Viedokļi

Suņiem, retāk kaķiem mēdz novērot uzvedības traucējumus — tie šļūc uz dibena pa paklāju vai zālienu, un, ja fiziski tiek klāt, laiza savu dibenu. Ļoti bieži šī uzvedība nozīmē, ka dzīvniekam ir anālo dziedzeru iekaisums.

Nupat, nupat tiks uzsaukts jaunais VID ģenerāldirektors. Atlikuši četri kandidāti — dāma un trīs kungi. Tikai pēc plikiem CV, manuprāt, spēcīgākie pretendenti ir Andris Ņikitins no Latvijas Bankas un Kaspars Rumba no Deloitte Latvia, bet varbūt kādas slēptas kvalitātes priekšplānā izvirzīs Kristapu Klausu no Latvijas Kokrūpniecības federācijas vai Ilzi Cīruli no Gjensidige Baltic? Vismaz pagaidām atlases process šķiet raits un loģisks, cerēsim uz labu iznākumu!

Negribas neko darīt, pat koncentrēties, trūkst enerģijas. Vai arī — drūms noskaņojums, nomāktība, bezcerība un izmisums. Ja tā jau vairāku nedēļu garumā, varbūt piezagusies tā saucamā rudens depresija — organisma reakcija uz paaugstinātu stresu. Kāpēc tā rodas, kā to pārvarēt?

Kā zināms, zemkopības ministrs un nevalstiskās lauksaimnieku organizācijas, tiekoties ar AS «Latvenergo» un AS «Sadales tīkli» vadītājiem, panāca vienošanos, ka pašlaik lauksaimniekiem sarežģītajā situācijā ar jauno regulējumu par elektroenerģijas pieslēgumu jaudām saimniecībās AS «Sadales tīkli» reģionālie speciālisti ir gatavi palīdzēt lauksaimniekiem, radot iespēju pārskatīt vai atslēgt tās elektroenerģijas jaudas, kas nepieciešamas lietošanai ne visu gadu, bet tikai sezonāli.

Pēdējā laikā aktuāla tēma izglītībā — iecere bērniem uzsākt skolas gaitas jau sešu gadu vecumā. Manuprāt, to nevajadzētu darīt. Protams, tas katram ir tīri individuāli. Varbūt bērni, kas tam ir psiholoģiski gatavi, varētu iet. Ir  tādi gadījumi, kad bērniņš aiziet agrāk uz pirmo klasi, bet tie ir reti. Tieši psiholoģiskās sagatavotības dēļ, domāju, viņiem vajag palikt bērnudārzā un tajā vidē vēl dzīvot, nostiprinot savas prasmes un kļūstot drošākiem. Jo viņi vēl nav gatavi doties uz skolu un iekļauties jaunajā vidē.

Nesen valdībā tika atbalstīti Izglītības likuma grozījumi, kas paredzēs iespēju atlaist valstij un Satversmei nelojālus pedagogus. Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi paredz iespēju darba devējam nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, ja tiek konstatēts, ka, citēju, «persona nav lojāla Latvijai un tās Satversmei vai arī izglītojamam netiek veidota atbilstoša attieksme pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti».

Nesen no LRA Saeimas frakcijas vadītāja Mārtiņa Bondara sadzirdēju, ka viņa partija izskatīšanai virzot būtiskus grozījumus Pensiju likumā. Gribot, lai arī Latvijā, kā tas jau esot vairākās ES valstīs, laulātajam sava dzīvesbiedra nāves gadījumā būtu tiesības saņemt mirušā pensiju, ja tā ir bijusi lielāka nekā palicējai vai palicējam.

Nesen sarunā ar Beverīnas novada domes priekšsēdētāju MĀRI ZVIRBULI viņš izteica arī savu viedokli par dažiem lauksaimniecības zemju izmantošanas, viņaprāt, absurdiem:

Iepriekšējā nedēļa bija trokšņaina. Sabiedrības uzmanība maz gan bija pievērsta galvenajam notikumam — 2017. gada budžeta projekta skaitļu pēdējai precizēšanai valdības ārkārtas sēdē. Tur viss aizgāja kā pēc notīm. Pat allaž smaidīgās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas budžeta portfeļa nešana uz Saeimu pa mediķu arodbiedrības (tā vienīgā no valdības sadarbības partneriem par šo budžetu nebalsoja) izklāto zaļās nāves paklāju palika mazpamanīta.

Arī Valmierā pa laikam pausts uzskats, ka atkritumu apsaimniekošanā labāk būtu pāriet uz norēķiniem pēc atkritumu svara, nevis pēc tilpuma. Ko par šādu esošās sistēmas maiņu saka ZAAO valdes priekšsēdētājs AIVARS SIRMAIS?

Šajās dienās sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana pret lielveikala Depo būvniecību iepretim Jelgavas pilij, lai Kultūras ministrija steidzamības kārtā šo teritoriju noteiktu par pils aizsardzības zonu.

Zīmīgi, ka šonedēļ Saeimā divreiz tika lemts par valsts darbā strādājošo vecuma ierobežojumu atcelšanu. Tas apliecina, ka vismaz valsts vara rēķinās ar mūsu sabiedrības novecošanos, laikus nodrošinoties, lai tās iestādes vai dienesti spētu kaut cik efektīvi darboties. Privātais sektors, visticamāk, gados vecākiem darba meklētājiem panāksies pretim vienīgi tādēļ, lai «optimizētu» atalgojumu.

Latvijai ir nekam nederīgs reemigrācijas plāns, bet nav ekonomiskā plāna, kas ne tikai ļautu latviešiem atgriezties un strādāt dzimtenē, bet kas neaizbraukušos šeit noturētu. Reemigrācijas plāns pirms gadiem trim tika tautās laists ar tādu pompu. Notika konferences, ministri un pašvaldību vadītāji steidza uz Īriju un Angliju, lai runātu ar tautiešiem. Tautieši jau toreiz teica, ka uzrakstītajai špargalkai netic, bet Latviju, kas nu vēl glabā, tas glabā sirdī. Papētīju, ka medijos pēdējā gada laikā šis plāns vairs pieminēts tikai Brexit sakarā.

Idejas, kā strādāt labāk, neprasot par to papildu naudu, ir retums. Tāpēc esmu gandarīts par Kultūras ministrijas priekšlikumiem, kas ir atbilde uz mūsu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas prasību pilnveidot integrācijas politikas finansējuma un pārvaldības modeli, lai viena roka zina, ko otra dara. Tā var raksturot komisijas trešdienas sēdes rezultātu.

Uzskatu sevi par zaļi domājošu normālā līmenī. Bez ekstrēmisma gan, tāpēc man nav dzīvības vai nāves jautājums stiept no veikala pirkumus nedraudzīgajā polietilēna vai draudzīgajā linaudekla maisiņā. Tāpat esmu visai skeptiski noskaņots pret parasto kvēlspuldžu nomaiņu ar modīgajām un, protams, krietni vien dārgākajām spuldzītēm — manuprāt, šo ES energokomisāra Piebalga savulaik uzsvērti reklamēto pasākumu iepriekš tā kārtīgi visos līmeņos bija lobējuši LED un visādu citādu taupīgo lampiņu ražotāji. Izdeg, mīļie, arī tās jaunās spuldzītes, par to teju mūžīgo dzīvi ir krietni vien pārspīlēts...

Nupat publiskotajā pētījumā Latvijas biznesa gada pārskats 2016 tika secināts fakts, kas gluži labi bija zināms arī bez zinātniska pamatojuma — ka Latvijas iedzīvotāju skaits turpina samazināties, tamdēļ neizbēgama ir nodokļu palielināšana jau drīzā nākotnē. Pretējā gadījumā vienkārši nebūs iespējams uzturēt sociālo, transporta utt. infrastruktūru.

Vienu no cilvēka veselībai nelabvēlīgākajām profesijām, manuprāt, pārstāv celtnieki, kuriem, maizīti pelnot, jāstrādā neatkarīgi no laika apstākļiem — svelmainā saulē, vējā, ziemas aukstumā. Taču tam visam klāt arī iespēja tikt pie plaušu slimībām vai vēl ļaunāk — gūt dažādus savainojumus, tīši vai netīši neievērojot darba drošības noteikumus.

Tik, cik skatījos Liesmā, avīzē jaunie makšķernieku noteikumi — Nolikums par licencēto makšķerēšanu Burtnieka ezerā — aprakstīti vienpusīgi. Tie pieņemti par labu zvejniekiem. Makšķernieku noteikumos uz papīra smalki uzrakstīts, kas katram atļauts un cik zivju var ķert, bet zvejniekiem vispār nekādi noteikumi nav uzrakstīti. Un par zivju ķeršanu tur vispār nav nekā!

Latvijā rudens allaž ir brīnumu laiks, gandrīz regulāri tas atnāk ar kādu pārsteigumu transporta līdzekļu īpašniekiem. Iemesls pavisam triviāls — valsts budžetu nākamajam gadam stādot, visvieglāk tā ieņēmumu daļā sarēķināt trūkstošos miljonus no turienes, kur ir stingra uzskaite par katru dvēseli, šajā gadījumā transporta vienību. No šejienes, uzliekot kārtējās klaušas, trūkstošo naudu budžetam taču saskrāpēt krietni vieglāk, nekā reāli ko izdarīt, apkarojot ēnu ekonomiku!

Viņnedēļ Latvijas sporta sabiedrība atradās lielās gaidās — piektdien plānoja pārvēlēt Latvijas hokeja federācijas prezidentu. Jau ilgāku laiku hokeja gaiteņos bija jūtama tāda kā nebijusi šūmēšanās, runāja — Kirova Lipmana ērai pienācis gals.