2. jūnijā visā Latvijā vairāk nekā 180 baznīcas vēra savas durvis Baznīcu naktij. Līdzīgi kā Muzeju naktī muzejus, šajā pasākumā iespējams iepazīt baznīcu no netradicionāla skatu punkta — baznīcas tika atvērtas pirms sešiem vakarā, un daudzas bija atvērtas līdz pat pusnaktij, piedāvājot visdažādākās programmas — no klasiskās un garīgās mūzikas koncertiem līdz darbnīcām, dejām un citām aktivitātēm.
Kad iepriekšējā rudenī rakstīju par J. Endzelīna Kauguru pamatskolas nu jau pensijā aizgājušo saimnieku Kazimiru Ločmeli, viņš ieteica noteikti uzrakstīt arī par skolas dārznieci SANDRU ANDRUPI, bez kuras āra darbos būtu bijis «kā bez rokām».
Vakar Jāņa Daliņa stadionā Valmierā sākās un šodien turpinās Latvijas čempionāts ugunsdzēsības sportā.
No 1. jūlija Valmierā stāsies spēkā jaunā suņu reģistrācijas pazīšanas zīme — oranžas krāsas žetons. Sunim atrodoties publiskās vietās, žetonam jābūt piestiprinātam pie suņa kakla siksniņas. Žetons apliecina, ka mājdzīvnieks ir reģistrēts Valmieras pilsētā un ka īpašnieks ir veicis ikgadējo suņa turēšanas nodevas maksājumu — 12 eiro par suni.
Pirms nepilniem septiņiem gadiem Latvijā tika nodibināts jauns piena pārstrādes uzņēmums ar patriotisku nosaukumu "Latvijas piens". Uzsvaru dibinātāji lika uz to, ka uzņēmums pilnībā pieder pašiem zemniekiem, piena ražotājiem, tas ir, trīs piensaimnieku kooperatīviem. Tam būtu vajadzējis nodrošināt, ka saražoto pienu patiešām ir, kur likt, un ka pienam šeit pat, Latvijā, tiek radīta pievienotā vērtība.
Ko gribētu sagaidīt no valsts? Nelielā Liepājas zivju pārstrādes uzņēmuma "Vido" vadītājs Vidmants Paulavičs, dzirdot jautājumu, telefona klausulē izmisīgi iesmejas, pirms burtiski izkliedz sāpi: "Lai samazina nodokļus – visiem!"
"Latvijas tirgus var apēst tik daudz, cik tas var apēst. Tomēr pieaugot pirktspējai, Latvijas iedzīvotāji vairāk izvēlas preces ar lielāku pievienoto vērtību – kaut ko jaunu, dārgāku. Iekšējā tirgū konkurence ir saasinājusies, bet, lai uzņēmumi varētu attīstīties, jādomā par eksportu. Un to daudzi ražotāji ir sapratuši," vērtē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Aizvadītas vietējo pašvaldību vēlēšanas. Latvijā par saviem izvēlētajiem deputātu kandidātiem nobalsojuši 50,41% balsstiesīgo pilsoņu, attiecīgi Vidzemē — 49,5%.
Baznīcu nakts ir gaidīts kultūras notikums, kas kristīgo draudžu baznīcās parasti noris vasaras sākumā — jūnijā. Baznīcās šajā laikā interesenti var iepazīt kultūras un garīgās vērtības, var ieklausīties garīgajā mūzikā, klusumā, lūgšanās un pārdomās kopā ar Dievu.
Šī gada pavasarī pēc biedrības Latvijas ceļu būvētājs pasūtījuma aptauju Latvijas iedzīvotāju vidū veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Tajā piedalījās 1005 pastāvīgie valsts iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Šo uzņēmīgo kundzi no Saldus pirmoreiz sastapu Rīgā izstādē Ražots Latvijā aprīlī pirms kādiem pieciem gadiem. Uzaicināju ierasties ar viņas gatavotajiem šūpuļkrēsliem arī Valmierā kārtējās Vidzemes Uzņēmēju dienās. Izrādās, toreiz AIJA OZOLA atbrauca uz palikšanu. Nē, uz dzīvi Valmierā viņa nepārvācās, taču tagad ir regulāri savā vietā katrā izstādē, arī šajā, divdesmitajā. Nu, kā lai neaprunājas!
Naukšēnu muižas zālē 1. jūnijā izskanēja gadskārtējais pasākums Naukšēnu novada vidusskolas lepnums, kurā tika pulcināti olimpiāžu laureāti, konkursu uzvarētāji un labākie sportisti, kā arī viņu skolotāji un vecāki.
Naukšēnu novada vidusskola uzsākusi darbošanos starptautiskā jauniešu Erasmus+ projektā. Nupat skolas direktore AIGA STIERE un 11. klases absolvents Raimonds Vācietis atgriezušies no sagatavošanas vizītes Portugālē:
Lai arī kopš Muzeju nakts aizritējušas jau vairākas nedēļas, Naukšēnu Cilvēkmuzeja darbiniecei DIĀNAI GLUŠONOKAI tā vēl spilgtā atmiņā: «Tā kā pērn mums palīdzēja Vidzemes Augstskolas studenti, šogad, lai apmeklētājiem būtu interesantāk, izvēlējāmies aicināt palīgos profesionāļus, taču kā allaž atsaucīgas bija arī Naukšēnu kultūras darbinieces. Muzeju naktī darbojās trīs radošās darbnīcas, kurās izgatavojām lupatu lellītes, darinājām dekoratīvās aprocītes jeb draudzības jostiņas un bijušās naukšēnietes Ivetas Luntēnas vadītajā flaberdarbnīcā bērni no kartupeļu cietes, PVA līmes un krāsām pagatavoja elastīgu bumbuli, kuru varēja spaidīt, veidojot dažādas figūras. Lēcām klasītes, kurās arī tēvi labprāt piedalījās, un vēl spēlējām bumbu spēli ar 10 dažādas grūtības pakāpes uzdevumiem.
Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK) sadarbībā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu sporta centrā «Ķeizarmežs» pulcēja cilvēkus ar invaliditāti, lai dotu iespēju piedalīties dažādos piedāvātajos sporta veidos, tādējādi popularizējot aktīvu dzīvesveidu un radītu veselīgu konkurenci sportistu starpā.
Latvijas veselības nedēļas ietvaros Valmierā tika organizētas sporta aktivitātes pie Dzirnavu ezeriņa un Valmieras Pārgaujas sākumskolas sporta zālē.
Dr. Mārtiņa Lutera «Mazais katķisms» vēsta, ka Vasaras svētku laiks sākas jau ar svētdienu pēc Debesbraukšanas dienas, kas ir četrdesmitā diena pēc Lieldienām un kuras sens latviešu nosaukums ir Lielā Krustdiena. Vasarsvētki ir piecdesmitā diena pēc Lieldienām, kad kristīgajā pasaulē piemin Svētā Gara izliešanu un kristīgās baznīcas tapšanu. Tā vienmēr ir svētdiena. Šogad — 4. jūnijā. Vasarsvētki jeb Svētā Gara nosūtīšanas svētki kristiešiem izsenis ir vieni no trim būtiskākajiem Baznīcas gada svētkiem, jo bez šī notikuma Baznīca nepastāvētu.
«Latvijas veselības nedēļas» pasākumi kupli apmeklēti arī Valmierā.
27. maija pievakarē pa visu Majoru pludmali noskanēja: «Uzvarētāji 5. — 6. klašu grupā ir Rubenes pamatskola!»
Plostu siešanas, pludināšanas tradīcijas Latvijā gana senas. Starp citu, jau pirmajā latviešu skaņu filmā Gauja 1934. gadā bijuši unikāli dokumentāli kadri par Gaujas plostniekiem, viņu darbu un sadzīvi. Kā jau visiem procesiem, arī plostu pludināšanai bija ziedu laiki un bija arī noriets pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Taču senās tradīcijas pirms 20 gadiem atjaunoja strencēnieši ar Mārtiņu Gaigalu priekšgalā, un šogad 20. maijā Strenčos Gaujas krastā notika jubilejas — 20. Plostnieku svētki, kuros bija izdevība pabūt arī šo rindu autoram. Šajā improvizētajā reportāžā mazāk būs teksta, vairāk bilžu. Jo todien Gaujmalā patiešām bija ko redzēt!