Jau septīto gadu Latvijā svinēja Tēva dienu, tādējādi godinot tēva lomu ģimenē un sabiedrībā. Pirmo reizi tā tika svinēta 1910. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs, lai pievērstu uzmanību tēva lomai bērnu audzināšanā. Lai gan svētku dienas datums atšķiras, tomēr gadsimta laikā šos svētkus atzinušas par nozīmīgiem ļoti daudzas pasaules valstis.
Ņemot vērā, ka mēs visi maksājam par izglītības sistēmu (nu, vismaz tie, kuri maksā nodokļus), ir tikai loģiski, ka mēs visi arī varam izteikt pretenzijas par to, kas par šo naudu tiek pirkts, kā arī — ka mēs atkal un atkal atgriežamies pie jautājuma: vai tiešām nopērkam kvalitatīvu produktu (un vai mēs iegūstam labāko, ko par šo naudu var nopirkt)?
Pēdējo dienu laikā vairāki Latvijas proeiropeiskie politiķi ir iedarbinājuši smago artilēriju attiecībā uz jautājumu par nepieciešamību uzņemt bēgļus. Savukārt smagā artilērija Latvijā jau pēdējos vairāk nekā divdesmit gadus sastāv tikai no diviem apgalvojumiem: ja mēs to neizdarīsim, tad pirmkārt — Eiropa mums nedos naudu (agrāk teica vienkāršāk — Eiropa to nesapratīs), un otrkārt — atnāks krievi.
Apdomāties tādās reizēs laika tikpat kā nav. Ir jābūt tevī jau no nezin kā ieaudzinātai apņēmībai — palīdzēt, glābt nelaimē iekļuvušo. Tu uzdrošinies mesties ugunī un iznes no mājas bērnu, tu steidz pie slīkstošā un centies viņu vismaz noturēt virs ūdens, kamēr citi nāk palīgā, tu pagūsti no grāvī ieskrējušas automašīnas izraut pie stūres sēdošo, pirms mašīna uzliesmo...
Spriežot par bēgļu problēmu, Latvijai, kas ir ES dalībvalsts, bet joprojām suverēna un neatkarīga, būtu jāvadās pēc starptautisko tiesību normām un humānisma principiem.
Skolā mācīja, ka Blaumaņa Raudupiete ir tik ļauna, ka, vēloties būt Kārļa mīlēta, upurē savu dēlu Matīsiņu. Kļūstot pieaugušam, tu uz šo sievieti jau raugies kā nelaimīgu, pārgurušu, reizē kaislību plosītu sievieti, kura ir dziļi apjukusi un bērnu atstāj novārtā. Neviens jau Raudupieti neattaisno, jo bērna novārtā pamešana, atstumšana ir viens no vardarbības veidiem, kas šajā gadījumā noved pie puišeļa bojāejas, bet savu roku bērnam viņa nepieliek. Viņa ir arī māte, kura pēc bērna nāves pārjautā iekārotajam vīrietim: «Vai tu saproti, ka man tagad ir jāmirst?» Un Blaumaņa Raudupiete metas zem pajūga riteņiem.
Nupat nesen kādā paziņojumā par kārtējo bojā gājušo uz ceļa bija traģēdijas aculiecinieku fiksētais, ka lielā ātrumā traucošās automašīnas vadītājs, pirms trāpīt kokā, esot runājis pa mobilo. Ko padarīsi, nevar divas nopietnas un uzmanību paģērošas lietas darīt vienlaikus. Šo aksiomu ignorējot, zvanam mobilajā telefonā mēdz sekot arī kapu zvans...
Septembrī bērni atgriežas skolā un pievēršas arī ārpusskolas aktivitātēm. Tādēļ es vēlos aicināt vecākus, pašvaldības un arī uzņēmumu pārstāvjus pievērst uzmanību bērnu kvalitatīva un veselīga brīvā laika veicināšanai.
Eiropa atkal sašķeļas — šoreiz «riebīgajos ES jaunpienācējos», kuri izdzenā bēgļus/migrantus ar asaru gāzi, sit ar stekiem vai atsakās pieņemt, un «Eiropas vērtību sargātājos», kuri viņu ierašanos sagaida ar aplausiem un palīdzības sainīšiem. Vai pat, kā Dānijā, ar savu auto gādīgi nogādā ceļotājus uz galamērķim iecerēto kaimiņvalsti (demonstratīvi ieriebjot policijas centieniem viņus apturēt). Taču vai cēlums būs spēkā pēc mēneša, diviem, nākamgad?
Valmieras ielās pēdējos gados redzam arvien vairāk velosipēdistu. To skaits manāmi pieaug, sākoties jaunajam mācību gadam, kad pilsētā atgriežas skolēni. Un nereti, jaunajiem velosipēdistiem pēc stundām lielākos vai mazākos bariņos dodoties dzīvē, gājējiem bailēs par savu drošību nākas pamukt malā...
Nākamā gada valsts budžeta plānošana iezīmējusies ar vienu jau ilgus gadus zelētu, bet tikai tagad realizētu jaunu nodokļu pozīciju — tā saukto bagātnieku jeb solidaritātes nodokli. Tas attieksies uz to fizisko personu ienākumu daļu, kuras apjoms pārsniedz 48,6 tūkstošus eiro gadā.
Gana jau ir mērīts latviešu sīkstums, dzenot tautiešus iztikas meklējumos svešumā! Gana jau Latvijas iedzīvotāji ir cietuši no valsts kalpu neprasmes vadīt tautsaimniecību!
No plašsaziņas līdzekļu pirmajām lappusēm nepazūd bēgļu tēma, kas vairāk nekā aktuāla kļuvusi arī Latvijai, jo mums vārda tiešā nozīmē tiek uzspiesta bēgļu uzņemšana, ignorējot atšķirības starp bēgļiem un ekonomiskajiem imigrantiem, bet Latvijas oficiālās diplomātijas bezzobainība šajā jautājumā draud valstij ar katastrofu nākotnē.
Veselības ministrijas un Nacionālā Veselības dienesta projektā «E- veselība Latvijā» deviņu gadu laikā ieguldīti 14,5 miljoni eiro, bet neviens pakalpojums joprojām nedarbojas. Zināms, ka veselības nozarē strādājošie jau gadiem ilgojas pēc šīm elektroniskajām iespējām, lai, piemēram, ģimenes ārstam pēc pacientu pieņemšanas vakarā uz māju nebūtu jāstiepj viņu medicīniskās kartes un līdz pusnaktij tās jāaizpilda.
Pašlaik mēs Latvijas BMX izlasē skatāmies uz dzīvi reāli. Mums bija plāns šai sezonai, taču tas neizdevās tā, kā gribējām. Vienam, tas ir, Mārim (Štrombergam) nav apetītes braukt tādā līmenī. Jā, viņš ir atēdies no pagājušā gada, nespēj vairs pārstartēties... Jā, punktus uz Rio mums vajag, taču sapratām, ka diviem cilvēkiem olimpiskajā izlasē mums punkti ir, tik daudz punktu mēs dabūsim. Trijiem? Nu, mums tas trešais bija vajadzīgs, kuram punktus dot.
Šī pie mums jau tik diezgan drēgnā nedēļa politiskajā klimatā solās būt viena no karstākajām visā Eiropas Savienības (ES) pastāvēšanā. Proti, ir paredzēts, ka rīt, 9. septembrī, pirmo reizi kopš ievēlēšanas Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers teiks runu Eiropas Parlamentam.
Kā mums vēsta ziņu aģentūras, Latvijas Reģionu apvienība izstrādājusi grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, rosinot atļaut pilsētas un novadu domes vēlēšanās piedalīties iedzīvotājiem jau no 16 gadu vecuma un vēršot uzmanību uz to, ka kriminālatbildība Latvijā ir paredzēta jau no 14 gadu vecuma, savukārt no 15 gadiem personu var nodarbināt pastāvīgā darbā. Tāpat 15 gados jauniešiem obligāti jābūt arī personu apliecinošam dokumentam, bet no 16 gadiem jaunietis jau ir tiesīgs slēgt darījumus par savu brīvo mantu.
Valmieras Pārgaujas ģimnāzija (VPĢ) jauno mācību gadu sākusi ar dalību datorikas (no 2018. gada Latvijas skolās jau no 1. klases paredzēts apgūt datoriku) prasmju apguves pilotprojektā, kas tiek īstenots 157 Latvijas skolās. VPĢ programmas aprobāciju sākusi 7. klasēs, nākamajos mācību gados to turpinot 8. un 9. klasēs. Citās klašu grupās no Valmieras un tai apkārtējo novadu skolām pilotprojekta saturu īstenos Valmieras sākumskola, Valmieras 5. vidusskola un Mazsalacas vidusskola.
Šis ir gada principiālākais konflikts Latvijas politikā: uzņēmuma «Skonto Būve» cīņa ar Valsts vides dienestu (VVD) par tiesībām turpināt Inčukalna sērskābā gudrona dīķu likvidēšanu. Bizness pret valsts varu — kurš kuru? Pateicoties iestādes vēlmei rīkot trešdien preses konferencei strīdus ābola teritorijā, tur sapulcētajiem žurnālistiem tika uzrādīts, kam ir lielāka iespēja uzvarēt.
Premjere atkal smaidīga. Viņas vadītais ministru pulciņš, akceptējot 12. Saeimā valdošās koalīcijas lemto un izliekoties par kurliem pret tā sauktajiem sociālajiem partneriem, pie reizes aizmirstot arī dažu labu gluži vai akmenī cirstu solījumu nodokļu sakarā, nupat saveidojis 2016. gada valsts budžeta karkasu. Ieņēmumu daļā atrasti papildus gandrīz 100 miljoni eiro. Par to varētu visam MK vai ordeņus kārt kaklā, ja ne iebildumi praktiski no visiem lielākajiem budžeta veidošanas procesa spēlētājiem.