Tūrisms un daba

Svētozola zaudējumi un cerību zars

- 5.Februāris, 2020
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Atvadas pusdienlaikā Aizejošais gads ir ne vien pamanījis jaunas dabas vērtības, bet nesis tām arī zaudējumus. Mūspusē par tādu lielāko, vairs pat nelabojamo var vērtēt Gaujas krastā Burtnieku novadā augošā pēdējā Sīmanēnu svētozola (tādi kādreiz tur ir bijuši vismaz trīs) stumbra lielākās daļas nogāšanos pēc 12. jūnija naktī pāri skrējušā spēcīgā negaisa un vētras.

Zivju dzenītis – Gada putns

- 17.Janvāris, 2020
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Savu Dabas simbolu – zivju dzenīti –  pirmā nosauca Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB). Šis Latvijas Sarkanajā grāmatā 3. kategorijā iekļautais putns sastopams upju un ezeru krastos, kur ligzdošanai rok alas.

Bebrs – Gada dzīvnieka godā

- 17.Janvāris, 2020
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Šī titula nosaukšana jau gadiem ir uzticēta Latvijas Dabas muzejam. Arī šoreiz muzejā īpašā pasākumā, piedaloties Dabas aizsardzības pārvaldes vecākajam ekspertam Vilnim Skujam, Mežzinātnes institūta «Silava» pētniekam Jānim Ozoliņam un Nacionālā zooloģiskā dārza uzraugam Mārtiņam Zilgalvim, tika paziņots, ka «Gada dzīvnieks 2020» ir Eirāzijas bebrs (Castor fiber). 

Jau pamanītie un vēl saskaitāmie putni

- 8.Janvāris, 2020
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Rakstījām, ka aizvadītā gada vienā no īsākajām dienām ( 21., 22. vai 23. decembrī) dabas draugi tika aicināti piedalīties putnu vērošanas sacensībās, kas vienlaikus notika trijās Baltijas valstīs. Viens no šī pasākuma galvenajiem organizatoriem ANDRIS KLEPERS portālā Dabasdati.lv publicē vērošanas rezultātus.

Laimīgie un nelaimīgie koki

- 8.Janvāris, 2020
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Jāsteidz bebriem palīgā Pārsteigti par silto ziemu un neaizsalušajiem ūdeņiem, šķiet, pat ar lielāku aktivitāti nekā vasarā rosās bebri. Valmierā jau kuru gadu bebru īpaši iecienīta darbošanās vieta ir Gaujas vecupe ielokā starp Elku saliņu un piekrasti pie J. Daliņa stadiona. Tieši šajā piekrastē nu jau pāris nedēļas bebri cenšas dabūt gar zemi pat pamatīgu ozolu.

Viena tuksnesī

- 20.Decembris, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Pārgājienu takās, kas vijas cauri tuksnešiem, satiekas līdzīgi domājošie un jūtošie. AGNESE KALNIŅA pāri Izraēlai gāja mēnesi. Tur bijis viss: priežu meži, klinšaini pauguri, jūras krasts un 400 kilometri Negeva tuksnesī. Un atziņas, kādas citviet neiegūt.

Sarkanās grāmatas zaļās šņores

- 20.Decembris, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Manā nu jau tālajā bērnībā pēckara gados, kad ziemās vēl bija ne vien sniegs, bet pat pamatīgas kupenas, tik greznu, krāšņu Ziemassvētku eglīšu rotājumu, kādi tagad vai ar velšanos veļas no veikalu plauktiem, gan nebija. Eglītes tad greznojām ar īpaši šai dienai saglabātiem ābolēniem (lieliskākie bija sīpoliņi), strupi sārtiem burkāniem, no meža atnestiem brūnganiem vai zaļiem čiekuriem. Tos lieliski kopā saistīja un ap egli apvīt ļāva pamatīgie, pat pāris metru garie staipekņi. Mežos mūsu māju tuvumā to bija daudz, un tajos gados neviens mums netika teicis, ka šis starp ogulājiem un veciem ciņiem uz visām pusēm ložņājošais zaļai šņorei līdzīgais augs ir saudzējams, tātad neplūcams un mājā nestiepjams.

Ziemassvētku egles un bezkaunīgie

- 20.Decembris, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kā jau tas izskanējis citos masu medijos, AS «Latvijas valsts meži» arī šogad atļauj katram iedzīvotājam no tās apsaimniekotajiem mežiem pārnest mājās savu Ziemassvētku eglīti, gan ne garāku par 3 metriem. To drīkst cirst meža ceļu un grāvju malās, uz stigām, zem elektrolīnijām vai pieaugušā mežā zem lieliem kokiem. Kategoriski nedrīkst cirst jaunaudzes un aizsargājamās dabas teritorijās, par kurām vēsta ozollapas zīme.

Pabūt otrā pasaules malā

- 13.Decembris, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Ceļotājs JĀNIS TRAUTMANIS pirms pāris mēnešiem atgriezās no Dienvidāzijas. Izmest loku pa Indonēziju, Filipīnām, Kambodžu, Taizemi viņam gribējies pēc gada, kas bija pavadīts Jaunzēlandē. Uz brīdi viņš piestāja savā dzimtajā Rīgā un Valmierā, kur reiz studējis, lai tagad jau sūtītu draugiem vēstules no Austrijas, no Alpu pakājes.

Par spārnotajiem mežu un dārzu sargiem rūpējoties

- 15.Novembris, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kad gulbji vēl nav aizlidojuši un lielos baros uzturas ne vien Burtniekā, bet arī lietavās pārplūdušos tīrumos, viņi mums vēsta, ka vismaz vēl trīs dienas sniegs pie mums nav gaidāms. Tad nu tiem, kas vēl nav paguvuši to izdarīt, ir pēdējais laiks atcerēties arī par mazāku putnu mājvietām – pavasarī vai jau iepriekšējos gados izliktajiem būrīšiem. Kamēr to iemītnieki gan nu jau labu laiku ir projām uz siltākām zemēm vai vismaz vietām, kur ir labākas barošanās iespējas, viņu būrīši gaidīt gaida cilvēku palīdzību. 

Kazu gravas dārgumi

- 15.Novembris, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Jau kopš 2018. gada Latvijas un Igaunijas kopprojekta «No pazemes ūdeņiem atkarīgu ekosistēmu vienota apsaimniekošana pārrobežu Gaujas-Koivas upju baseina apgabalā» (Est-Lat 62, GroundEco) ietvaros tiek veikti pētījumi Kazu gravā, kas atrodas šaipus Cēsīm Priekuļu pagastā. Igaunijā šāda paša rakstura pētījumi notiek Matsi avotu purvā netālu no Latvijas robežas, kur tiek vērtēta to mijiedarbība ar Koivas (Gaujas) baseina ūdeņiem.

Sedas purva bagātības (1)

- 14.Novembris, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kā jau norunāts, novembra otrajā ceturtdienā nevis runājam par un ap auto un citiem dažādiem spēkratiem, bet gan braucam uz mežu, ezeru, upi vai dīķi. Pēc grafika šodien mums makšķernieku jeb zivju diena. Savulaik tā bija ceturtdienās vismaz tautai paredzētajās ēdnīcās, patlaban zivs nemaz tik bieži siltajā ēdienā nav paredzēta, pie tam tā vairs gluži nebūs maltīte tautai... 

Atvilkt elpu Taizemē

- 1.Novembris, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Šonedēļ Valmieras Tūrisma informācijas centra rīkotajā stāstu vakarā varēja uzzināt, ka taizemieši dikti pie sevis gaida tūristus no Baltijas valstīm, un viņi brauc, jo izvēlas eksotiku.

Ziemā apēdamā vasaras saule

- 2.Oktobris, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Tālumnieks

Kad vēsturnieki pēta mūsu zemes vēsturi, ne vienreiz vien rodas jautājums – no kā gan senči pārtikuši? Viņiem taču nebija nedz kartupeļu, pupiņu, kāpostu, tomātu, gurķu, paprikas, nedz kukurūzas un vēl daudz kā cita, ko ēdienreizē galdā likt. Liela daļa no tagad tik ierastajiem dārzeņiem pie mums taču atceļoja no Kolumba atrastās Amerikas. Starp atceļotājiem īpaši gribu pieminēt ķirbjus, kurus pēc arheologu domām Peru dzīvojošie sākuši audzēt jau pirms 12 tūkstošiem gadu (mūsu teritorijā tad vēl tikai beidzās ledus laikmets un sāka ieceļot pirmie cilvēki). Atceļojuši līdz Eiropai, ķirbji pirmo vērtējumu esot guvuši klosteros, bet par atzītu pārtikas augu kļuvuši vien 17. gadsimtā. Uz mūsu pusi, visticamāk, toreiz moderno dārzeni uz savām muižām atveduši vācieši. Par to liecina arī «ķirbja» lielā līdzība vāciskajam «kurbis». Pēc tam ķirbis no muižām ātri vien, varētu pat teikt, aizripoja vai līdz katrai lauku sētai. Tur tas, pateicoties savu ziedu lieliskajām apputeksnēšanās spējām, cauri gadsimtiem ir gan vairojies, gan krustojies, radot pat gluži jaunas, tautas selekcionētas ķirbju šķirnes.

Lašu nārsts un makšķerēšana

- 2.Oktobris, 2019
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Vēsajā rudenī nārsto lašveidīgās zivis. Tādēļ no 1. oktobra ir noteikts šo zivju ķeršanas liegums. Latvijā savvaļas laši ir sastopami Gaujas, Irbes, Salacas un Ventas baseinu upēs. Taču pēdējos 30 gados šī populācija ir ļoti samazinājusies. Zivju speciālisti vērtē, ka dabīgie Latvijas laši mūsu ūdeņos ir vairs tikai ap 15 procentiem (pārējie ir jau no zivjaudzētavām ielaistie). Tādēļ šo vēl dabīgo lašveidīgo zivju nārsta nosargāšana pēdējos gados kļuvusi ne vien par zivju aizsardzības inspektoru, dabas daudzveidības saglabātāju aktuālu uzdevumu, bet arī par katra godīga makšķernieka sirdsapziņas lietu.