Viedokļi

Viena no tikko sāktā gada visvairāk apspriestajām aktualitātēm populārajā interneta portālā Delfi ir nevis par kuslajām politisko zirnekļu cīņām burkā, joprojām bezcerīgi stiķējot kopā jaunās valdības minimālās aprises, bet gan pavisam sadzīviska epizode no Vecā gada nogales Dreiliņos. Sižets gan banāls, gan reizē kuriozs – par atteikumu iznest miskasti ar istabas čību pa pēcpusi simboliski iepērts tīnis par šo vardarbības aktu pret savu neaizskaramo bērna personību ņēmis un izsaucis policiju...

Jaunais 2019. gads Latvijā sācies ar ierasto ikdienas kņadu un dažādām emocijām. Valsts veselības apdrošināšana jau paguvusi iebuksēt, jo nav tiešsaistē pieejama personu datubāze, sistēmu sola palaist normālā darbībā varbūt pēc mēneša. Nupat Latvijas Vēstnesī izsludināti dažādi vērtētie grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā, kas paredz noteikt solidaritātes nodokļa likmi 25,5% apmērā, pienesumu budžetā Finanšu ministrija te lēš uz 60 miljoniem eiro ar astīti. Par citiem eiro miljoniem norūpējies KNAB, jāatzīst, ka beidzot šīs dzirnas maļ klusi, taču jūtami!

Iespējams, jaunas valdības neveidošanās pat uzlabo iedzīvotāju noskaņojumu – ar šādu it kā paradoksāli skanošu apgalvojumu mēneša sākumā Arnis Kaktiņš, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs, skaidroja novembrī izmērīto sabiedrības optimisma rekordu*. Rādās, ka, to uzzinājusi, Saeima vēlas tautai gādāt labu garastāvokli pat krietnu brīdi pēc gadumijas.

Līdz 2018. gada finišam vēl palikušas nieka trīs dienas – daži puteklīši mūžības. Valmierai aizvadītais 12 mēnešu cikls bijis ar ļoti pamatīgu pienesumu i tiešā, i pārnestā veidā. Mans uzskaitījums būs subjektīvs, neko darīt... Valmieras 2018. gada aktuālais piecnieks jeb TOP5!

Mediji atkal veido aptaujas, topus par aizejošā gada būtiskākajiem Notikumiem. Diemžēl, lai cik sniegbalti šogad aiziet Ziemassvētki, tajos atkal pārāk daudz melno notikumu, kas labāk gan būtu aizmirstami. Nedrīkstam, manuprāt, pat šaubīties, ka gada Galvenais Notikums ir 100 gadi, kopš Latvija ir valsts. Šis skaitlis vēsturei  vēl nav liels, bet tas nebūt nav arī mazs, ja gadus samērojam ar cilvēku mūžiem. Vēl jo vairāk tas nav mazs, ja šo, pirms 100 gadiem sākto Notikumu skatām pasaules zemju ietvarā, kur daudzām, arī daudz lielākām tautām joprojām savas valsts nav. Latviešiem ir. Paaudžu izlolota, neviena mums nedāvināta, izcīnīta un nosargāta, uz laiku gan zaudēta, bet atkal atgūta.

«Vai Viņš nav namdaris, Marijas dēls un Jēkaba un Jāzepa, un Jūdas, un Sīmaņa brālis, un vai Viņa māsas nav šeit pie mums? Un tie ņēma apgrēcību pie Viņa.» Mk.6, 3

Slavēts Jēzus Kristus!

Gads tuvojas noslēgumam. Kā ierasts, svinam Ziemassvētkus. Atskatoties uz aizvadīto gadu, vēlētos izteikt gandarījumu par daudziem pozitīvajiem veikumiem. Lieki būtu uzskaitīt, jo mēs katrs esam kādu artavu ielikuši tajā. Taču gribētu atgādināt, ka darvas karote var sabojāt visu pozitīvo, tāpēc neļausimies šim kārdinājumam.

…Mēs ticam, tāpēc mēs arī runājam, zinādami, ka tas, kas uzmodinājis Kungu Jēzu, uzmodinās arī mūs ar Jēzu un nostatīs savā priekšā kopā ar jums. Tāpēc mēs nepiekūstam, bet, lai gan mūsu ārējais cilvēks sadilst, mūsu iekšējais dien’ no dienas atjaunojas.

Slavenais un prātnieku iecienītais domātājs Sokrāts jau sen priekš Kristus dzimšanas ir teicis saviem mācekļiem: «Ja visaugstākā būtne mums nesūta kādu, kas mūs māca, tad mums jāatmet cerība padarīt cilvēci labāku.» Visas tautas ilgojās, ar cerībām meklēja un gaidīja mīļu palīgu, uzticīgu glābēju, mierpilnu padoma devēju. Dievs sūtīja savu vienīgo Dēlu – Jēzu Kristu. Tādēļ svinam šos svētkus tik krāšņi.

Valmieras Valsts ģimnāzijas 1999. gada skolotāja Igora Bērziņa izlaiduma klases, iespējams, viens no talantīgākajiem un radošākajiem absolventiem Didzis Veinbergs šonedēļ globālajā tīmeklī ietvītojis ļoti dziļdomīgu atziņu: «KNAB Adventes kalendārs pārliecinoši ir pats labākais Adventes kalendārs.» Viņam nevar nepiekrist. Pieļauju, ka viņa vēstījumu Latvijā pavairojuši ļoti daudzi līdzīgi domājošie.

Vīriņi ar garu, garu baltu bārdu un sarkanos mēteļos pašlaik rosās visapkārt. Dāvanu maisi būs pilni. Nav prātīgi tagad pēc darba iet lielveikalā, lai nopirktu kaut ko apēdamu. Redzot, kā ļaudis drūzmējas pie plauktiem un kasēm, vakariņas uzreiz var atcelt. Ja Ziemassvētkos gribas izbaudīt iepirkšanās trakumu, tad viss jau notiek, jo informācijas plūsma, kur, ko, par cik pirkt, ir tik milzīga, ka izvēlētajā virzienā tikai jādodas. Ziņu portāli un sociālie tīkli ir pilni ar ieteikumiem, kā pirkt, kā tērēt, un ne mazāk ir aizdevēju reklāmu, kas gatavi piepildīt naudas makus, lai dāvanu kalni ir mājās un vēl arī parādu nasta pār pleciem.

Pēdējās dienās jaunās valdības veidošanu ir aizēnojis iespējamās korupcijas skandāls Latvijas galvaspilsētas pašvaldības uzņēmumā «Rīgas satiksme». Pastāv aizdomas, ka virkne augsta ranga uzņēmuma darbinieku, iespējams, nodrošinājušies ar politisko aizmuguri, visai rafinēti korumpējušies uz transportlīdzekļu iepirkuma rēķina.

Kad cilvēks iziet no autoskolas ar autovadītāja apliecību kabatā, teorētiski viņš ir gatavs dalībai ceļu satiksmē. Praksē viņam vēl daudz jāmācās. Teorija un prakse atšķiras arī citos satiksmes aspektos. CSDD kampaņas «Izkāp no telefona!» ietvaros publiskotais pētījums liecina, ka 72% autovadītāju grēko pie stūres, sarunājoties pa mobilo tālruni. Domāju, ka tas ir superoptimistisks rādītājs – realitātē ir varbūt kādi 10%, kas to nedara. Pārējie vienkārši neatzīstas. Latvijas autovadītāji acīmredzot ir ļoti pārliecināti par savām autovadīšanas prasmēm, diemžēl vairumā gadījumu – nepamatoti.

Kad dabā, kā jau ik gadu ap šo laiku, notiek tumsas un gaismas cīņa un kad kristīgajā pasaulē biežāk nekā jebkad tiekam mudināti kļūt nevis mantiski, bet gan dvēseliski bagātāki, svarīgs ir katrs labais un no sirds sacītais vārds, uzmundrinot, spēcinot, dāvājot prieku sev un citiem. Izrādās, ka ikdienas steigā nevajag nemaz tik daudz, lai kāda rīcība vai vienkārši attieksme paceltu spārnos vai arī gluži pretēji – tos aplauztu.

Ir gada pelēcīgākās, visīsākās gaismas dienas, kuras kristiešiem ir arī Adventa laiks. «Advents» nāk no latīņu valodas, tas nozīmē «atnākšana» vai «nākšana»: Adventa laiks kristiešus aicina sagatavoties Jēzus Kristus atnākšanai jeb piedzimšanai Ziemassvētkos. Nav gan vēsturiski pierādīts, ka 24. decembris ir viņa piedzimšanas precīzais datums. Kristīgā baznīca šos svētkus ir pieskaņojusi ziemas saulgriežiem, kad savus svētkus jau tūkstošiem gadu pirms kristietības svinēja un vēl tagad svin dažādas it kā pagānu tautas.

Pagājušajā nedēļā politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība (JV) premjerministra amata kandidāts, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš sāka konsultācijas ar pārējiem Saeimā pārstāvētajiem latviskajiem politiskajiem spēkiem par jaunas valdības izveides iespējām.

Ziemassvētku gaidīšanas laiku mēdzam asociēt ar mīlestību, sirsnību, arī līdzcietību. Tieši par pēdējo gribētos parunāties varbūt tādā mazāk skartā griezumā. Nu, piemēram, nosacītā pakalpojumu sniegšanas jeb pārdošanas ķēdē uzņēmējs, arī darba devējs – pārdevējs, arī darba ņēmējs – pircējs. Lai precīzāka runāšana, apskatīšu vienu ķēdes izpausmi – veikalu. Ja ņemam strikti no ierastās kārtības, tad taisnība vienmēr šajā mijiedarbībā ir pirmajam un trešajam, t.i., īpašniekam un pircējam, vidējais – pārdevējs – vienmēr dabūs pa ausīm no abām pusēm. Cik taisnīgi vai ne – tas jau ir cits jautājums, kas nav manā šodienas problēmas izklāstā.

Ziņa, ka Saeimas latviskās partijas grib redzēt valdības vadībā Krišjāni Kariņu, man neizbēgami atsauca atmiņā Mākoņtēva un Buldozera leģendāro telefonsarunu, kas «jūrmalgeitas» izmeklēšanā tika noklausīta un publiskota – kā izvēlēties viņu interesēm «pareizāku» kūrortpilsētas domes priekšsēža vietnieku.

Viena no lietām, kas uzņēmējiem ļoti svarīga, ir stabilitāte un skaidrība. Protams, tajā brīdī, kad veidojas valdība un kad top valdības deklarācija, kas iezīmēs turpmāko ceļu, ir svarīgi zināt, kā uzņēmēji un sabiedrība dzīvos turpmākos četrus gadus, ka valsts virzīsies šādi un kādas būs galvenās aktualitātes. Līdz ar to arī uzņēmēji varēs daudz mērķtiecīgāk investēt un rēķināties ar kaut kādu vektoru.

Pamatīgu viļņošanos sabiedrībā izraisījis tautā iemīļotā labdarības maratona Dod pieci! šī gada izvēlētais mērķis – ziedojumu vākšana bezmaksas praktiskām un psiholoģiskām mācībām jaunajiem vecākiem. Precīzāk, lielākā neizpratne daudzus skārusi pēc šīs akcijas aicinājuma noskatīšanās/noklausīšanās, kurā maza meitenīte skumst par vienmēr aizņemto tēti: «Tēti, es gribētu, lai tu mācētu būt ar mani. Sāc ar piecām minūtēm dienā.»