Viedokļi

Kamēr miljoniem cilvēku visā pasaulē dodas protestos pret klimata pārmaiņām un Rīga pa galvu pa kaklu risina savu atkritumu krīzi, Saeimas deputāti tuvredzīgi lemj par depozītu sistēmu, kas atbildīs dažu, bet ne visu iedzīvotāju interesēm. Neskatoties uz gandrīz 11000 parakstiem manabalss.lv portālā, Saeima joprojām turpina atbalstīt novecojušo, mūsdienu tehnoloģiju iespējām neatbilstošo depozīta sistēmu, kas pret atlīdzību pārstrādei pieņems tikai noteikta veida dzērienu PET un stikla pudeles, bez ievērības atstājot lielāko daļu citu iesaiņojumu, ko lietojam un atkritumos izmetam ikdienā. Ne velti paplašinātas sistēmas ideja īsā laikā guva tik lielu atsaucību no sabiedrības: nešaubos, ka tas būtu win-win risinājums gan Latvijas iedzīvotājiem, gan videi, gan arī pašiem politiķiem, kas ir atbildīgi par Latvijai saistošo Eiropas Savienības (ES) vides un klimata mērķu sasniegšanu.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs pirmdien publiski iebrauca auzās, paziņojot, ka fotoradari, kuri pēc tik ilgas cīkstēšanās pirms dažiem gadiem tika uzstādīti uz Latvijas ceļiem, plānoto peļņu nenes. Plānoto peļņu? Izrādās, soda naudu apjoms tiek plānots, tiesa, par to kaunīgi visu laiku, būs jau kādi 20 gadi, klusēts... Populārā TV raidījuma Zebra vadītājs Pauls Timrots uz ministrijas valsts sekretāra paziņojumu, ka no stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums, nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde ir zem jautājuma zīmes, reaģēja nekavējoties un ļoti skarbi, taču absolūti precīzi: «Ja Iekšlietu ministrija domā, ka vajag kaut ko ietaupīt un vajag radīt peļņu, tad, es domāju, sāciet paši ar sevi! Iekšlietu ministrijā tik daudziem ir pistoles un neko nav nošāvuši. Pilnīgi neefektīvi! Nepērciet vairs pistoles, nepērciet vairs lodes un pamatīgi ietaupīsiet!»

Vecāku izglītošana pašlaik ir teju vai modes kliedziens. Ir pieprasījums, ir piedāvājums – kādreiz piedāvājums ir tik vilinošs, ka pat skeptiķis uzķersies. Nav runas par to, ka nevajadzētu mācīties, jo citu pieredze vienmēr noder, kaut vai tamdēļ, lai mācītos no citu atzītām kļūdām, nevis sagaidītu savējās. Viens netiek galā ar pirmsskolnieku, citam rūp attiecības ar pusaudzi, kādam vēl bažas, vai pareizi saprasts zīdainis... Vecāki ir tik dažādi, bērni dažādi, un nekur nav teikts, ka ar pie vecākajiem bērniem gūto pieredzi pietiks mazākajam. Tāpēc ir žurnāli, grāmatas, vecāku atbalsta grupas, tāpēc ir nodarbības, kursi un tagad jau arī konferences.

Latvijas valdošajā koalīcijā turpinās iekšējā matu skaldīšana, tostarp arī kāda savdabīga, lai gan politikas praksē nebūt ne tik reta iemesla dēļ. Stāsts ir par to, ka viens no valdību veidojošajiem politiskajiem spēkiem, pieklājīgi izsakoties, pavisam noteikti nav attaisnojis cerības, ka pēc iekļaušanās valdošajā koalīcijā šīs partijas pārstāvji varētu arī ielikt kādos nebūt rāmjos savu revolucionāro retoriku un kaismi. Runa ir par Jauno konservatīvo partiju (JKP).

Nāk rudentiņis, būs barga ziema. Labi, ka arī pie mums laikus ir sākusies dzīvokļu apkures jaunā sezona. Kamēr vieniem prieks par silto mājokli, citi ar bažām savā pagalmā vēro kārtējos jurģus. Paunas pār plecu, un prom! Uz citu – lētāku, vieglāk nomaksājamu mitekli. Nepaiet ne pāris dienu, un, rau, cits ar paunu padusē jau atkal klāt!

Kad pēc Saeimas vēlēšanām un no KPV LV, JKP, Attīstībai/Par, VL-TB LNNK un JV tika sastiķēts pietiekams deputātu skaits, lai izveidotu jaunu valdību un kā pirmais iespējamais tās veidotājs tika nosaukts Jānis Bordāns no JKP, pat cerēju, ka nu būs valsti uz radikālām pārmaiņām virzošs premjerministrs. Tādas pārmaiņas jau arī vēstīja šīs partijas priekšvēlēšanu laikā izteiktie solījumi par bezkompromisa tiesiskumu un vēl daudz ko citu. Nu secinu, ka paldies jāteic tiem politiķiem, kuri J. Bordānu valdības vadītāja postenī neatbalstīja, lai netiktu sastrēbta karsta putra vispirms tiesiskumā.

Kad latviešiem, kuri jau gadus un cits otro gadu desmitu strādā ārvalstīs, tika jautāts, kas viņus mudinātu atgriezties dzimtenē, tad biežākā atbilde bija ilgas pēc ģimenes, vecākiem draugiem, bet, kad tika prasīts, kas baida atgriežoties, bija minēta neziņa par darba iespējām, strauji sarūkošo atalgojumu un sliktajām attiecībām darba vidē. Bieži vien nevienam nevajadzīgu, graujošu un pazemojošu subordināciju. Attieksmes un savstarpējo – darba devēju, darba ņēmēju – attiecību jautājums nonāca degpunktā. Un šīs aptaujas ir veiktas gan pirms gadiem desmit, gan pašlaik.

Valsts prezidenta vēlme būt Kariņa valdības advokātam ir pārsteidzoši nesavtīga. Viņam vajadzētu savu vēl spēcīgo popularitāti taupīt nopietnām nacionālajām vajadzībām, nevis šādi izniekot.

Šovasar mežu ugunsgrēki plosījās ne tikai Austrālijā, bet arī par planētas plaušām dēvētajos Brazīlijas mūžamežos, un nupat šajā sakarā pasauli satricināja zviedru pusaudzes Grētas Tunbergas emocionālā uzstāšanās Apvienoto Nāciju tribīnē lielajā klimatam veltītajā valstu vadītāju samitā, asi kritizējot pasaules līderus par nespēju risināt klimata pārmaiņas.

Laikā, kas zīmīgs ar divu Krišjāņa Kariņa vadītās Latvijas valdības divu dažādu partiju ministru gluži vai zombiju cienīgu vēlmi nobrucināt savās nozarēs līdz šim valdījušo lietu kārtību, tapis valsts biznesa plāns nākamajai septiņgadei – Nacionālās attīstības plāns (NAP) laika periodam no 2021. līdz 2027. gadam. Rakstītāji gan to dēvē tikai par projektu, kas diskusiju rezultātā varētu piedzīvot gan viegli kosmētiskas, gan patiešām fundamentālas pārmaiņas.

Nākamnedēļ norisināsies akcija «Labo darbu nedēļa». Šādas un līdzīgas akcijas, kuras uzrunā sabiedrību, pievērš tās uzmanību un aktualizē problēmas, pie mums notiek vai cauru gadu, un te nav nekā slikta, tikai pozitīvi – tiem, kam ikdienas steigā piemirsies padot roku līdzcilvēkiem vai tumsā uzvilkt atstarojošu vesti, tās ir kā atgādinājums, kā ikrīta modinātājpulksteņa zvans.

Latvijas augstākās izglītības nozari nu jau krietnāku laiku tricina skandāls ap mūsu valsts vadošās augstākās izglītības iestādes – Latvijas Universitātes (LU) – rektora amatu vai, pareizāk, ap Indriķa Muižnieka tiesībām tikt atkārtoti apstiprinātam šajā postenī.

Dažādās jomās mēdzam Latviju salīdzināt ar mūsu tuvāko kaimiņvalsti Skandināvijas virzienā – Igauniju. Visbiežāk jau šī mērīšanās tomēr par labu mūsu valstij nesanāk – tur igauņi mums priekšā, tur viņi dara vienkāršāk, tur viņi visu paveic ātrāk... Visbeidzot, valsts budžets Igaunijai, kas izmēros atpaliek no Dzintarzemes Latvijas, krietni pilnāks, un, kā tiek stāstīts, to kaimiņi iespēj ar krietni kompaktāku ieņēmumu iekasēšanas iestādes darba kolektīvu un bez izteikti represīvām metodēm.

Kad mājdzīvnieku moka parazīti, saimnieks tam palīdz ar prettārpu līdzekļiem, nevis iemidzina. Līdzīgi ir jārīkojas valdībai ar obligātā iepirkuma komponenti – nelāgu slavu ieguvušo nodevu alternatīvās enerģētikas atbalstam, ko maksā elektrības patērētāji. Mums jārīkojas ātri, lai atgūtu tautas uzticību.

Basketbolam ir lielas un senas tradīcijas Valmierā. Mēs ar saviem darbiem cenšamies šīs saknes stiprināt, mest arvien jaunus izaicinājumus lietām, kas saistās ar un ap basketbolu. Cenšamies to darīt pēc labākās sirdsapziņas.

Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā zināms, soli pa solim jau kopš 2017. gada notiek Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskā plāna sagatavošana, kurā šā gada galvenie uzdevumi bija regulu apspriešana, pati plāna izstrāde, nosakot galvenās vajadzības, prioritātes, mērķus, pasākumus un tiem atbilstošas finanses. Nākamgad paredzēta KLP stratēģiskā plāna apstiprināšana, noteikumu sagatavošana un ieviešana, lai jau no 2021. gada varētu sākties visa nolemtā īstenošana. Ir dzirdēts, ka Briselē jauno KLP dēvējot nebūt ne par revolūciju, bet gan par evolūciju. Ko no tās deklarētajiem ekonomikas, vides un sociālajiem mērķiem cer sagaidīt Latvijas lauksaimnieki? Zemkopības ministrijas mājaslapā šovasar notika aptauja, vaicājot, kurš no nākotnes KLP ekonomiskajiem mērķiem (taisnīgi ienākumi, palielināta konkurētspēja un palielināta vara pārtikas ķēdē) jums ir svarīgākais.

Latvijas Bankas pirms nedēļas piesardzīgā optimismā sludinātās valsts ekonomiskās attīstības prognozes kopumā šķiet līdzīgas manis jau aprakstītajam Luminor ekspertu vērtējumam vai citu kredītiestāžu veiktai analīzei. Neviens negrib tīši sašūpot laivu.

Ja bērns, atgriežoties no skolas, saka, ka viņam patīk iet skolā, ka patīk klases audzinātāja, ka bijis interesanti, tad vecākos tobrīd iemājo miers. Ja bērns mācību iestādē jūtas labi, viņš mācīsies. Ja bērns ir arī delveris vai viņam ir grūtības mācību procesā, skaidrs, ka skolotājs, kurš bērnu redz nevis kā apgrūtinājumu, bet kā izaicinājumu gan savai profesionālajai varēšanai, gan cilvēkmīlestības jaudai, strādās un bērns savā varēšanā augs.

Turpina pieņemties spēkā pretestība vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (Attīstībai/Par!) rosinātajai administratīvi teritoriālajai reformai. Tostarp pēc Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes slēgtajā sēdē notikuša balsojuma kļuva skaidrs, ka vairākums pašvaldību šo reformu neatbalsta.

Nupat sanāca aprunāties ar kādas ceļu projektēšanas firmas puišiem. No vienas puses – viņiem darba netrūkst, uz galdiem projektu mapītes biezum biezas, lai tās piepildītu, nākas likt lietā gan pašu profesionālās zināšanas un praktiskā darba pieredzi, gan arī izmantot mūsdienu tehnoloģijas. Oficiāli iegādātas projektēšanas programmas, ar kādām strādā sevi un savu pasūtītāju cienoši projektētāji, nav lēts prieks un katrā konkrētā gadījumā, šādu programmu iegādājoties, uzreiz patukšo firmas maciņu vismaz par dažiem tūkstošiem eiro. Tāpat projektēšanas birojā, lai nodrošinātu dokumentācijas kvalitāti, ik pa laikam jāpamaina savu laiku nokalpojušās lielformāta drukas mašīnas, protams, jāatjauno arī datoru bruņojums kopumā.