Tūrisms un daba

Aizvadītā gada nogalē Valmieras novada domes deputāti atbalstīja ieceri no AS «Latvijas valsts meži» pārņemt apsaimniekošanā daļu aizsargājamo dendroloģisko stādījumu Bauņu parkā Matīšu pagastā.

Putnu vērotāji secina, ka šopavasar baltie stārķi Latvijā atgriezās agri, pat pārāk agri, jo ir ierasts tos sagaidīt vien marta beigās.

Lasītāja V. lūdza rast kādu skaidrību par uz kokiem ar košām krāsām uzkrāsotām zīmēm, kas arvien vairāk pamanāmas arī piepilsētas mežos.

Kad, pavasara ūdeņu aicināti, tūristi steidz pa straujām upēm laivot, mūs šoreiz ieinteresēja sen reti kur pieminētā Salacas kreisā krasta lielākā pieteka Ķirele, kura arī it kā esot pat laivojama (vai vismaz bijusi).

Kempinga «Ezerpriedes» saim­nieki 1. aprīlī vēstīja, ka viņiem gan joki nav prātā un internetā publicēja fotogrāfijas ar Burtnieka krastā vēju izstumtiem ledus un niedru krāvumiem.

«Nečīksti, ka patīk lakstīgalas, – Varēji par lakstīgalu dzimt!» tā dzejas rindās par Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) šogad jau 28. reizi nosaukto Gada putnu savā laikā izsaucies Ojārs Vācietis.

Pavasaros pat ar lielu skaļumu rīkojam putnu būrīšu darināšanas un likšanas pasākumus.

Šajā saimniecībā Raiskuma pagastā pavasaris sākas, kad siltumnīcā ziedus ver krokusi. Pērn tie modušies jau janvāra beigās, šogad – vien februāra nogalē.

Februāra sākumā izskanēja ziņa, ka Limbažu pusē egļu pudurī jaunaudžu kopēji pamanījuši lāču migu ar trim maziem lācēniem.

Pārsteigumu, izraugoties «Gada kukaini 2023», sagādājusi arī Latvijas Entomoloģijas biedrība. Tā šajā godā iecēlusi daudzveidīgo mārīti (Harmonia axyridis), kura Latvijas faunai ir neraksturīga un pirmo reizi pamanīta vien 2009. gadā. 

Nelielu pārsteigumu dabas draugiem šim gadam sagādājusi Latvijas Dendrologu biedrība, kurai ir tiesības paziņot Gada koka titulu pelnījušo.

Paiet 20 gadi kopš Latvijas Mikologu biedrības (LMB) dibināšanas. Tādēļ, kā vēsta Diāna Meiere, tās biedri, godinot sēņu draugu kopā darbošanos šajos gados, par «Gada sēni 2023» noteikuši Daivaino čemureni (Grifola frondosa).

Izzūd sētnieku palīgi – zvirbuļi

Katrs putnu vērotājs vai tikai dabas draugs var justies tikpat kā apbalvots, ja viņam kaut reizi vasarā būs izdevies ieraudzīt zaļo vārnu, kuras manā bērnībā, no skolas mājās nākot (pirms vairāk nekā 70 gadiem), varēju skatīt vai katrā 21. telefona stabā (interesanti, ka tām apkārtnes un iespējamā barošanās subjekta saskatīšanai nevis elektrības, bet tieši telefona stabi šķita tīkamāki). 

Tiem, kuri kaut kāda iemesla dēļ laika ritumam grib sekot ne vien pēc latviskā, bet arī ķīniešu kalendāra, šis gads sākas vien 21. janvārī.

Izvēloties par Gada dzīvotni kritalas, Latvijas Dabas fonds (LDF) ir nosaucis kaut ko tik daudz aptverošu, kas būtībā ir mājvieta, izdzīvošanas, barošanās iespēja vai arī kaut kādā citādā veidā ir saistīts gandrīz vai ar visiem šogad un arī iepriekš nosauktajiem Latvijas dabas simboliem. 

Dabas draugi nu jau daudzus gadus ar nepacietību gaida, kad gadu mijā dažādu dabaszinātņu nozaru biedrības Latvijā nominē kādu savvaļas faunas vai floras sugu par Gada dabas simbolu, lai informētu sabiedrību par to bioloģiju un ekoloģiju, aizsardzību un iespējām iesaistīties sugas saglabāšanas aktivitātēs.

Gada ieskaņā Valmieras novada Tūrisma pārvaldes pārstāvji piedalās divās starptautiskās tūrisma izstādēs Nīderlandē un Somijā, lai popularizētu Valmieras novada un Gaujas Nacionālā parka tūrisma piedāvājumu Latvijas stendā.

Šīs ir mūsu piezīmes no stopēšanas Latgalē – ašās idejas, kas izvērtās par teju skaistāko nedēļu 2022. gadā. Priecāsimies, ja izlasīsiet, un vēl vairāk priecāsimies, ja tās kādu iedvesmos doties uz Latgali. Vai vispār – doties un piedzīvot. 

2022. gada vasarā un rudenī tika realizēta starpmediju projekta jauniešiem «Pa straumei» divu ceturtās sezonas raidījumu filmēšana Vidzemes reģionā.

Atbilstoši Latvijas Nacionālā meža monitoringa datiem gada nogalē Latvijā saskaitīti 6 843 977 334 koki (var gan brīnīties par precizitāti līdz pat četriem kokiem, ja ik dienu mežos vismaz 100 kokus nozāģē un ziemā nevienu  klāt nepiestāda).