Tūrisms un daba

Gada putna atgriešanos sagaidot

- 5.Aprīlis, 2023
Tūrisms un daba
Laikrakstā

«Nečīksti, ka patīk lakstīgalas, – Varēji par lakstīgalu dzimt!» tā dzejas rindās par Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) šogad jau 28. reizi nosaukto Gada putnu savā laikā izsaucies Ojārs Vācietis.

Par Gada kukaini piesaka svešinieci

- 17.Februāris, 2023
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Pārsteigumu, izraugoties «Gada kukaini 2023», sagādājusi arī Latvijas Entomoloģijas biedrība. Tā šajā godā iecēlusi daudzveidīgo mārīti (Harmonia axyridis), kura Latvijas faunai ir neraksturīga un pirmo reizi pamanīta vien 2009. gadā. 

Gluži kā biedrības simbols

- 17.Februāris, 2023
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Paiet 20 gadi kopš Latvijas Mikologu biedrības (LMB) dibināšanas. Tādēļ, kā vēsta Diāna Meiere, tās biedri, godinot sēņu draugu kopā darbošanos šajos gados, par «Gada sēni 2023» noteikuši Daivaino čemureni (Grifola frondosa).

Putnu miljoni, kuri vairs nelidos

- 1.Februāris, 2023
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Izzūd sētnieku palīgi – zvirbuļi

Katrs putnu vērotājs vai tikai dabas draugs var justies tikpat kā apbalvots, ja viņam kaut reizi vasarā būs izdevies ieraudzīt zaļo vārnu, kuras manā bērnībā, no skolas mājās nākot (pirms vairāk nekā 70 gadiem), varēju skatīt vai katrā 21. telefona stabā (interesanti, ka tām apkārtnes un iespējamā barošanās subjekta saskatīšanai nevis elektrības, bet tieši telefona stabi šķita tīkamāki). 

Kritalas – mežam bagāta un gara mūža solītājas

- 20.Janvāris, 2023
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Izvēloties par Gada dzīvotni kritalas, Latvijas Dabas fonds (LDF) ir nosaucis kaut ko tik daudz aptverošu, kas būtībā ir mājvieta, izdzīvošanas, barošanās iespēja vai arī kaut kādā citādā veidā ir saistīts gandrīz vai ar visiem šogad un arī iepriekš nosauktajiem Latvijas dabas simboliem. 

Šī gada izcilākās dabas vērtības

- 20.Janvāris, 2023
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Dabas draugi nu jau daudzus gadus ar nepacietību gaida, kad gadu mijā dažādu dabaszinātņu nozaru biedrības Latvijā nominē kādu savvaļas faunas vai floras sugu par Gada dabas simbolu, lai informētu sabiedrību par to bioloģiju un ekoloģiju, aizsardzību un iespējām iesaistīties sugas saglabāšanas aktivitātēs.

Ļauj, lai ceļš tevi ved!

- 13.Janvāris, 2023
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Šīs ir mūsu piezīmes no stopēšanas Latgalē – ašās idejas, kas izvērtās par teju skaistāko nedēļu 2022. gadā. Priecāsimies, ja izlasīsiet, un vēl vairāk priecāsimies, ja tās kādu iedvesmos doties uz Latgali. Vai vispār – doties un piedzīvot. 

Par dižkokiem un to ilgmūžību rūpējoties

- 16.Decembris, 2022
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Valmieras novada attīstības programmā 2022. – 2028. gadam ir teikts, ka novada teritorijā atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) dabas datu pārvaldības sistēmai «Ozols» ir reģistrēti 899 aizsargājami koki (dižkoki), no kuriem vairāk nekā trešdaļa – 324 – ir ozoli, liepas ir 205, priedes 105.

Čiekuri – kadiķu un priežu meitas vai dēli

- 7.Decembris, 2022
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kad nesen rakstīju par Briežmuižas lapegļu aleju un priecājos par tur saaugušajiem zaļajiem kadiķiem ar ļoti vērtīgo ogu pārpilniem zariem, kāda «Liesmas» lasītāja man jautāja, vai tad kadiķu ogas nav indīgas un vispār ir kaut kur izmantojamas. Atbildēju, ka pats diezgan daudz esmu apēdis, bet, kā redzams, vēl pie dzīvības esmu. 

Pagodinājums Briežmuižas lapegļu alejai

- 17.Novembris, 2022
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Pārdomas par alejām

Ir Latvijā daudz savdabīgu dižkoku, par kuru spēju turēties pretī it kā visu sagrauzt spējīgajam laika zobam var vien brīnīties. Taču mani vienmēr izteiksmīgāk ir uzrunājušas senās, jau pirms simt gadiem stādītās alejas, kurās koki, satiekoties vien ar zariem, izjūt cits cita plecu un vienotā ierindā stāv gluži vai goda sardzē aizejošam laikam. 

Aizsegtos Rāmnieku atsegumus meklējot

- 21.Oktobris, 2022
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kad nesen rakstīju par ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem, ievērību izpelnījās manis līdz šim vēl neaplūkotie Rāmnieku atsegumi Plāņu pagastā. Rakstos atradu: «Dabas pieminekli veido vidējā devona Živetas stāva Burtnieku svītas smilšakmeņu, aleirolītu un mālu atsegumi Gaujas labajā pamatkrastā.