Baltijas ceļš – joprojām kā mēraukla
Aculiecinieku atmiņās vēstīts, kā radās Baltijas ceļš.
Aculiecinieku atmiņās vēstīts, kā radās Baltijas ceļš.
Kamēr laukos sējēji un audzētāji steidz ievākt un var jau novērtēt šī gada ražas veiksmes, par ražu, kādu būs ieguvuši Krišjāņa Kariņa valdības nīkuļošanas veicinātāji, lielas skaidrības vēl nav ne viņiem pašiem, ne valstij.
Nupat piektdienas vakarā un naktī uz sestdienu lielais negaiss ar pērkondārdu sēriju, apžilbinošajiem zibens uzplaiksnījumiem, lietu un viesulīgām brāzmām atgādināja, kam pieder zemeslode, un tie neesam mēs.
Nu ko, vismaz Uldim Pīlēnam ticis mazs prieciņš – «tramvaju nenoķēru, toties sasildījos». Cilvēkam, kurš viņu neesot laidis Tiesu pilī (kurā kopš padomju laikiem turpina mitināties valdība), nu pašam nākas no tās izvākties.
Pirkt vai nepirkt Krievijā ražoto, ir principiāla izvēle. Varam iztikt bez Krievijas precēm. Jā, bija viņiem labi bērnu apavi, bija kaut kas labs no kosmētikas un varbūt pat nedaudz lētāk, bet bija...
Premjerministra Krišjāņa Kariņa («Jaunā Vienotība», JV) paziņojums par lēmumu demisionēt un atteikties no atkārtotas kandidēšanas uz premjerministra amatu, kā arī aicinājums viņa pārstāvētajai JV izvirzīt jaunu premjerministra amata kandidātu, daudziem politikas vērotājiem izrādījās negaidīts.
Šovasar Latvijas iedzīvotāju šokējošākās saņemtā vēstules tituls nepārprotami pienākas vēstījumam «AS «Sadales tīkls» tarifu izmaiņas jūsu elektroenerģijas līgumā».
Pirms nedēļas komentārā rakstīju, ka atvaļinājumu un citu iemeslu dēļ nav jūtama valdības aktīva darbība pat neatliekamu jautājumu izlemšanā, bet ir vien izteikta nenoteiksme.
Pēdējā laikā sarosījušies dažāda ranga zintnieki, ar un bez papīriem, – ezotēriķi, gnostiķi, mistiķi un citi pintiķi –, un vēsta par ārkārtējo stāvokli Visumā, mudinot ar dažādiem veselībai nekaitīgiem rituāliem to uzzināt un izmantot savas dzīves uzlabošanā, gan atstājot dziļā noslēpumā, tieši kādā procesā kosmosa milzīgie objekti sagādās tev, puteklītim, laimi, par kuru pats nezini, kādai tai jāizskatās un vai pazīsi, kad ieraudzīsi.
Pēdējā gada laikā pastāvīgi dzirdam par jaunu saules un vēja parku izveides iecerēm, ko veicina pozitīvas izmaiņas politiskajos uzstādījumos, kā arī gatavība iet vienā solī ar Baltijas kaimiņiem un Eiropu ceļā uz aktīvāku atjaunīgās enerģijas apgūšanu.
Tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem allaž ir bijis izaicinājums ne tikai piesaistīt jaunus klientus, bet arī noturēt esošos, veidojot piederības sajūtu konkrētam zīmolam jeb lojalitāti.
Ir zāles, kas bīstamākas par sērgu, ko (it kā) ārstē. Tad kāpēc tādas lieto? Lai uz brīdi apspiestu slimības simptomus un mānītu sevi, ka viss kārtībā.
Mazākumtautību skolu pedagogi aizvien vēl nav gatavi pāriet uz vienotu mācību modeli latviešu valodā 1., 4. un 7. klasē – viskritiskākā situācija – Rīgā, Rēzeknē un Daugavpilī, atzinusi izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
Pavasara salnas un sausā vasara bija īsts izaicinājums un pārbaudījums lauksaimniekiem.
Iedzīvotājiem sākot saņemt jaunos elektrības rēķinus, publiskajā telpā vēršas plašumā sašutums par jūtami pieaugušajiem izdevumiem.
Tirdzniecības centrā «Valleta» Valmierā izveidots kādreizējam restorānam «Gauja» (1965. – 1992.) veltīts foto stūrītis ar stāstu par tā laika populārākajiem pavāriem un viņu slavenajiem ēdieniem.
Kad kalendārā atšķirtas augusta lapas, rūpīgākie par bērnu zināšanām un nākotni domājošie vecāki jau steidz pārdomāt, vai viss pirmklasniekam, arī pie skolas gaitām jau pieradušajam ir sarūpēts.
Pēc pamošanās un tūlīt pēc tam, kad biju noorientējusies telpā, laikā un savā eksistencē, nākamā atausa doma par tekstu, kas bija iesākts un jāpabeidz rakstīt tuvākajās stundās.
Skandāls, ko sacēla Latvijas Nacionālā teātra jaunā direktora Māra Vītola ienākšana tā sienās, varētu šķist vien izejmateriāls iedzeltenai sensācijai vai diskusijai kultūrziņās. Taču runa ir par valsts kapitālsabiedrību!
Situācija ar darbaspēka pieejamību Latvijā ir kritiska jau sen. Ja mēs skatāmies vēsturiski, Latvijā nekad nav pieticis darbaspēka brīžos, kad ekonomika kaut cik aktīvi attīstījās,– gan Ulmaņa laikos, gan pēc tam padomju okupācijas laikā pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados.