Dzimtenes mīlestībai nav brīvdienu
Varbūt ne man to klājas atgādināt, bet tomēr: patiesam patriotismam bez tā kvēlas izrādīšanas ir vajadzīga arī sāpe par Latviju un apņēmība celt to stiprāku.
Varbūt ne man to klājas atgādināt, bet tomēr: patiesam patriotismam bez tā kvēlas izrādīšanas ir vajadzīga arī sāpe par Latviju un apņēmība celt to stiprāku.
Adopcija ir sarežģīts un emocionāli sensitīvs temats, kas prasa atbildīgu pieeju no vecāku puses attiecībā uz atklātību ne tikai pret bērnu, bet arī paplašināto ģimeni un sabiedrību.
Abu roku un kāju pirkstu nepietiks, lai uzskaitītu, kas mums savas atjaunotās valsts trīs gadu desmitos ir nogājis greizi.
Donalda Trampa pārliecinošā uzvara ASV prezidenta vēlēšanās, kā arī republikāņu – trampistu triumfs pārējos vienlaikus ar šīm vēlēšanām notikušajos balsojumos ir notikums, kas jau atstāj nenoliedzamu ietekmi uz politiskajiem procesiem daudzviet pasaulē un jo īpaši Eiropā.
Šis novembrī ir īpašs laiks. Ielās un laukumos daudz vairāk sarkanbaltsarkano karogu, pie krūtīm spraustu lentīšu Latvijas karoga krāsās, degošu lāpu, nemaz nerunājot par tūkstošiem svecīšu gan īpašos kārtojumos, gan vienkārši tāpat – varoņu piemiņai.
Novembris – Latvijas neatkarības cīņu un valsts dzimšanas dienas mēnesis – ir tik pilns ar dažādiem svinību un atceres pasākumiem, ka citām politiskajām aktivitātēm un notikumiem uzmanību pievēršam mazāk.
Es saprotu, ka cilvēki vēlas iegādāties lietas par izdevīgām cenām.
Daudz paštaisnāks un agresīvāks (kaut šķiet – kā gan vēl vairāk būtu iespējams...). Klaji pats sevi un savus lišķus apkalpojošs. Sīkmanīgi ļaunatminīgs «zilonis trauku veikalā». Sakodīsim zobus, būsim stipri!
Latvijā pensionēšanās vecums pakāpeniski tika palielināts pēdējo 10 gadu laikā.
Atbilstīgi Labklājības ministrijas (LM) pieņemtajam lēmumam, sākot ar nākamo gadu, tā dēvētās pārtikas vairs nesaņems cilvēki ar maznodrošinātā statusu – tās pienāksies tikai trūcīgajiem un krīzes situācijās nonākušajiem Latvijas un Latvijā mītošajiem Ukrainas iedzīvotājiem, un arī viņiem piešķiramo paku skaits tiks samazināts.
Ko padarīsi, ja ziediņiem kaut kas sajucis dabas regulējumā un tie otrreiz sezonā uzziedējuši novembrī.
«Mans vīrs pelna labi, mēs pelnām abi,
Un tas lai paliek tikai manā ziņā,
Cik es iebāžu frizieres ķiteļa kabatiņā.»
Sociālajos tīklos redzēju video, kur ārzemēs meitene, kas ir apmēram manā vecumā, uzstādījusi diagnozi diezgan nopietnām mentālām slimībām un par to arī lepni stāsta savos sociālajos tīklos.
Interesanti, kas īsti slēpjas aiz Vienotības veterāna Jāņa Reira publiskā prātuļojuma, ka varbūt vajadzētu paplašināt valdības koalīciju ar Apvienoto sarakstu? Pieļauju – tikai liekulīga «ēsma āķim».
Katru jaunu valsts budžetu skatot, tiek īpaši izvērtēta labklājības sfēra, un jau tagad zināms, ka par kapeikām, bet tomēr nākamajā gadā pieaugs valstī noteiktais minimālās algas apmērs un līdz ar to arī jāgarantē to pabalstu izmaiņas, kas nosacīti ļauj cilvēkiem izdzīvot un iztikt.
Latvijā, visticamāk, nebūs pārāk daudz cilvēku, kas ir pazīstami ar izcilā (bez pārspīlējuma) franču rakstnieka Luī Ferdinanda Selīna daiļradi.
Evikai Siliņai, veidojot valdību, tās programmā tūdaļ aiz uzdevumiem valsts aizsardzības stiprināšanā tika izteikta arī vajadzība būtiski samazināt birokrātiju.
Labklājības ministrija paziņojusi, ka taupības dēļ cilvēki ar maznodrošinātā statusu no nākamā gada vairs nesaņems pārtikas pakas.
Šonedēļu arī mūsu infotelpu aizpilda divu bijušo PSRS sastāvdaļu «eiroizvēles»: pagājušajā svētdienā Moldovā notika referendums par integrāciju Eiropas Savienībā; šajā nedēļas nogalē Gruzijas parlamenta vēlēšanas noskaidros, vai arī tā ies šo ceļu.
Kaut arī kāda sprigana mūsu novadniece šobrīd atkal kaut kur pa augstiem kalniem pasaulē kāpelē vai varbūt jau laimīgi nokāpusi lejā, manas pārdomas šoreiz nav par kalniem, bet gan par it kā pasaules jumta organizāciju ANO (Apvienoto nāciju organizācija) un tās vēlēto vadoni, kas nupat atļāvies tādu gājienu, par kuru viņu, skaidri latviski norādot, vajadzētu ar sūdainu koku patriekt gan no kabineta Ņujorkā, gan no lielās politikas vispār.
Skandāls patiesībā ir ļoti nopietns: ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs trešdien ieradās Krievijas pilsētā Kazaņā uz šīs valsts prezidenta Vladimira Putina organizēto BRICS samitu, kas ir vērienīgākais starptautiskais pasākums, ko Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam izdevies sarīkot kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī. Iepriekšējo BRICS samitu, kas pērn notika Dienvidāfrikas pilsētā Johannesburgā, Putins izlēma neapmeklēt, ņemot vērā pirms tā Starptautiskās krimināltiesas 2023. gada martā uz viņa vārda izdoto aresta orderi par bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.