Kad ceļojumos, meklējot vēl neredzētas vai maz redzētas vietas tepat Latvijā, iznāks arī līdz Burtniekam nokļūt, iesaku nepalaist garām izdevību tur palūkoties, novērtēt arī vienu no visbrīnumainākajiem kokiem – Dambju jeb Gravas dižozolu.
«Nevajag mums tālēs dzīties,/ Laņģu klintīs apmaldīties/ Vēlreiz neprātīgi vēlos» – reiz rakstīju dzejolī. Distancēšanās pavasaris ir īstais laiks, lai līdz šim, drūzmēšanos vēl mazpiedzīvojušajam skaistumam «aizpēdotu». Pēdošana gan iznāk reāla, jo, sekojot norādes zīmei pie ceļa uz Lodes rūpnīcu, jau drīz vien taka aizlīkumo gar mālu ieguves karjeru.
Velo kino festivāls Kino Pedālis šogad svin piecu gadu jubileju, un tieši jubilejas gadā Kino Pedālis pirmo reizi norisināsies visā pasaulē! 9. maijā ikviens interesents aicināts kļūt par online spēles Cilpojam kopā ar Kino Pedālis dalībnieku, dodoties paša izvēlētā maršrutā Latvijā un visā plašajā pasaulē, vienlaikus atbildot uz jautājumiem un izpildot uzdevumus.
Pie azartiskiem murķeļu (laikam gan precīzāk – bisīšu) lasītājiem noteikti var pieskaitīt valmieriešus Ingu un Gunāru Geduševus. Viņiem šogad pirmais vākums bijis jau 5. aprīlī, bet 30. aprīlī salasīts pilns ne vien lielais grozs, bet sēņu dabūšanai mājās nācies izmantot pat Gunāra kreklu. Inga piekrita dalīties savas ģimenes murķeļu gudrībās:
Tik lieli gājputnu bari, kādi šopavasar pie mums nogaida, kad daba kaut cik iesils arī vietās, līdz kurām putniem vēl jāaizlido ligzdot, nav novēroti sen.
Vēl dažas vēsas dienas, pēc tam pasaule tomēr uzziedēs. Zinām arī: lai pēc šīs gluži vai dullās ziedēšanas ienāktos arī augļi un sēklas, ziediem ir jāapputeksnējas. Ir ierasts par šī darba galvenajām veicējām uzskatīt bites, vēl kamenes.
Kad zinātnieki sāka noteikt Gada dabas simbolus īpašu vērību pelnījušām augu, koku, dzīvnieku, kukaiņu, sēņu sugām un citiem saudzējamiem biotopiem, pēc ģeologa rūjienieša Daiņa Ozola ierosinājuma tradīciju nominēt Gada ģeoloģisko objektu aizsāka arī Latvijas Petroglifu centrs.
Klāt pavasaris ar sulu tecināšanas trakumu, jo katrs sevi kaut cik cienošs, par veselību nopietni domājošs latvietis uzskata vai par pienākumu izdzert vismaz pāris litrus koku dāvātās dziras.
Šis ir īstais laiks, kad brīvdienas vadīt ģimenes lokā svaigā gaisā. Protams, izvairoties no lielākiem ļaužu pūļiem, tikai pilnīgi savējo bariņā. Kad Valmieras pievārte izstaigāta vai ar velosipēdiem izbraukāta, var sākt raudzīties uz kaimiņiem. Un tepat 30 kilometru attālumā ir Cēsis, kam Gauja tek nevis pa vidu, bet gar malu.
Publikācijās, dabai veltītos pasākumos ne reizi vien tiek atgādināts par dažādām sugām, kas ierakstītas Sarkanajā grāmatā un tādēļ ir ļoti saudzējamas. It sevišķi tas attiecas uz augiem, kurus nedrīkst plūkt, postīt, un dzīvniekiem, putniem, kuri nav medījami, pat traucējami.
Gada koku 2020 paziņojusi Latvijas Dendrologu biedrība (LDB), kas šajā godā ir iecēlusi (ievēlējusi) Eiropas dižskābardi (Fagus sylvatica L.).
Jau rakstījām, ka Latvijā līdz 2023. gadam notiekošās Dabas skaitīšanas ietvaros tiek izstrādāti arī pieci īpaši sugu aizsardzības plāni.
Tik silta ziema kā šī nes ne vienu vien pārsteigumu arī dzīvajā dabā. Tādēļ ir pamats uzskatīt, ka var būt jau pamodušās arī ornamentētās pļavērces (Dermacentor reticulatus), kuras Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) izvēlējusi par 2020. gada bezmugurkaulnieku. Entomologs Voldemārs Spuņģis: «Ērces jau pa īstam neguļ.
Par tādu uzskatāms netālu no Sīmanēnu svētozola šosejas otrā pusē augošais kadiķis, kuram dots tuvējās «Baložu» mājās ilgi dzīvojušā dzejnieka Rietekļa vārds.
Atvadas pusdienlaikā Aizejošais gads ir ne vien pamanījis jaunas dabas vērtības, bet nesis tām arī zaudējumus. Mūspusē par tādu lielāko, vairs pat nelabojamo var vērtēt Gaujas krastā Burtnieku novadā augošā pēdējā Sīmanēnu svētozola (tādi kādreiz tur ir bijuši vismaz trīs) stumbra lielākās daļas nogāšanos pēc 12. jūnija naktī pāri skrējušā spēcīgā negaisa un vētras.
Entuziastiskā ceļotāja un ceļojumu grupu vadītāja AGNESE KALNIŅA stāstīja par 545 km garo pārgājienu Kiprā, pārgājienu sērijā «No viena gala līdz otram».
Savu Dabas simbolu – zivju dzenīti – pirmā nosauca Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB). Šis Latvijas Sarkanajā grāmatā 3. kategorijā iekļautais putns sastopams upju un ezeru krastos, kur ligzdošanai rok alas.
Šī titula nosaukšana jau gadiem ir uzticēta Latvijas Dabas muzejam. Arī šoreiz muzejā īpašā pasākumā, piedaloties Dabas aizsardzības pārvaldes vecākajam ekspertam Vilnim Skujam, Mežzinātnes institūta «Silava» pētniekam Jānim Ozoliņam un Nacionālā zooloģiskā dārza uzraugam Mārtiņam Zilgalvim, tika paziņots, ka «Gada dzīvnieks 2020» ir Eirāzijas bebrs (Castor fiber).
Rakstījām, ka aizvadītā gada vienā no īsākajām dienām ( 21., 22. vai 23. decembrī) dabas draugi tika aicināti piedalīties putnu vērošanas sacensībās, kas vienlaikus notika trijās Baltijas valstīs. Viens no šī pasākuma galvenajiem organizatoriem ANDRIS KLEPERS portālā Dabasdati.lv publicē vērošanas rezultātus.
Jāsteidz bebriem palīgā Pārsteigti par silto ziemu un neaizsalušajiem ūdeņiem, šķiet, pat ar lielāku aktivitāti nekā vasarā rosās bebri. Valmierā jau kuru gadu bebru īpaši iecienīta darbošanās vieta ir Gaujas vecupe ielokā starp Elku saliņu un piekrasti pie J. Daliņa stadiona. Tieši šajā piekrastē nu jau pāris nedēļas bebri cenšas dabūt gar zemi pat pamatīgu ozolu.