Viedokļi

Gan nedēļas nogalē — svētdienas pēcpusdienā, gan vēl pirmdien Jūrmalas kūrviesus un vietējos, galvenokārt tos, kuri mitinās Slokā un tuvākajā apkaimē, tīri nazāli traucēja ar plastmasas degšanai raksturīgu smārdu un, iespējams, arī vizuāli — ar melniem un daudzu kilometru attālumā redzamiem dūmiem — radīja diskomfortu paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks Slokā. To izdevās likvidēt tikai pēc sešiem pirmdienas rītā. Ugunsgrēks plosījās 1,2 hektāros un arī kāda angāra daļā, to dzēsa krietns pussimts ugunsdzēsēju glābēju, divi specializētie Latvijas Dzelzceļa sastāvi, divas Valsts meža dienesta ūdens cisternas un arī Nacionālo bruņoto spēku helikopters. Nelaimes laikā bija bloķēta Ventspils šoseja, bija pārrāvumi un kavējumi vilcienu satiksmē Tukuma dzelzceļa līnijās...

Ne tikai 3. jūnijā novadnieki ar savu balsojumu, bet arī šodien, 15. jūnijā  ievēlētais Kocēnu novada domes sastāvs apliecina, ka stabilitāte ir atslēga attīstībai. Šodien vienbalsīgi tika ievēlēta Kocēnu domes vadība, kas ir apņēmības pilna turpmākos četrus gadus strādāt enerģiski, nesavtīgi, lai Kocēnu novads 2020. gadā būtu dzīvošanai, strādāšanai un atpūtai pievilcīgākā vieta Ziemeļvidzemē.

Saeimas cirks ap dzīvniekiem cirkā, paldies Dievam, tomēr ir beidzies: bija derdzīgi noskatīties un noklausīties, kā kopumā gudri un valstiski atbildīgi cilvēki ņemas ap pilnīgi bezjēdzīgu jautājumu. It kā tas būtu palicis par pēdējo šķērsli ceļā uz mūsu sabiedrības vispārēju harmoniju un pārticību.

Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija kopā ar sadarbības partneriem izstrādājusi un Labklājības ministrijā iesniegusi koncepciju, kā veidot audžuģimeņu kustību Latvijā saistībā ar deinstitucionalizācijas procesu.

Komentē Valmieras SOS ciemata direktors EDIJS PĒTERSONS:

Pirms 76 gadiem padomju okupācijas varas iestādes Latvijā īstenoja plašu deportāciju akciju, apcietinot un nometinājumā izsūtot 15424 cilvēkus. 700 no tiem tika tiesāti un sodīti ar nāves sodu. No bada, slimībām izsūtījuma laikā nomira 5393 cilvēki. Ceļā uz izsūtījuma vietām nomira 43 cilvēki, piedzima — septiņi. Dažādos vēstures avotos minētie skaitļi nebūtiski atšķiras, taču tā būtu sausā statistika.

Vai, beidzot vidusskolu, ir iespējams līdz galam saprast, ko vēlos studēt, kādā profesijā strādāt, kas gribu būt? Ir nācies runāt ar jauniešiem, kuri nepārprotami izvēlējušies savu dzīves ceļu, sakot, ka būs mediķi, ka studēs informācijas tehnoloģijas, ka tās būs mākslas vai mūzikas studijas. Ja ceļš ir zināms, tad pašiem bērniem un arī vecākiem vieglāk, jo studijas nozīmē arī izmaksas pat tad, ja izdevies tikt valsts apmaksātajā studiju programmā un vietā.

14. jūnijs Latvijā ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena — šajā datumā 1941. gadā PSRS varas iestādes no Latvijas izsūtīja ap 15 tūkstošiem cilvēku, kas tika uzskatīti par nelojāliem vai kā citādi nepatika režīmam. Šis datums Latvijā, protams, nav aizmirsts — mēs pieminam un atceramies. Cits jautājums tikmēr ir — vai arī saprotam?

Ja tā paraugās apkārt, nemaz jau tik slikti mēs savā Latvijā nedzīvojam. Ielas un ceļi mums pilni pajaunu automobiļu, nerunāsim par tīrumiem, kur mūsu āres vago tādu pasaules TOP marku pilnīgi jauni traktori, kombaini un vēl visdažādākie agregāti, kādus, piemēram, bagātās Zviedrijas zemnieku platībās neredzēt. Tur saimnieki, pārtiekot no savas, nevis no ārpuses dāvātas naudas, cītīgi uzpasē un ilgus gadus lieto jau krietni vien pavecu lauksaimniecības tehniku. Košs piemērs bija pagājušajā nedēļā pie kāda zviedra sētā redzētais frontālais iekrāvējs — kādreiz koši dzeltens bijis, tagad norūsējis gluži brūns, tomēr joprojām darba kārtībā! Pats redzēju, kā saimnieks ar šo, manuprāt, vismaz 30 gadus seno aparātu, kuram uz riteņiem arī vasarā sniega ķēdes laikam jau kuru gadu bez nost ņemšanas stāv,  pieveda šķembas pie kūts durvīm un līdzināja...

Ceturtdien Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jau par strīdīgiem nodēvētus grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas nosaka ierobežojumus kļūt par maksātnespējīgas kredītiestādes administratoru.

Pirms nedēļas nebija tādas lielas pārliecības par to, ka pašvaldībās esam ievēlējuši labākos no tautas priekšstāvjiem un interešu aizstāvjiem. Cepāmies kā traki par to, kādā valstī dzīvojam! Paklausoties, kā mazāki un lielāki uzņēmēji apmuļķo valsts kasi, nemaksājot nodokļus, atkal cepiens... Un ne bez pamata, jo, neko tā īpaši nedarot, lai mazinātos tas sasodīti augstais ēnu ekonomikas rādītājs, ministrijas un deputāti jau plāno vairāk nodokļos iekasēt no tiem, kuri arī līdz šim maksā daudz.

Šajās pašvaldību vēlēšanās publisku pliķi ir saņēmuši latvju Temīdas kalpi: Aivaram Lembergam pievienojās vēl viens ļoti kolorīts un visā valstī slavens vēlētāju mīlulis ar «smagos noziegumos apsūdzētā» birku. Savukārt iespējamais Ogres novada galva vispār ir svaigi notiesāts par izspiešanu.

Iznāk skaista sakritība. Tikai pirmdien Valmieras centrā pie barjerām sāka stiprināt puķu kastes. Kāpēc ne agrāk? Dzirdēju sievietes mēļojam, ka esot bijis jāsagaida vēlēšanu rezultātus, lai zinātu, vai Valmierai līdz šim tik ierastās zilās krāsas kastes šovasar maz vairs derēšot, vai nebūšot ar zaļām jānomaina. Citas bilda pretī, sak, kāda gan sasaiste ir vēlēšanu rezultātiem ar puķu kastēm: ja zilās tā pavairāk jau ir sagādātas, līdz šim par derīgām atzītas un vēl tīri labi lietojamas, kāpēc gan tērēt nodokļu maksātāju naudu jaunu, citādas krāsas kastu iegādei?

Nacionālā identitāte neiedzimst, bet tā veidojas jau no mazotnes, kad bērns redz un iegaumē ģimenes tradīcijas. Viņā veidojas piederības sajūta. Cilvēkam pieaugot, nacionālā identitāte jau izpaužas kā patriotisms. Varbūt nespējam pateikt, ka mīlam savu valsti, bet tā sajūta cilvēkā gruzd, jo viņš savai zemei jūtas piederīgs, te arī iederīgs, vairāk it kā saprot par sevi un citiem, jo arī kultūra, tradīcijas, ieražas un ticība veido to cilvēka mugurkaulu, ko saucam par identitāti.

Lauku saimniecības Latvijā pakāpeniski kļūst lielākas. 2016. gadā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība vidēji vienā lauku saimniecībā bija par 19,6 % vairāk nekā 2013. gadā un par 27,9% vairāk nekā 2010. gadā, tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

3. jūnijā bez īpašiem pārsteigumiem visā Latvijā tika aizvadītas pašvaldību vēlēšanas. Vispirms jau ir patīkami — nepiepildījās bažas, ka vēlētāju aktivitāte kārtējo reizi būs mazāka nekā iepriekšējās vēlēšanās.

Kamēr Latvijā tiek diskutēts par to, cik kaitīgas vai nekaitīgas ir plastmasas pudeles, kāda ir to iespējamā ietekme uz patērētāju veselību, Igaunijas Veselības padome (Estonian Health Board) ir veikusi virkni pētījumu un secinājusi, ka plastmasas pudelēm, ko iespējams iegādāties Eiropā, nav negatīvas ietekmes uz ūdens kvalitāti.

2016. gadā meža ugunsgrēki dzēsti 641 reizi 467 hektāru platībā. 75,7% gadījumu meža ugunsgrēka izcelšanās iemesls bija neuzmanīga rīcība ar uguni, bet 15,7% tā bijusi ļaunprātīga dedzināšana. Šogad pavisam reģistrēti 54 meža ugunsgrēki ar kopējo uguns skarto platību 33,2 hektāri, tajā skaitā jaunaudzes nodegušas 5,9 hektāros.

2017. gada pašvaldību vēlēšanas noslēgušās, rezultāti zināmi. Daudziem gandarījums, daudziem šoks par neveiksmi. Tā Rīgā pietrūka tikai viena procenta vēlētāju atbalsta, lai galvaspilsēta tiktu pie cita mēra. Bet tā vairāk ir rīdzinieku problēma.

Cilvēka dabā ir gaidīt, sastapties ar ko jaunu, neredzētu, piedzīvot kādu radošu uzplaiksnījumu. Un vasara ar savu košumu domās, darbos un radošajos lidojumos ir tam kā radīta. Pēdējos gados ļoti iecienīti ir pilsētu svētki, atklājot arī jaunas nianses to svinēšanā un izmantojot konkrētās vietas vienreizējās iespējas. Lai atceramies kaut vai svecīšu plostus Gaujā, Dzirnavu ezeriņa vakara mūziku utt.

Ir labi, ka uzņēmumi Latvijā arvien vairāk pievēršas eksportam. Skaidrs, ka ar eksportu ir saistīti vairāk riska faktoru nekā ar pārdošanu iekšzemes tirgos. Taču, ja ir zināmi eksporta galvenie riska faktori, tad var vēl labāk palielināt eksportu.