Pilsētās un novados

Oktobra beigās Valsts prezidenta kanceleja darīja zināmu Ordeņa kapitula lēmumu par valsts augstāko apbalvojumu piešķiršanu ievērojamiem Latvijas sabiedriskajiem un kultūras darbiniekiem.

Ziemassvētku pēcpusdienā pārpildītā Valmieras Kultūras centra zālē notika Deju svētku Goda virsvadītājas, Valmieras, Smiltenes un Valkas apriņķu deju kolektīvu virsvadītājas un Burtnieku novada jauniešu deju kolektīva Sadancis vadītājas IEVAS          ADĀVIČAS 70 gadu jubilejas koncerts Dejā dzīvi dzīvojam, kļūstot par vienu no aizvadītā gada spilgtākajiem notikumiem mūspuses kultūras dzīvē. Koncertā ar milzīgu pašatdevi, pēc publikas pieprasījuma atkārtojot noslēguma daļu vairumam programmā iekļauto deju, piedalījās Sadancis un Smiltenes tautas deju ansamblis Ieviņa, kuru jubilāre vadījusi no 1977. līdz 2008. gadam.

EVIJA VOITKĀNE Valmieras pašvaldībā strādā kopš 2004. gada. Sākotnēji finanšu dienestā, tad finanšu direktores vietnieces postenī, kam sekoja izpilddirektora vietnieces pienākumi. Šovasar Evija tika apstiprināta par Valmieras pašvaldības izpilddirektori.

Cilvēki laiku rēķina dienās, mēnešos, gados, spriežot, ka laiks ātri paskrien, dzīve paiet. Dažam tā gan piespēlē iespēju novērtēt sekundes un minūtes nozīmi un tajā brīdī, kad dzīvību vēl iespējams glābt.

Latvijas pilsētas apceļoja «Ziemassvētku karavāna», kas ir Latvijas Olimpiskās komitejas un «Coca-Cola HBC Latvia» kopīgs labdarības projekts ar mērķi iedvesmot ikvienu pievērsties aktīvam dzīvesveidam, kā arī, sarūpējot sporta inventāru, radīt bērniem labākus apstākļus fiziskajām aktivitātēm skolās.

Jau otro reizi starp Ziemassvētkiem un gadu miju Mazsalacā Skaņākalna dabas parks pārvēršas par Sveču mežu. Pasākuma organizatoriem — mārketinga aģentūrai «Balts uz melna» un Mazsalacas novada pašvaldībai kopā ar atbalstītājiem: «ZVZ», «Lauksalaca», «Agroserviss», «Valmieras tipogrāfija Lapa», «Apsara», «Baltic Candles», Mazsalacas veikals «Top», «Eglītes mežs», «Jauniešu vētra» — un daudziem brīvprātīgajiem palīgiem atkal izdevās pavērt durvis BRĪNUMAM.

Viņa nenoliedzami ir no Latvijas politikas dāmu pirmās rindas. Galēji pretējus vērtējumus par savu darbību Saeimā dzirdējusi, dzird un gan jau dzirdēs vēl, lai ko darītu. SOLVITA ĀBOLTIŅA noteikti ir dāma ar krampi, tieši tāpēc interesanta Liesmai šajā varbūt tikai stundas ceturksni ilgušajā aci pret aci sarunā 18. decembra vakarā Valmierā.

Ir aizritējis atkal viens gads, kuru katrs atcerēsies citādu. Kāds tas bijis Naukšēnu novadam, Ziemassvētku priekšvakarā jautājām novada domes priekšsēdētājam JĀNIM ZUMENTAM.

Noslēgusies SIA «ZAAO» (ZAAO) projekta Cilvēks vidē ietvaros organizētā konkursa ZAAO pastkarte darbu izvērtēšana. Konkursam tika iesūtīti 615 zīmējumi no Apes, Amatas, Alojas, Burtnieku, Cēsu, Limbažu, Līgatnes, Mazsalacas, Naukšēnu, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas, Rūjienas, Smiltenes, Valkas, Vecpiebalgas, Viļakas, Saulkrastu, Kocēnu novada un Valmieras 75 ZAAO darbības reģiona izglītības iestādēm.

— Dziju vērpju uz ratiņa, un man tā ir vesela meditācija. Ja ziemā neesmu piesēdusies pie ratiņa, tad jūtos kā neizgulējusies. Pati arī ko uzadu, — stāsta  Naukšēnu novada «Jaunpeitēnu» saimniece DAIGA KĻAVIŅA. — Sēžot vienlaikus var arī sarunāties ar tuvākajiem, un tas silda dvēseli. Mani nesaista sarunas,  sarakstoties internetā. Tagad daudzi nopērk ratiņu par lielu naudu un to uzskata par antikvariātu...

Naukšēnu kultūras nama divstāvu ēka tika būvēta 1985. gadā pagasta centrā Rūjas krastā. Kultūras nams ir Naukšēnu pašvaldības iestāde un vienīgā  novadā, kuras telpās iespējams organizēt lielam apmeklētāju skaitam pieejamus kultūras pasākumus — koncertus, teātra izrādes, diskotēkas, balles, tikšanās u.c. Kultūras namā organizētos pasākumus labprāt apmeklē ne vien Naukšēnu, bet arī kaimiņu novadu iedzīvotāji. Tā telpas ir piemērotas arī konferenču un semināru norisei. Ēkas platība ir 1390 m². Lielajā zālē ir 460 skatītāju sēdvietas. Skatuves lielums — 17,2 m x 9,92 m x 7 m. Pasākumu norisei tiek izmantots arī foajē — 211 m² un spoguļzāle — 286 m², kā arī labiekārtotais iekšpagalms. Pasākumu laikā iespējams izmantot bufetes un virtuves telpas.

Ikdienā skolā notiek daudz krāsainu pasākumu, kas kļuvuši par skaistām tradīcijām. Ziemassvētku laiks ir brīdis, kad ikviens nedaudz apstājas, padomā un reizē izjūt visas skolas saimes diženumu. Piederība savai Rūjienas vidusskolai ir Ziemassvētku pasākums, kad uz skatuves darbojas visi 1. — 4. klašu skolēni. Šī tradīcija aizsākusies jau sen. Iestudētas muzikālas Ziemassvētku izrādes Baltā ziema, Puteklītes un Puteklīša Ziemassvētki, Ziemassvētki Rūķu mežā, Ziemassvētki Mēnesciemā, Pasaka par brīnumsvecīti.

RTU Informācijas tehnoloģiju nozares profesoru padome, izvērtējusi Vidzemes Augstskolas  Inženierzinātņu fakultātes docenta Arņa Cīruļa (attēlā) kvalifikācijas atbilstību asociētā profesora amatam, vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu ievēlēt Arni Cīruli par asociēto profesoru Informācijas tehnoloģiju nozares Sistēmu analīzes modelēšanas un projektēšanas apakšnozarē ViA Inženierzinātņu fakultātē.

5. decembrī Valmieras pagasta kultūras namā jau trešo gadu norisinājās ziemas skaņu festivāls Brīnums Ziemassvētkos, kurā piedalījās vairāk nekā 100 bērnu no Valmieras pilsētas, Burtnieku un Beverīnas novada, Cēsīm un Mēriem Valkas novadā. Par Ziemassvētku noskaņojuma galdiņu kompozīcijām, skatuves noformēšanu šī gada izvēlētajā zilajā tonī rūpējās Notiņu vecāki.

Tā, ietērpta bagātīgā rotā, stāsta par svētku laiku. Bet eglītei ir arī pašai sava mūža stāsts. Tā augusi Ramatas pagastā «Ziedoņu» mājas pagalmā, kaut kur blakus taciņai, kas ved no mājas uz kūti. Reiz «Ziedoņi» bijuši prāva saimniecība, kur turēti lopi, kopts dārzs, bet lepno egli gan neviens neesot plāniņa viducī stādījis, tā pati iesējusies, iesakņojusies, slējusies un kuplojusi.

Neskatoties uz digitālā laikmeta iespējām, joprojām īpaši mīļš sveiciens ir tas, kas atnācis caur pastnieka rokām.

Kas tur rībina gar istabiņu?Ķekatiņas dancina savus kumeliņus.