Uzņēmēji tiekas netradicionālā forumā
Mākslas mēneša ietvaros Valmierā pirmo reizi notika forums «Māksla būt uzņēmējam».
Mākslas mēneša ietvaros Valmierā pirmo reizi notika forums «Māksla būt uzņēmējam».
Jau trešo gadu Valmieras cietums iesaistās Mākslas dienās, šoreiz iedvesmu smeļoties tēmā «Mākslas dārzs».
Valmieras tehnikumā 13. aprīlī tika parakstīts trīspusējs sadarbības līgums starp Vidzemes reģiona trim profesionālās izglītības kompetences centriem — Smiltenes tehnikumu, Priekuļu tehnikumu un Valmieras tehnikumu.
Otrdien Valmieras pilsētas vēlēšanu komisijai tika iesniegts pirmais deputātu kandidātu saraksts 3. jūnijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām.
«Esmu caur un caur strādājis lauksaimniecībā un neko citu droši vien nemāku,» stāstījumu par savu nonākšanu SIA Naukšēni valdes priekšsēdētāja krēslā uzsāk JURĢIS KRASTIŅŠ.
«Pa Lieldienām pie mums ciemojās draugi — Valmieras invalīdu biedrības Atspēriens 26 biedru delegācija,» jaunajās telpās kultūras namā mūs laipni uzņem Naukšēnu novada sociālā dienesta vadītāja RŪTA PŪCE. «Ciemiņus ar dziesmu sagaidīja Indra, īsu uzrunu teica novada priekšsēdētājs, paužot prieku par šo sadraudzību. Tā kā valmierieši ir ļoti labi dziedātāji, viņi nebija skubināmi uzdziedāt kopā ar mūsu ģitāristu Raiti. Mūsu meitenes bija pagatavojušas olu un zaķi, ko dāvinājām viņiem Lieldienās. Pēc svinīgās sagaidīšanas un dziesmām devāmies uz Cilvēkmuzeju, kur Diāna pastāstīja par Naukšēnu disko un citām mūspuses īpašajām iezīmēm, bet šūpolēs tika izšūpinātas abas priekšnieces, par ko šūpotājs tika apbalvots ar cimdu pāri. Viesiem parasti pirmais jautājums — vai jums ir šūpoles, tā ka visi tika izšūpoti un odi viņus nekodīs. Viņi arī nemelos, jo olas, sekojot seniem ticējumiem, ēdām ar sāli. Lai arī daži no ciemiņiem jau bija viesojušies Naukšēnu Cilvēkmuzejā, viņiem gan ekskursija un pastaiga no kultūras nama līdz muzejam un atpakaļ, gan olu ripināšana pļaviņā, olu kaujas un citas atrakcijas ļoti patika, jo tādos brīžos nav jādomā tikai par savu slimību, bet jāprot priecāties par dzīvi.
Šīs Lieldienas bija neierastas Ķoņu pagastā, kur par šo svētku tradīcijām savā zemē un pasaulē stāstīja divi brīvprātīgie no Vācijas – Enno Valkenforts un Emīlija Zīverte – viņus bija uzaicinājusi kopīgā darbā Valmieras novada fondā iepazītā Egita Podniece, kas nesen Ķoņu kultūras dzīves vadītājas un bibliotekāres postenī nomainījusi Marutu Krastiņu.
Sociālās korekcijas iestādē Naukšēni 11. aprīlī pirmo reizi notika pasākums «Izklausies redzēts», par kuru pārdomās dalījās bargā žūrijas locekle, direktora vietniece URZULA KRONBERGA:
Valmierā Lielajā Piektdienā, 14. aprīlī, ikvienam bija dota iespēja apliecināt savu ticību un mīlestību Dievam, piedaloties Krusta ceļā, jo: tur, kur cilvēki joprojām atceras Lielo Piektdienu, tur arī ir patiesas Lieldienas — Kristus Augšāmcelšanās svētki. Nevar piedzīvot īstu Kristus Augšāmcelšanās prieku, ja neesi gājis Krusta ceļu.
Mūsu apriņķa brīvprātīgie ugunsdzēsēji reizi mēnesī organizē sanāksmes, un katra tikšanās ir pie kādas no brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandām.
Lieldienu gaidīšanas laikā, gādājot par pavasarīgu noskaņojumu, uzņēmuma «Liepkalni» maiznieki ir saaicinājuši vienkopus brašo Zaķu saimi, lai tā sagaida un priecē ikvienu kārumnieku pie ikkatra no «Liepkalnu» firmas veikaliem.
Nav tāda pētījuma, cik Mazsalacas novadā ir ticīgo, regulāru baznīcā gājēju, taču vietu, kur Dievu pielūgt, mazpilsētā tiešām netrūkst.
Atvērts Mazsalacas valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs.
Skoliņas rītdiena jau pāris gadus tiek cītīgi vētīta un pētīta.
19. gadsimta sākumā un vidū, kad Eiropā tika izdoti vairāki pētnieciski darbi, tostarp F. Šlēgeļa sniegtais «Par indiešu valodu un zināšanām» un J. Grimma ģermāņu mitoloģijas rekonstrukcija, arī latviešiem, apzinoties sevi kā nāciju, dabiski radās vēlme izpētīt savu izcelsmi, garīgās pasaules un tautas veidošanās mijiedarbību.
Pagājušajā piektdienā tika svinēta latviešu skautisma simtgade ar prezentācijas stāstu un skautisma vēstures grāmatas Ziemciešu cilts atvēršanu. Tajā dokumentēta latviešu skautisma darbība no 1917. līdz 2017. gadam.
Valmieras novada fonda projektu konkursā «Sev, Tev, novadam» atbalstīta piecu radošu un sabiedrībai vajadzīgu ieceru realizēšana.
14. aprīlī no plkst. 11 līdz 12.30 no Valmieras Sv. Sīmaņa ev. lut. draudzes nama Veides ielā 2 līdz Sv. Sīmaņa baznīcai notiks Valmieras kristīgo konfesiju kopīgs Jēzus Kristus Ciešanu Lielās piektdienas svinēšanas gājiens.
Šajā nedēļas nogalē ir Lieldienas. Tas, kā izdzīvosim brīvās dienas, ir atkarīgs no mūsu pārliecības. Lieldienu vēsture ir gara, un to saknes dzītas gan pagānisma, gan kristietības tradīcijās.
Piektdien Vecates pagasta kultūras namā notika vēstures zinātņu doktores, arheoloģes Ilgas Zagorskas grāmatas «Senā Burtnieka noslēpumi» atvēršanas svētki. Grāmatā ir ne vien stāstījums par akmens laikmeta pieminekļiem pie Burtnieka, liela tās daļa veltīta arī arheoloģiskajai izpētei, kas te aizsākās jau apmēram pirms 150 gadiem un turpinās vēl mūsdienās arī ar vecatiešu tiešāku vai netiešāku iesaistīšanos. Tādēļ nelielā zāle piektdien ar ieinteresētajiem bija pārpilna.