Jaunie reindžeri stāsta par Salacu
Bieži esam dzirdējuši par pasākumiem, kuros ir iesaistījušies jaunie reindžeri. Kas viņi ir?
Bieži esam dzirdējuši par pasākumiem, kuros ir iesaistījušies jaunie reindžeri. Kas viņi ir?
Tālumnieks
Kad vēsturnieki pēta mūsu zemes vēsturi, ne vienreiz vien rodas jautājums – no kā gan senči pārtikuši? Viņiem taču nebija nedz kartupeļu, pupiņu, kāpostu, tomātu, gurķu, paprikas, nedz kukurūzas un vēl daudz kā cita, ko ēdienreizē galdā likt. Liela daļa no tagad tik ierastajiem dārzeņiem pie mums taču atceļoja no Kolumba atrastās Amerikas. Starp atceļotājiem īpaši gribu pieminēt ķirbjus, kurus pēc arheologu domām Peru dzīvojošie sākuši audzēt jau pirms 12 tūkstošiem gadu (mūsu teritorijā tad vēl tikai beidzās ledus laikmets un sāka ieceļot pirmie cilvēki). Atceļojuši līdz Eiropai, ķirbji pirmo vērtējumu esot guvuši klosteros, bet par atzītu pārtikas augu kļuvuši vien 17. gadsimtā. Uz mūsu pusi, visticamāk, toreiz moderno dārzeni uz savām muižām atveduši vācieši. Par to liecina arī «ķirbja» lielā līdzība vāciskajam «kurbis». Pēc tam ķirbis no muižām ātri vien, varētu pat teikt, aizripoja vai līdz katrai lauku sētai. Tur tas, pateicoties savu ziedu lieliskajām apputeksnēšanās spējām, cauri gadsimtiem ir gan vairojies, gan krustojies, radot pat gluži jaunas, tautas selekcionētas ķirbju šķirnes.
Vēsajā rudenī nārsto lašveidīgās zivis. Tādēļ no 1. oktobra ir noteikts šo zivju ķeršanas liegums. Latvijā savvaļas laši ir sastopami Gaujas, Irbes, Salacas un Ventas baseinu upēs. Taču pēdējos 30 gados šī populācija ir ļoti samazinājusies. Zivju speciālisti vērtē, ka dabīgie Latvijas laši mūsu ūdeņos ir vairs tikai ap 15 procentiem (pārējie ir jau no zivjaudzētavām ielaistie). Tādēļ šo vēl dabīgo lašveidīgo zivju nārsta nosargāšana pēdējos gados kļuvusi ne vien par zivju aizsardzības inspektoru, dabas daudzveidības saglabātāju aktuālu uzdevumu, bet arī par katra godīga makšķernieka sirdsapziņas lietu.
Kā laika gaitā mainījušās vēsturiskas un nostāstiem apvītas vietas Valmierā un apkārtējos novados? Kas šajās vietās atrodas šodien, un kā ir mainījusies vietas ainava? Lai to noskaidrotu, Valmieras Tūrisma informācijas centrs sadarbībā ar Beverīnas, Burtnieku un Kocēnu novadu aicina piedalīties tūrisma akcijā «Atklājējs». Akcija norisināsies līdz 31. oktobrim.
Vairākkārt kandidējis uz Gada dzīvnieka titulu, bet līdz šim vienmēr kādas dižākas dzīvās radības izkonkurēts, apdzīvoto vietu tuvumā pietiekami bieži ir manāms it kā no bērnības pasaku grāmatām izkāpušais adatainais vīriņš – ezis.
Latvijas Pasts (LP) sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu (LDF) izdevis jaunu pastmarku, uz kuras redzams īpaši aizsargājams putns – mazais ērglis.
Kā jau ik gadu augusta vidū, īsi pirms jaunā skolas gada sākuma, Izglītības darbinieku Valmieras arodbiedrības arodkolektīvu vadītāji un aktīvisti devās tradicionālā vasaras ekskursijā. Šoreiz mērķis bija iepazīt Sēliju, agrāk Sēlenes zemi, kas saukta arī par Augšzemi un ir kultūrvēsturisks novads Latvijā, kas ietver teritoriju no mūsdienu Jaunjelgavas un Neretas novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Tradīcijas katram savas. Man vismaz reizi trijos gados rodas vēlme izbaudīt prieku no laivošanas, airēšanas un piektā punkta stīvēšanas uz cieta laivas sēdekļa. Kas ir vajadzīgs: laba kompānija, sakarīgas laivas (parasti piepūšamās; kajaki utml. — sportistiem), labs laiks (bez lietus) un labs ceļošanas maršruts pa skaistu upi. Gauja – tā nu ir klasika bez ierunām. Var jau arī, piemēram, pa Salacu, bet... Nē, nu Gauja paliek Gauja!
Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar novadu pašvaldībām un vietējiem uzņēmumiem 24. un 25. augustā aicina dabas draugus un aktīvas atpūtas cienītājus uz jau trešajām Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta Ceļotāju dienām, kurās šogad īpaša uzmanība pievērsta klimata izmaiņu nelabvēlīgās ietekmes mazināšanai.
Kad Agita un Pēteris Tabūni iecerēja no pilsētu drūzmas prom tikt un pirkt māju laukos, bija vai puse Latvijas apbraukāta, līdz Rencēnu pagastā ieraudzījuši «Gaidas».
Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar novadu pašvaldībām un vietējiem uzņēmumiem 24. un 25. augustā aicina dabas draugus un aktīvas atpūtas cienītājus uz jau trešajām Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (turpmāk – ZBR) Ceļotāju dienām, kurās šogad īpaša uzmanība pievērsta klimata izmaiņu nelabvēlīgās ietekmes mazināšanai.
Par viendienītes cildināšanu šīgada «Dabas koncertzāles» muzikālajā uzvedumā stāstīju «Liesmā» iepriekšējā piektdienā. Bet pirms koncerta bija dabas izziņas darbnīcas, kurās par viendienīti stāstīja zinātnieki. Te galvenais runasvīrs bija Rīgas Zooloģiskā dārza entomologs ARKĀDIJS POPPELS, kurš viendienītes uzskata par sava mūža kukaiņiem, Kā universitātē no pirmā kursa sācis viņas pētīt, tā visu zinātnieka mūžu viendienītēm veltījis. Uzdevu zinātniekam varbūt pat ļoti naivu jautājumu:
Laikam jau Latvijā grūti būs atrast kādu, kurš nebūs dzirdējis kaut ko par Rakveri, kas pazīstama ne tik daudz kā viena no senākajām pilsētām kaimiņvalsts ziemeļos, bet galvenokārt jau kā vieta, kur radies populārais produkts – Rakveres cīsiņi. Manā mūžā šai pilsētai bijusi vēl kāda nozīme – tur, būdams vienīgais latvietis karaspēka daļā, esmu gadu dienējis robežsargu orķestrī, tāpēc vienmēr bijusi interese, kas pa šiem gadiem Rakverē mainījies un vai pēc pārmaiņu vējiem, kas skāruši abas mūsu valstis, izdosies tajā vēl atrast ko pazīstamu. Tāpēc, internetā iepazinies ar tūrisma un transporta kompānijas BaltGO piedāvājumu divās dienās apskatīt Rakveri un Lahemā nacionālo parku, padomāju: kāpēc gan neiztērēt lietderīgi atvaļinājuma pēdējās dienas, jo no maršrutā minētajām vietām līdz šim biju skatījis vien Sangastes pili.
Valmieras Tūrisma informācijas centrs aicina doties velobraucienā pa Burtnieku novadu kopā ar aktīvo velobraucēju Santu Paegli. Maršruta kopējais garums būs aptuveni 45 km. Brauciens notiks nākamajā svētdienā no pl. 11.
Kā laika gaitā mainījušās vēsturiskas un nostāstiem apvītas vietas Valmierā un apkārtējos novados? Kas šajās vietās atrodas šodien, un kā ir mainījusies vietas ainava? Lai to noskaidrotu, Valmieras Tūrisma informācijas centrs (Valmieras TIC) sadarbībā ar Beverīnas, Burtnieku un Kocēnu novadu aicina piedalīties tūrisma akcijā «Atklājējs» līdz 31. oktobrim.
Sagaida svētības nesēju
Pirms neilga laika gadījās būt klāt brīdī, kad saimnieks priecājās par zalkti, ko pamanīja savas mājas tuvumā izbūvētajā diezgan palielajā ūdens baseinā. Tur tas nesteidzīgi līkumoja vispirms pa saules labi iesildīto baseina akmeņaino malu, izpeldējās ūdenī un pēc tam, kaut ko sev netīkamu sajutis, veikli pazuda kādā akmeņu spraugā.
«Tuvējie kaimiņi stāstīja, ka šovasar zalkšu daudz, bet mūsmājās līdz šim nebijām manījuši. Nu varam priecāties, ka arī pie mums ir ieradies. Tā ir zīme, ka arī šogad laime mūsu mājai garām neies,» priecājās saimnieks.
Nu jau astoto gadu Latvijas Dabas fonds (LDF) interneta vietnē /ldf.lv/lv/tiesraide (arī LDF YouTube kanālā un vietnē http://straume.lmt.lv) nodrošina iespēju pa tiešo ielūkoties, kas notiek vairākās aizsargājamo putnu sugu ligzdās. Šopavasar ir piedāvājums ieskatīties vienā jūras ērgļa, zivju ērgļa, ūpja, melnā stārķa, vistu vanaga un divās mazo ērgļu ligzdās. Taču tehnika un darbi tiešraižu nodrošināšanai prasa pietiekami lielus līdzekļus. Tāpēc LDF sadarbībā ar SIA «Motacilla» ir radījuši īpašus kreklus ar tiešraižu varoņu – zivjērgļu un jūras ērgļa – portretiem. Šobrīd ir pieejami divu veidu krekli: uz viena attēloti 2017. gada zivjērgļu ligzdas iemītnieki Teo un Tīna. Savukārt uz otra krekla redzams jūras ērglis Raimis, kurš jau otro gadu saimnieko ligzdā Durbē. Katrs, kas šādu kreklu iegādāsies, atbalstīs tiešraižu turpināšanu, jo 10 eiro no katra par 30 eiro nopirktā krekla tiks tiešraižu nodrošinātājiem.
Vasaras pilnbriedā tiem, kas ieraduši vērot putnus, interesanti ir ieraudzīt, kā nu iemīļotiem vai pat mazāk tīkamiem putniem veicies ar ligzdošanu, cik katrā ligzdā jaunie putnēni izšķīlušies, kad un kā tie sāk izlidot, no ligzdām izrāpot vai pat izkrist. Sīkputnu pasaulē došanos gan pamana vien ļoti rūpīgs vērotājs. Vairumam no mums, kas mājas tuvumā vai dārzā bijām pamanījuši un saudzīgi sargājām ligzdiņu, no kuras sāka rēgoties barību gaidoši mazo putnu knābīši, viendien nākas vien secināt, ka ligzdiņa jau ir tukša. Atliek tikai novēlēt, lai visiem mūsu putnēniem veiksmīgi lidojumi.
Lai pirms Vasaras saulgriežiem ļautu acīm priecāties par ziedošo pasauli, devāmies dabas izglītības centra «Ziemeļvidzeme» speciālistes Intas Somas vadītajā pārgājienā pa Randu pļavām Vidzemes jūrmalā.
Brīvas dienas, nedēļas vai mēnesis – strādājošie atvaļinājumu visbiežāk plāno vasaras mēnešos. Daudzi laiku pavada kopā ar ģimeni, mājās vai laukos, citi izvēlas tālākus ceļojumus.