ir izturējuši laika apstākļu maiņu un pārbaudījumus.»
4. maiju — Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu — Matīšos svinēja, atzīmējot Matīšu Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības 110 gadu jubileju.
Latvijas Brīvības diena 4. maijs ar akciju «Apskauj Latviju» aizsāka Latvijas simtgades svinības.
«Pēc 2014. gada 4. maija Nacionālo bruņoto spēku parādes Valmierā domājām, kā turpināt iepazīstināt skolu jauniešus ar mums, ar tehniku, bruņojumu, uzdevumiem, tādējādi palīdzot viņiem karjeras plānošanā, un tā kopš 2015. gada maija rīkojam atvērto durvju dienu NBS atbalsta bāzē Kaugurmuiža,» tradīcijas pirmsākumus atceras Zemessardzes 22. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants GVIDO BRENNERIS. «Šie pasākumi domāti pilsoņiem, kuri nedien Zemessardzē, lai viņus informētu par apmācību procesu, ikdienas nodarbībām un iespējām iestāties Zemessardzē vai profesionālajā dienestā. Tā ir iespēja atnākt un redzēt klātienē, kur esam izvietoti, kā arī apskatīt vairāk tehnikas vienību nekā valsts svētku reizēs novembrī, kad ciemojamies skolās.
Viņsestdien Liesma pabija vēl vienā lielā starptautiskā divu dienu pasākumā — pārrobežu tirgū robežpilsētās Valkā un Valgā, kas apjomā izskatījās reizes trīs lielāks par tradicionālo Simjūda tirgu Valmierā. Starp tirgotājiem un pircējiem bija latvieši, igauņi, lietuvieši un, iespējams, pat vēl tālāki biznesa ļaudis.
Viss notiek turpat daudzstāvu nama dzīvoklī Kocēnu centrā. Rudenī divas saldētavas pieliktas pilnas ar cidonijām, ziemā tās pa daļām tiek ņemtas ārā un gatavota produkcija.
Šis pavasaris sagādājis un turpina sagādāt pārsteigumus, tomēr ziema ir pārdzīvota.
Kocēnu pamatskolas kolektīvs Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas gadskārtu pirmoreiz ievadīja ar Baltā galdauta svētkiem. Par to moto bija izraudzīti Raiņa vārdi: «Mēs būsim stipri tik, cik mūsu griba».
Dikļos, Neikenkalnā, ozoli kuplo braši. Bet tāpēc jau svētkos vientuļi nestāvēsi malā, un diklieši lēma: viņi Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, 4. maijā, savai valstij, savam novadam un pagastam dāvinās akciju «100 ziedi Latvijai».
18. maijā Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, norisināsies forums «Latvijas tautsaimniecība — pagātne, tagadne un nākotne», ko organizē Vidzemes Augstskola, «Ekonomistu apvienība 2010» un apgāds «Jumava». Foruma noslēgumā notiks grāmatas «Latvijas tautsaimniecības vēsture» atvēršana.
Lai godinātu 2017. gada Latvijas koku — parasto priedi, ceturtdien, 4. maijā, Latvijas Neatkarības deklarācijas atjaunošanas dienā, valmierieši bija aicināti piedalīties praktiskā dabas izziņas pasākumā «Dižpriežu marķēšana Kauguru vērī».
1. maijā Burtniekā jau devīto reizi vienlaikus ar ikgadējo līdaku spiningošanas sezonas atklāšanu notika tradicionālās NOREL ceļojošā kausa izcīņas sacensības.
Ceturtdiena, 4. maijs, Burtnieku novada Ēvelē būs liela diena — pagasta ļaudis svinēs ne tikai Brīvības svētkus, bet arī līksmos pēc tautas nama vērienīgas rekonstrukcijas tā atklāšanas vakarā. Ballē muižiņā sešos vakarā ir ielūgts ikviens ēvelietis, jo šī diena ir gaidīta gana ilgi.
Ienākot Zemkopības ministrijas konferenču zālē uz tradicionālo Reģionālās preses dienu, žurnālistiem un ministrijas pakļautības iestāžu speciālistiem pavērās negaidīta aina: telpā bija izvietotas trīs gleznas, bet uz galda pretī katrai — to retroskopijas no siera! Idejas autore — biedrības «Siera klubs» valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova, bet izpildītājas — Ozolmuižā dzīvojošā godu saimniece, ēdināšanas servisa skolotāja, siera kluba biedre, uzņēmēja Ramona Jirgena un Valmieras tehnikuma audzēkņu komanda.
Mazsalacas Kultūras centrā apskatāmi vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas konkursa «Vidzemes toņi un pustoņi» darbi.
Viņš ir jelgavnieks, taču pēc Kultūras akadēmijas beigšanas jau desmito gadu no saviem 32 ir Valmieras teātrī un jau kādu ceturto pāris vakarus nedēļā arī Rencēnos, kur vilina pašdarbniekus teātra maģijā. Burtnieka viesis savos monologos šoreiz — KĀRLIS NEIMANIS.
Tieši Lielās Talkas dienas priekšvakarā uz melioratīvās (balto zivju) zvejas paraugdemonstrējumiem Burtniekā ieradās sengaidītie profesionāļi no Somijas — Pihejervi ezera zvejnieki. Viņu mītnes vieta bija Matīšu pagasta viesu namā Saulītes, bet līdzatvestais iespaidīgais murds tika ievietots ezerā tā saucamajā Bauņu apakšā.