Tūrisms un daba

Latvieši pārdod tehniku zeltračiem, igauņi atbalsta atraitnes Ganā. Pasaule ir tik plaša un reizē šķietami maza.

Latvijas Dabas muzeja speciālisti kopš 2000. gada nosauc Gada dzīvnieku, kas kļūst par sava veida dabas simbolu. Līdz šim tā vairāk akcentēja dzīvniekus, kuru skaits mūsu teritorijā strauji samazinās vai ir jau uz izzušanas robežas. Šādu uzmanību prasa gan 2017. gada dzīvnieks zutis, gan pērn šo titulu ieguvusī vāvere. Gada dzīvniekam 2019. – alnim (Alces alces) – gan izzušana nedraud, jo to Latvijā ir pāri par 20 tūkstošiem un nu jau gadiem aļņu skaitam ir tendence pieaugt. Palielina gan arī nomedīt atļauto aļņu skaitu, taču mednieki nepagūst. Tā 2017./2018. gada sezonā drīkstēja nomedīt 7801 alni, bet 749 palika dzīvot. Šos dzīvniekus medīt drīkst tikai no 1. septembra līdz 31. decembrim.

Ar aļņiem dažādi piedzīvojumi un pieredzējumi ir bijuši medībās. Bet šoreiz par dažām neasiņainām situācijām.

Lai cik modernas ir šodienas tehnoloģijas un to iespējas, reizē, kad sāk māju būvēt vai pie jau uzbūvētās aka jārok, joprojām daudzi talkā sauc rīkstniekus – prasmīgus cilvēkus, kuri ar koka klūdziņas vai arī citādiem veidojumiem prot noteikt, kur pazemē ir ūdeni saturošas āderes. Skeptiķi šādas cilvēku spējas gan vēl bieži apšauba, bet rīkstnieki savas spējas pierāda ar reāliem darbiem.

Lācene Ilzīte 11. janvārī nosvinēja pilngadību. Lēni apēda sarūpēto jubilejas torti un pasmaržoja rozā rožu pušķi.

Lai pievērstu uzmanību dabas daudzveidības saglabāšanai, kopš 2015. gada Latvijas Dabas fonds nosauc arī Gada dzīvotni. Pērn šajā godā bija celts jebkurš dižkoks, šogad – jau visi boreālie un vecie meži, kuros ir izdzīvojuši gan senie koki, gan arī daudzas, citur vairs reti sastopamas dzīvības.

Reiz viņu bija daudz

Jaunībā ziemās, brienot pa mežu vai mežmalu, ne reizi vien iznāca arī tādu nobīšanos pārdzīvot, kad it kā gludi saputinātais sniega klajums pēkšņi atveras un uzspurdz gaisā. Biju iztraucējis mežirbes, kurām biezais sniegs ziemā ir labākā guļvieta. Sakļāvušas spārnus, mežirbes burtiski ienirst sniegā, virs tā atstājot vien no tāluma ļoti grūti pamanāmas galvas. Kupenā putniem ir gan pietiekami silti, gan arī droši, jo tādai naktsmītnei pa sniegu plēsīgajiem zvēriem ir tikpat kā neiespējami bez vismazākā trokšņa pielavīties.

Ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) organizētu preses konferenci, kas decembrī notika Dabas muzejā Salaspilī, noslēdzās dabas skaitīšanas otrās sezonas lauku darbi. Pērn apsekoti aptuveni 500 tūkstoši hektāru Latvijas teritorijas, kā arī 32 hektāri ezeru un teju 10 tūkstoši hektāru upju. Šiem darbiem 265 cilvēki (to skaitā 250 eksperti) tērējuši 38443 darba stundas. Līdz jaunās lauka sezonas uzsākšanai nu notiek iegūto datu apkopošana un pārbaude.

Ar vairākām, iespējams, dabai un arī cilvēkiem ne pašām draudzīgākajām ziņām šo gadu ievada Latvijas Entomoloģijas biedrība. Tā par «Gada kukaini 2019» ir izvēlējusies malārijas odu (Anopheles maculipennis) un par gada bezmugurkaulnieku – mārīšzirnekli (Eresus sandaliatus).

Ceturtdien, 31. janvārī, plkst. 18.30 Valmieras Tūrisma informācijas centrs aicina uz 2019. gada pirmo Ceļotāju stāstu vakaru. Savā divu nedēļu ceļojuma pieredzē un spilgtajos piedzīvojumos savdabīgajā Āfrikas valstī Ganā dalīsies portāla «Delfi» žurnāliste un aizrautīga ceļotāja Andra Briekmane.

CILDINĀJUMS. Latvijas simtgadē īpašu uzmanību ir pelnījusi 452 kilometrus garā Gauja – vislatviskākā upe. Ir mums vēl dažas citas par Gauju krietni garākas, arī par likteņupēm dēvētas, taču to aizsākumi ir jau citu valstu teritorijās. Gauja, vien nedaudz dažviet pietuvojoties Igaunijai, visā savā plūdumā no Vidzemes augstienes vijas cauri Latvijai.

Prasmīgais putnu pazinējs Andris Klepers sadarbībā ar portālu Dabasdati.lv aicina putnu vērotājus un fotogrāfus nu jau desmito gadu  piedalīties Baltijas mēroga sacensībās gada īsākajās un tumšākajās dienās! Izaicinājums šogad notiek 21., 22. un 23. decembrī. Diennakts gaišais laiks šajās dienās nepārsniedz 6 – 7 stundas, kam var pieskaitīt pusotru stundu rīta un vakara krēslas perioda. Ļoti svarīgi ir būt godīgam un rīkoties atbilstoši putnu vērošanas ētikai. Uzvarētājs, kurš būs novērojis vislielāko putnu sugu skaitu (gan tikai vienā no šīm dienām), balvā saņems jaunāko putnu vērošanas dižpārdokli – kaiju noteicēju «Gulls Simplified: A Comparative Approach to Identification». Būs arī citas nominācijas:

Klaudz āmuri: gatavojam jaunas vai remontējam vecās putnu barotavas. Taču ornitologi atgādina, ka daudzviet vēl nedarīti, nu jau pat nedaudz nokavēti ir citi ar putnu dzīvi saistītie darbi. Proti, kamēr daudzi putni ir siltākās zemēs, ir jāpagūst pārlūkot, iztīrīt un arī salabot būri, ko viņu ligzdošanai esam izlikuši.

Novembris ir lašveidīgo zivju nārsta laiks. Dabai draudzīgie izmanto iespēju šajā laikā upju straujtecēs skatīt vienreizējus mirkļus ar nārstot atnākušajām zivīm. Neguļ gan arī malu zvejnieki, izmanto iespēju pielavīties zivīm, kas nārsta brīdī kļūst neuzmanīgas, un tās nodurt vai pat noķert ar rokām. Tādēļ novembris ir arī pastiprinātas uzmanības laiks Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vides inspektoriem, zivju nārstu sargājot.

Laikā, kad pasaulei arvien vairāk virsū mācas tehniskā, nedabiskā dzīvošana un tās piedāvātās it kā vērtības, atgādināt par zaļu, videi draudzīgu dzīvošanu par daudz nav pat iespējams. Šādā aspektā vērtējams arī Valmieras integrētās bibliotēkas telpās iepriekšējā ceturtdienā notikušais vides forums «Dzīvojam zaļi 2018!», kuru pašvaldība organizēja sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētniekiem.

Kad Latvijas simtgades priekšvakarā daudzi izsludinājuši veikt 100 labus darbus Latvijai, gribam atgādināt, ka sagaidīt dažus gudrus šādu darbu darītājus ir pelnījis arī Rietekļa kadiķis. Jo vairāk tādēļ, ka laikā, kad stādām simtgadei veltītas jaunas alejas, slavinām it kā vislatviskākos kokus – senos ozolus, šis kadiķis, manuprāt, daudz izteiksmīgāk par citiem kokiem atgādina gadsimta likstas pārdzīvojušu Latvieti.

Sausais un saulainais laiks pašlaik ir vispiemērotākais, lai savāktu skaistās dzeltējošās koku lapas un lietderīgi izmantotu tās savā dārzā. Ko un kā ar tām darīt, skaidro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Divi jaunieši vasaras karstumā augusta vidū devās piedzīvojumā pa Gauju – no augšteces Jaunpiebalgas novadā līdz upes ietekai jūrā. Draugi – Lotārs Zariņš, kas ir Vidzemes Augstskolas žurnālistikas students, un Kristers Komarovs, dabas entuziasts no Cēsīm, – uzticoties saulainajām laika prognozēm, ceļā devās bez telts, tomēr izrādījās pavisam citādāk. Savās atmiņās par ne tik karstajām vasaras dienām dalās LOTĀRS ZARIŅŠ.

Igaunijas - Latvijas pārrobežu projekta «Zaļais Dzelzceļš» ietvaros ir izveidota un sakārtota bijušās dzelzceļa līnijas infra-struktūra Vidzemē un Dienvid-igaunijā. Kopā tā veido 750 km garu  velo/kājāmgājēju maršrutu, kas piemērots arī izjādēm ar zirgiem vai slēpošanai.

Siguldas novada kultūras centrā «Devons» notika Gaujas nacionālā parka (GNP) 45 gadu jubilejas konference «Gaujas Nacionālais parks – Daba, Cilvēks, Atspulgi».