Tūrisms un daba

Dažādās hronikās un rakstos ir interesantas ziņas par ziemu bargumu Baltijā. Daudzas no tām ir nejaušas, subjektīvas, bet jau noteiktākus datus dod ostu arhīvi par navigācijas sākumu un beigām.

Sestdien pastaigā pa aizsalušo Gauju arī palūkojos, kādi lomi ir tur uz ledus sēdošajiem copmaņiem. Kāda zivs dažiem bija vai pašā Valmieras vidū. Taču vienā vietā netālu no bļitkotāja pamanīju arī pāris āliņģos ieliktas ūdas. Atgādināju, ka no 1. marta šie zvejas rīki vairs nav lietojami. Uzrunātais atbildēja, ka neesot zinājis.

Sedas purva teritorijā, lai to aizsargātu kā izcilu biotopu — daudzu putnu ligzdošanas vietu, ir izveidots dabas liegums. Šis purvs ir arī izcila atpūtas vieta putniem pavasaru un rudeņu migrācijas laikā. Diemžēl appludinātās ūdenstilpes strauji aizaug ar niedrēm, daudzviet jau veidojas biezas vienlaidus niedru audzes. Tādas pilnīgi aizaugušas vietas daudzām putnu sugām kļūst nepiemērotas pat ligzdošanai, bet it īpaši nepatīk gājputniem, kuri mēdz atpūsties atklātos ūdeņos. Tādēļ dabas lieguma «Sedas purvs» dabas aizsardzības plāna viens no pasākumiem paredz šo saaugušo niedru novākšanu.

Satraucamies par globālo sasilšanu, bet ne tikai Latvijai, arī visai Eiropai pāri veļas tāds aukstuma vilnis, kāds nav pieredzēts gadu desmitiem. Kas notiek? Meteorologi atbild, ka šis aukstums arī ir viena no globālās sasilšanas izpausmēm, un apgalvo, ka globālā sasilšana notiek pat vēl straujāk, nekā bija prognozēts. Tā viens no vadošajiem itāļu meteorologiem Luka Merkali skaidro: «Ar globālo sasilšanu palielinās gan karstuma, gan aukstuma rekordi. Dienās, kamēr Eiropā sūdzamies par aukstumu, Grenlandes ziemeļos, 700 kilometrus no Ziemeļpola, temperatūra sasniegusi 0 grādus, kas šādā laikā ir 25 grādi virs normas.» Aukstās gaisa masas, kas normālos apstākļos parasti atrodas virs Arktikas, tagad novirzās vairāk uz dienvidiem. Grenlandē vēl pagājušajā nedēļā fiksēto silto laiku pētnieki jau nosaukuši par «anomāliju anomāliju».

Dzejnieki runā starp puķēm un mēģinot ar tām runāt. Bet tikai nesen uzzināju, ka ne vien puķes, bet pilnīgi visi augi runā arī savā starpā. Vismaz vienas sugas augi vienā valodā, ko saprot viņu radinieki. Tā bioloģijas profesors Ģederts Ieviņš apgalvo, ka augi savā starpā sazinās, tātad runā, ar smaržām.

Kā zināms, pagājušajā gadā Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ES Kohēzijas fonda projekta «Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā» jeb dabas skaitīšanas ietvaros uzsāka dažādu biotopu apzināšanu. Tagad apkopota informācija par līdz šim saskaitītajiem bioloģiski vērtīgajiem zālājiem. Pērn ir apsekots gandrīz 57000 hektāru, kuros šādus zālājus potenciāli bija iespējams atrast. Taču no tiem vien 22 procentos tika atrasti tik vērtīgi zālāji, kas atzīstami par ES nozīmes aizsargājamu zālāju biotopu.

Kopš 2000. gada gods nosaukt Gada dzīvnieku uzticēts Dabas muzejam. Šogad muzejs izvēli tālāk uzticēja dabas draugiem, kuri varēja balsot par šī titula kandidātiem. No vairāk nekā 2600 balsojumiem ar 252 balsīm pēdējā vietā palika pelēkais zaķis. Vien 294 ieguva sermulis, alnim jau tika 367, nedaudz vairāk — 404 — ieguva rudā lapsa. Sīva konkurence izvērtās starp brūnkrūtaino ezi un parasto vāveri, kuri attiecīgi savāca 683 un 694 balsis.

Ar mērķi popularizēt Latvijas, Gaujas Nacionālā parka, Valmieras un apkārtējo novadu tūrisma piedāvājumu Valmieras Tūrisma informācijas centra pārstāvji 9. — 11. februārī piedalīsies starptautiskajā tūrisma izstādē «Tourest 2018» Tallinā. Tūrisma speciālisti strādās gan apvienotajā Latvijas nacionālajā stendā, gan Valmieras pilsētas stendā.

Pēc nelielas pauzes arī Latvijas Dendrologu biedrība nosaukusi Gada koku 2018. Par to kļuvis parastais ozols (Quercus robur). Kā stāsta šīs biedrības prezidents Andrejs Svilāns, par to, ka Latvijas simtgadē par Gada koku ir jābūt mūsu senču visvairāk godātajam, reizē ar to arī vislatviskākajam kokam — ozolam, starp dendrologiem šaubu nav bijis nevienam. Viņu paziņojumu nedaudz piebremzējis Latvijas Dabas fonds, kas par savu pavēstāmo — Gada dzīvotni 2018 — pasteidzies nosaukt dižkoku. Tā nu iznākot, ka ozoli šogad divkāršā godā celti, jo liela daļa no dižkokiem jau tieši ir ozoli, kas savos stumbros, dobumos dod dzīves vietas (dzīvotnes) nesaskaitāmām dzīvībām.

Vējiem bagātajā ziemā Latvijai pāri brāžas arī nepieredzēta vētra. Sašutumu, ka Pāvilostā jūras krastā kāds bagāts uzņēmējs atļāvies uzbūvēt mājai līdzīgu kuģi vai arī uz peldoša pontona uzmontētu māju, pauž ne vien šo kopš 2011. gada veidoto būvi beidzot pamanījušie žurnālisti, bet arī premjers Māris Kučinskis un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti. Viņi šīs būves prom dabūšanā aicina iesaistīt pat piecas ministrijas — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Satiksmes, Tieslietu, Ekonomikas un Zemkopības.

Ziemas sākums putniem, kas uz siltajām zemēm nav aizceļojuši, ļāva justies bezrūpīgi: sniega bija maz, barībai augu sēkliņu, pat vēl slieku, citu tārpiņu bija pietiekami daudz.

Par godu Latvijas simtgadei fonds 1836 veido tūrisma maršrutu apkārt Latvijai, kas ir aptuveni 1836 kilometru garumā pa sauszemes robežu. Stiprinot aizsākto sadarbību, fonds un garškopju kustība Gardu muti 3. februāra vakarā Valmiermuižas alus darītavā aicina uz Enriko Podnieka albuma prezentāciju Ir tādi cilvēki un stāstu atskatu par piedzīvoto 2017. gada pārgājienos un plānoto šajā gadā.

Nu jau vairākus gadus dažādas ar dabu saistītas biedrības, organizācijas, zinātnieku grupas katra savā jomā nosaka Gada dabas simbolu — augu, koku, dzīvnieku, tauriņu, kukaini, dzīvotni utt. Šī gada izvēli daudzi saista ar Latvijas simtgadi. Arī Latvijas Botāniķu biedrība — izvēloties madaru. Par to šīs biedrības valdes priekšsēdētāja, bioloģe Rūta Sniedze-Kretalova:

Nu jau 11. reizi tiek nosaukta arī Gada ģeovieta. Ģeologu un dabas ekspertu aptaujas rezultātā šogad par to ir izvēlēts Raunas upes labajā krastā netālu no Raunas esošais kaļķakmens atsegums, veidojums, kas jau gadiem nes Raunas Staburaga vārdu. Kā pastāstīja Gada ģeovietas nomināciju rīkojošā Ziemeļvidzemes ģeoparka vadītājs Dainis Ozols, šī vieta izraudzīta konkurencē ar citām, ģeologiem arī pietiekami populārām vietām. Taču šī gada balsojumā viens no galvenajiem argumentiem bijis, ka šis Staburags vistiešākajā veidā ir mazais brālis Daugavas ūdeņu nu jau kopš 1966. gada apklātajam dižajam Staburagam (Staburadzei).

Jaunā gada pirmais Valmieras Tūrisma informācijas centra Ceļotāju stāstu vakars aicinās doties tālā ceļā uz Klusā okeāna rietumiem. Pieredzēto Japānā atklās ceļotāja un aktīvā tūrisma entuziaste Santa Paegle. Ceļotāju stāstu vakars Valmieras Tūrisma informācijas centrā (Rīgas ielā 10) — 24. janvārī plkst. 18.30.

Aizvadītajā gadā notika sīva diskusija par iecerētajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos «Par koku ciršanu mežā», kas paredzēja ciršanas caurmēra samazināšanu priežu, egļu, bērzu mežaudzēm visā Latvijā un ļaut cirst arī tievākus un jaunākus kokus. Tāpat bija paredzēts pieļaut kailcirtes arī piejūrā. Pret šādiem grozījumiem būtiski iebilda vairākas vides organizācijas, tos neatbalstīja arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Tieslietu ministrija un Vides Konsultatīvā padome. Tad pērn 14. decembrī grozījumu projekta procesā notika nozīmīgs pavērsiens: Zemkopības ministrija paziņoja, ka to apstiprinājumu virzīšanu atsauc un ka «pārskatāmā nākotnē šos grozījumus vairs nevirzīs».

Iznākusi «Latvijas zivsaimniecības gadagrāmata 2017». Tajā arī pāris makšķerniekiem domātu rakstu. No tiem sociālajos tīklos, it sevišķi portālā CopesLietas.lv, «vētru» jau ir izsaukusi BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta akvakultūras un ihtiopatoloģijas nodaļas vadītājas RUTAS MEDNES un ANETES NIEMI publikācija ««Ķer un atlaid», bet kā jūtas zivis?». Tā ir vairāku lappušu gara, tādēļ «Liesmas» lasītājiem to sniedzam saīsinātā, pārstāstījuma variantā.

JURIS SMAĻINSKIS ieguvis maģistra grādu bioloģijā, strādā asociācijā «Lauku ceļotājs» jau vairāk nekā 10 gadus un no 2003. gada Vidzemes Augstskolas studentiem māca tūrisma un vides jautājumus, ekoloģisko tūrismu un ilgtspējību. Viņš ir vairāk nekā 200 publikāciju autors un vairāk nekā 20 tūristu ceļvežu izstrādātājs.

Ierasts, ka decembrī Burtniekā varēja uzčāpot uz ledus un vismaz pie tik daudz zivju zvīņām tikt, lai ir ko Vecgada vakarā makā likt un var nākamajā gadā uz lielu naudu cerēt. Šogad gan decembris Burtniekam ledus vāku nesteidz uzlikt. Taču kā iepriekšējā sestdienā pierādīja brengulietis Jānis Riba, arī šādā decembrī, kas māk, tam skaisti lomi nāk.

Vidzemes Augstskolā notikušajā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) 20 gadu jubilejas zinātniski praktiskajā konferencē «Biosfēras rezervāts: Tad. Tagad. Turpmāk» bija arī tematiskās sesijas. Par bioloģisko daudzveidību to vadīja bioloģijas zinātņu doktors OTARS OPERMANIS. Pēc tam viņš nolasīja ziņojumu par, viņaprāt, diskusijā būtiskāko sadzirdēto: