Tūrisms un daba

4. aprīlī Limbažos svinīgi tiks atklāts starptautisks projekts ar nosaukumu «Green Railway».

Par videi draudzīgu saimniekošanu sarunājos ar Valsts vides dienesta Valmieras reģionālās pārvaldes direktoru AIVARU LIEPU un viņa vietnieci — kontroles daļas vadītāju LĪGU ZVIRBULI.

Lai arī priedes ir iezīmētas pat Latvijas dendrologu biedrības emblēmā, par Gada koku parasto priedi (Pinus sylvestris) dendrologi ievēlējuši vien šogad (arī tad vēl bijis kāds, kurš vēlējies vispirms papeli cildināt). Priede ar savu uzticību auglības ziņā pieticīgajai Latvijas zemei un cilvēkiem, viņu likteņiem, manuprāt, šādu godu gan bija pelnījusi viena no pirmajām.

Dzelteno cielavu bariņi, kas cītīgi meklē barību un krāj spēkus pavasara garajam pārlidojumam kaut kur Āfrikas ziemeļu daļā, pat nenojauš, ka pavasarī Latvijā viņus sagaidīsim ar īpašāku interesi un vērīgumu nekā citugad. Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) dzelteno cielavu (Motacilla flava) ir nosaukusi par 2017. Gada putnu.

Vidzemes Augstskolas studentu apvienības vides virziens Starptautiskajā mitrāju dienā, 5. februārī, organizēja pārgājienu pa Sedas purvu un tā apkārtni, kas pulcēja krietnu skaitu dabas entuziastu un deva iespēju aplūkot Sedas apkārtnes interesantākās vietas.

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) 11. februārī par godu Pasaules mitrāju dienai aicina interesentus doties kopīgā izzinošā pārgājienā pa Niedrāju-Pilkas purvu. Pārgājiena dalībnieku tikšanās paredzēta pl. 11 DAP dabas izglītības centrā «Ziemeļvidzeme», Rīgas ielā 16, Salacgrīvā. Iepazīstoties tur visiem vispirms būs iespēja līdzdarboties interaktīvās spēlēs un diskusijās par mitrāju lomu un Ramsāres konvenciju.

Aizejošais — atkal vissiltākais

Vējaino, lietaino vasaru un rudeņu, bezsniega ziemu dēļ arvien lielāks satraukums par to, kas notiek ar klimatu, nu ir ne vien lauksaimniekiem, mežu izstrādātājiem, bet pat dabas norisēs līdz šim maz ieinteresētajiem pilsētniekiem. Pirmie ir satraukti, vai nenoslīks raža, vai no mežiem sagatavotos kokmateriālus varēs izvest, otrie vairs īsti nesaprot, kad izdevīgāk atvaļinājumā iet, lai vairāk iznāk saulē gozēties.

Februārī godinām Ramsāres Konvenciju

Kopš 1971. gada 2. februāra, kad Irānā Ramsārē daudzu valstu pilnvarotas personas parakstīja Konvenciju «Par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi», katru gadu februāra sākumā atzīmē Pasaules mitrāju dienu. Šogad par galveno datumu bija noteikts 5. februāris, taču iespēju robežās Latvijā dažādi mitrājiem veltīti pasākumi turpināsies vēl visu šo nedēļu. Pašlaik pasaulē šai konvencijai jau pievienojušās vairāk nekā 160 valstis, akcentējot nu jau pāri par diviem tūkstošiem Ramsāres Konvencijai atbilstošu teritoriju aizsargāšanu.

Atzīmējot Pasaules mitrāju dienu, Ķemeros esošais DAP dabas izglītības centrs «Meža māja» sestdien, 4. februārī, aicina ieinteresētos doties tematiskā, izzinošā pārgājienā pa Ķemeru Nacionālā parka mitrājiem. Šogad Pasaules mitrāju dienas temats ir «Mitrāji — dabas katastrofu riska samazinātāji». Tādēļ arī šī pārgājienā dalībniekiem būs iespēja vairāk uzzināt par mitrāju lomu kopējā vides aizsardzības kontekstā. Uz pārgājienu jāpulcējas «Meža mājā», un tas sāksies pl. 11. Arī atgriešanās būs turpat, ap pl. 14. Maršruta garums ir aptuveni 7 kilometri un piemērots arī nūjotājiem. Dalība pārgājienā — bez maksas, taču lūgums iepriekš pieteikties, zvanot Aijai Balandiņai pa tālruni 29149365.

Pagājušo trešdien vēlu vakarā no Valmieras lielā stāvlaukuma ceļā uz Baltkrievijas galvaspilsētu Minsku devās autobuss ar hokeja līdzjutējiem no Valmieras, Smiltenes, Rūjienas u.c., lai klātienē vērotu spēli starp Rīgas un Minskas «Dinamo» komandām. Noskaņojums pirms spēles, teikšu godīgi, nebija pārāk priecīgs, jo Rīgas «Dinamo» šosezon atrodas turnīra tabulas pašā apakšā, un nekādu lielu izredžu nebija.

Februārī un aprīlī Valmieras Tūrisma informācijas centrs aicina doties ziemas pārgājienos «Ko slēpj Valmiera?». Šī gada pirmajā ekskursijā, kas notiks 18. februārī, interesenti kopā ar aktīvā tūrisma entuziasti Santu Paegli dosies pa dabas pētnieka un viena no pirmajiem Latvijas ornitologiem Nikolaja Heinriha fon Tranzē pēdām.

Trešdien Salacgrīvā Dabas izglītības centrā «Ziemeļvidzeme» atkal kopā nāca dabas norisēs un tās saudzēšanā ieinteresētie. Te pasākumā «Lasis godā celts» notika iepazīšanās ne tikai ar šo mūsu dižciltīgāko zivi, bet arī ar citām Latvijas ūdeņu iemītniecēm. Uz to rosināja centrā ierīkotā interaktīvā izstāde, kas gudrības atklāja vien tad, ja skatītāji paši līdzi darbojās.

Pirmdien, 23. janvārī, pl. 16 Raunas bibliotēkā paredzēta lekcija par Beverīnas meklējumiem Vidzemē.

Latvijas dendrologu biedrība par 2017. gada koku nosaukusi parasto priedi (Pinus sylvestris). Šī koka augstā godā celšana  tiešām ir pelnīta, jo priežu audzes aizņem apmēram 47 procentus no visām Latvijas mežu platībām. Liela daļa no tām plešas Vidzemē.

Ziemassvētkos man iznāca pastaigāt gar Stāvajiem krastiem, pabūt arī Sajūtu parkā. Patīkami, ka tas arvien labāk tiek sakopts  un ir kļuvis par valmieriešu un arī ciemiņu populāru pastaigu vietu. Šeit var gan izbaudīt izklaides, gan reizē pabūt svaigā priežu meža gaisā, vērot dabas norises. Tas mūsdienu urbanizētajā laikmetā, manuprāt, ir ļoti būtiski un liels ieguvums Valmierai.

Kad gads cauri tumšākajām dienām nes atpakaļ gaismu, lai tā pavasarī liktu atkal uzziedēt pasaulei, ir pārdomu laiks par atjaunotni un    Ziemassvētku brīnumiem. Viens no tiem ir arī spēks un noslēpums, ko priedes vai egles čiekurā izauklētas sīkās sēkliņas spēj aiznest līdz kokiem, lai tie izaugtu tikpat diži kā viņu senču paaudzes.

Jau rakstīju par pensionētā mūzikas skolotāja Tālivalža Dubava ilgus gadus glabāto kādreizējā Valmieras notāra Edgara Klingenberga vākto tauriņu kolekciju. Par to ieinteresējās arī viens no Latvijā pašlaik zinošākajiem kukaiņu pētniekiem Latvijas Universitātes profesors Voldemārs  Spuņģis. Pirms neilga laika viņš bija Valmierā šo kolekciju aplūkot.

Uzzināju, ka Dikļos vairāki mednieki ieinteresējušies par pūcēm un izliek tām būrus. Par šo iniciatīvu stāsta AIVARS BUŽS:

Mazliet vairāk par 2000 pasažieriem valsts svētkus pagājušās nedēļas nogalē izvēlējās svinēt uz prāmja M/S Isabelle klāja Tallink kruīza ceļojumā Rīga – Stokholma – Rīga.

Ir jau pierasts, ka pārlidojumos uz ziemošanu par atpūtas un barošanās vietu  gulbju bari izmanto Burtnieku. Taču nu jau kuru gadu ezerā ir pat vairāki gulbju pāri, kas, kā var nojaust pēc viņu uzturēšanās noteiktās vietās, te kļuvuši par pastāvīgiem iemītniekiem.